Izglītības komisija: iekļaujošā izglītībā primāras ir bērnu intereses

(19.06.2013.)

Iekļaujoša izglītība jeb speciālās izglītības programmu integrēšana vispārizglītojošās skolās ir jāveicina, taču bērnu ar īpašām vajadzībām interesēs ir saņemt profesionālu palīdzību, tādēļ iekļaujoša izglītība nedrīkst būt pašmērķis. To trešdien, 19.jūnijā, diskutējot par speciālo izglītību un iekļaujošas izglītības aktualitātēm, atzina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti un nozares eksperti.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Inga Vanaga deputātus informēja, ka vispārējās vidējās izglītības standartā ir iekļauti speciālās izglītības programmu paraugi. Lai gan bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušana vispārējās izglītības programmās paplašinās, deputāti un eksperti bija vienisprātis, ka pilnībā atteikties no speciālajām skolām nav iespējams.

Diskutējot par iespējamiem iekļaujošās izglītības riskiem, Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja Eva Birzniece uzsvēra, ka bērnu īpašās vajadzības ir ļoti dažādas un skolām jāņem vērā, ka katram ir nepieciešams citāds atbalsts. Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ineta Tamane vērsa uzmanību, ka veiksmīga bērnu iekļaušana vispārizglītojošās skolās prasa speciālistu un ģimenes ievērojamu atbalstu.

Ņemot vērā, ka vispārizglītojošās skolas par skolēniem savstarpēji konkurē, komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) pauda bažas, vai iekļaujoša izglītība netiks īstenota bezatbildīgi, nenodrošinot skolēniem ar īpašām vajadzībām piemērotus mācību apstākļus.

Fonda „Nāc līdzās” valdes priekšsēdētāja Sarma Freiberga uzsvēra ― to, kā bērni ar īpašām vajadzībām jūtas, mācoties vispārizglītojošās skolās, vislabāk varētu noteikt ar šim mērķim paredzētu pētījumu.

Būtiska problēma speciālās izglītības jomā ir tā, ka trūkst vienotas datu bāzes par bērniem ar speciālām vajadzībām, kā arī tas, ka informācijas pieejamību ierobežo fizisko personu datu aizsardzības normatīvais regulējums, akcentēja Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas - attīstības centra direktors Andris Tauriņš. Turklāt, kā sacīja S.Freiberga, ģimenes ārsti ne vienmēr zina par savu pacientu ― bērnu ar īpašām vajadzībām ― patieso veselības stāvokli.

Vienotas datu bāzes neesamība apgrūtina skolas darba plānošanu, ko var veikt, tikai sākot jauno mācību gadu, kad skolēnu veselība pārbaudīta ārstnieciskajā komisijā. Ja skolas būtu informētas par bērniem, kuriem mācībās nepieciešams īpašs atbalsts, tās jau savlaicīgi viņu vecākiem varētu piedāvāt palīdzību. Vecākiem nereti ir grūti samierināties ar savu bērnu veselības traucējumiem, un ne vienmēr viņi izprot savu atbildību un nepieciešamību iekārtot bērnu piemērotā skolā, sacīja A.Tauriņš.

Komisijas deputātam Vladimiram Reskājam (SC) aktualizējot jautājumu par bērniem ar mācīšanās traucējumiem – disleksiju, disgrāfiju un diskalkuliju –, E.Birzniece akcentēja, ka Latvijā nav precīzi zināms, cik ir bērnu ar šādiem traucējumiem, un ne vienmēr viņi ir iekļauti atbilstošā izglītības programmā.

Deputāti arī noskaidroja, ka viens no aktuālākajiem izaicinājumiem ir speciālās izglītības pedagogu trūkums. Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas direktore Kristiāna Pauniņa informēja, ka tikai četri pedagogi viņas vadītajā skolā ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem. I.Druviete akcentēja, ka speciālās izglītības skolotāju skaita veicināšanā jāattīsta sadarbība ar Latvijas augstskolām. Savukārt IZM valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule informēja, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam plānots nozīmīgs atbalsts speciālo skolu pedagogiem un viņu sagatavošanai.

I.Druviete uzsvēra, ka šīs dienas komisijas sēde ir sākums nopietnam turpmākam darbam un diskusijas par šo svarīgo izglītības nozares aspektu – speciālo izglītību – tiks turpinātas.

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 28.maijā