Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti trešdien, 10.aprīlī, sākot izskatīt kolektīvo iesniegumu par limita noteikšanu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (fotoradaru) fiksētajam transportlīdzekļu braukšanas ātrumam, uz komisijas sēdi nolēma aicināt Iekšlietu ministrijas un Ceļu satiksmes drošības departamenta pārstāvjus, lai noskaidrotu viņu viedokli par šo ierosinājumu. Komisijas sēde plānota pēc divām nedēļām.

Kolektīvajā iesniegumā, ko parakstījuši 11 939 iedzīvotāji, rosināts ar fotoradaru palīdzību fiksēt tikai tos ātruma pārkāpumus, kas par vairāk nekā 15 kilometriem stundā pārsniedz pieļaujamo maksimālo braukšanas ātrumu. Kontroli līdz minētajai robežai rosināts atstāt tikai ceļu policistu kompetencē, kuri, izvērtējot katru konkrēto gadījumu, pārkāpuma bīstamību atkarībā no tā izdarīšanas vietas, personas sodāmību un citus atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus, var pieņemt objektīvu un pamatotu lēmumu.

Iniciatīvas „Fotoradari 15+” iesniedzējs Pauls Timrots deputātiem šodien pauda, ka, ņemot vērā televīzijas raidījuma „Zebra” auditorijas aptauju un ceļu satiksmes analīzes datus, vairumā gadījumu ātrums, kas ir līdz 15 km/h virs atļautā braukšanas ātruma, ir pieļaujams limits, kādā svārstās satiksmes plūsma, kas nerada traucējumus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un neizraisa bīstamas situācijas uz Latvijas ceļiem.

Saeimā iesniegtās iniciatīvas mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību un mazināt bīstamas avārijas situācijas uz ceļiem, pausts iniciatīvas autoru vēstulē Saeimai. 

Kolektīvais iesniegums par limita noteikšanu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (fotoradaru) fiksētajam transportlīdzekļu braukšanas ātrumam Saeimā iesniegts šī gada 19.februārī, un šī ir trešā reize, kad, pamatojoties uz 2012.gada 19.janvārī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, pilsoņi izmantojuši iespēju vērsties Saeimā ar iesniegumu, savācot 10 000 pilsoņu parakstus.

Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

Saeimas Preses dienests