Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 22.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā un vairākos citos likumos, kas paredz izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā, to modernizējot un risinot problēmas pašreizējā kārtībā, kas skar laulāto, radinieku un adoptēto mantojumus, testamenta formas un mantojuma aizgādnību.
Likumprojekts paredz publiska testamenta sagatavošanas procesā atteikties no lieciniekiem un iespējas to sagatavot pie konsula. Lasīt un rakstīt nepratējiem būs iespēja sagatavot tikai publiskus testamentus. Pašreizējais regulējums noteic, ka publiskos testamentus taisa pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs.
Plānots precizēt privāta testamenta institūtu, nosakot, ka tas mantojuma atstājējam pašam jāuzraksta un jāparaksta. Tāpat paredzēts atteikties no priviliģētajiem testamentiem. Priviliģētais testaments nozīmē - mantojuma atstājējs ārkārtēju apstākļu dēļ savu pēdējo gribu ir izteicis mutiski.
Likumprojekts atvieglos mantojuma aizgādnības nodibināšanu, paredzot atteikties no tiesas līdzdalības šajā procesā. Turpmāk iesniegumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam būs jāiesniedz zvērinātam notāram, paredzot, kāda informācija jānorāda minētajā iesniegumā un kādi dokumenti jāpievieno. Kā norāda likumprojekta autori, pašreizējais regulējums ir laikietilpīgs un nenodrošina tā galveno funkciju – operatīvu rīcību.
Grozījumi paplašinās mantinieku sarakstu, attiecinot to arī uz pusbrāļiem, pusmāsām vai to bērniem. Paredzēts noteikt, ka bērns varēs mantot no vecāka, kuram atņemtas aizgādnības tiesības.
Likuma grozījumi paplašinās mantojuma atraidīšanas gadījumus, kā arī precizēs kārtību, kā notiek atteikšanās no mantojuma. Tāpat grozījumi paredz izslēgt nosacījumu par neatraidāmo mantinieku tiesībām apstrīdēt mantojuma līgumu testamenta atstājējam vēl dzīvam esot.
Likumprojekts arī paredz risināt jautājumu par laulātā daļas izdali kopmantas gadījumā, ja mantojuma sastāvā ietilps laulāto kopmanta, kas nav reģistrēta kā kopmanta, paredzot, ka laulātais savu daļu varēs prasīt izdalīt prasības kārtībā.
Likuma grozījumi arī noteiks, ka bāriņtiesai nav tiesību bērna interesēs apstrīdēt paternitātes pieņēmumu. Grozījumi precizēs, kādos gadījumos bāriņtiesai jālemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu un prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai. Bāriņtiesai turpmāk būs pienākums pirms piekrišanas bērna adopcijai noskaidrot adoptējamā, otra vecāka, aizbildņa, nepilngadīgā vecāka un viņa likumiskā pārstāvja viedokli, kā arī pirms lēmuma par brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu noskaidrot adoptējamā, brāļu, māsu, pusbrāļu un pusmāsu viedokli.
Par Civillikuma, Notariāta likuma, Bāriņtiesu likuma grozījumiem un grozījumiem likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests