Galerija

„Saskaņota rīcība un savstarpējs atbalsts ir vajadzīgs ne tikai uz barikādēm un dziesmoto revolūciju laikā. Mūsu sadarbība ir tikpat nepieciešama un jēgpilna arī ikdienā, aizstāvot kopīgās pozīcijas Eiropas Savienībā vai īstenojot vēl vienu lietderīgu projektu mūsu pierobežas iedzīvotājiem,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 9.novembrī, uzrunājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentāriešus Baltijas Asamblejas 31.sesijā, kas no 9. līdz 10.novembrim norisinās Viļņā, Lietuvā. 

Saeimas priekšsēdētāja sesijas dalībniekiem uzsvēra, ka Baltijas valstis ir ieinteresētas Eiropas Savienības (ES) dzīvotspējā. Atzīstot, ka šis ģeopolitiskais reģions pašreiz piedzīvo ne tikai finanšu, ekonomisko un parādu, bet arī politisko krīzi, S.Āboltiņa mudināja kopīgiem spēkiem meklēt ietvaru nākotnes attīstības perspektīvai: „Uz sarunu galda ir būtiski jautājumi — banku savienība, pamatlīgumu pārskatīšana, divu ātrumu Eiropa un pat suverēnu valstu federācija. Ne visi priekšlikumi ir mūsu interesēs, taču kopīgiem spēkiem jāpanāk, lai mūsu paaudze pāris gados nezaudē to, ko iepriekšējās trīs paaudzes vairāk kā sešdesmit gadus ir rūpīgi veidojušas.”

Noslēgumam tuvojas sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu, tāpat daudz tiek darīts, lai pārējās dalībvalstis pārliecinātu, ka nav pieņemams tik negodīgs tiešmaksājumu sadalījums zemniekiem un ka kohēzijas finansējums ir svarīgs turpmākās izaugsmes instruments, kolēģiem teica S.Āboltiņa, atzīstot, ka „vēl nevaram zināt, vai mums būs izdevies šo cīņu izcīnīt, jo vispārējais fons tam nav labvēlīgs. Tomēr ir slavējami, ka šajā jautājumā esam rīkojušies saskaņoti un koordinēti”.

Kā vienu no perspektīvākajām nozarēm turpmākai Baltijas valstu sadarbībai S.Āboltiņa minēja sadarbību zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju un inovāciju jomā. „Šīs jomas attīstībai ir nepieciešamas apjomīgas investīcijas, kuras individuāli katrai valstij ir grūti nodrošināt. Tāpēc aicinu Baltijas Asambleju rosināt valdības izveidot darba grupu par kopīgas Baltijas pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas infrastruktūras izveidošanu BIRTI projekta ietvaros,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja, paužot pārliecību, ka veiksmīga šāda sadarbības modeļa realizācija ļaus investēt mūsu attīstībā, paceļot reģiona konkurētspēju jaunā līmenī.

S.Āboltiņa pauda cerību, ka Baltijas valstis veiksmīgi veidos sadarbību gaidāmo ES prezidentūru ietvaros. „Lietuva jau nākamgad kā pirmā no Baltijas valstīm uzņemsies šo uzdevumu. Tad sekos Latvija 2015.gadā un Igaunija 2018.gadā. Latvijā esam uzsākuši darbu pie prezidentūras nacionālo prioritāšu definēšanas. Ir jau notikušas sabiedriskās apspriešanas, un viens no to secinājumiem bija, ka Baltijas valstīm ir jānodrošina savstarpēja prioritāšu koordinācija un pēctecība to uzraudzībā. Pieredze rāda, ka reģionālā koordinācija sniedz daudz efektīvākas iespējas panākt progresu tajās jomās, kurās reģiona valstu intereses pārklājas”. S.Āboltiņa šī mērķa sasniegšanai aicināja izmantot arī visas tās iespējas, ko sniedz Baltijas Asambleja.

Runājot par Baltijas Asamblejas paveikto, S.Āboltiņa uzsvēra, ka „pēdējo gadu laikā līdztekus politiskajai dimensijai arvien esam pielikuši pūles, lai šīs organizācijas darbs nestu praktiskus rezultātus mūsu valstu pilsoņiem. Viens no pēdējo gadu panākumiem ir tas, ka jau tiek realizēti konkrēti projekti veselības aizsardzības jomā,” atzina Saeimas priekšsēdētāja.

Tāpat būtiski ir turpināt attīstīt pozitīvās iestrādes ar mūsu partneriem — Ziemeļu Padomi, Beniluksa parlamentu, GUAM un Višegradas valstīm, akcentēja S.Āboltiņa atzīstot, ka „katram šim sadarbības formātam ir sava nozīme un pievienotā vērtība. Mūsu uzdevums ir pareizā laikā un pareizos apstākļos piešķirt šim procesam dinamiku. Piemēram, tādās jomās kā Eiropas nākotne un daudzgadu budžets, manuprāt, daudz intensīvāk būtu jāveido sadarbība ar Višegradas valstīm”.

Uzrunā BA sesijas dalībniekiem S.Āboltiņa norādīja, ka savu nozīmi nezaudē arī Baltijas Asamblejas politiskā dimensija un mums rūpīgi jāseko līdzi, kāds progress ir panākts attiecībā uz reģiona stratēģiskajiem enerģētikas un infrastruktūras projektiem. „Šajā kontekstā mūs interesēs jaunās Lietuvas valdības nostāja Visaginas atomelektrostacijas jautājumā, ņemot vērā valsts iedzīvotāju noraidošo attieksmi pret to nesenajā referendumā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Vērtējot triju Baltijas valstu kopīgos ieguvumus, Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka „līdz ar neatkarības atgūšanu mūs vienoja kopīgs nākotnes redzējums, kopīgi pavērts skats uz Eiropu un transatlantisko valstu saimi. Nu jau astoņus gadus esam pilnvērtīga šīs kopienas sastāvdaļa. Kopīgu drošības sajūtu mums dod NATO dalībvalstu patrulēšana Baltijas gaisa telpā, visi iegūstam no Eiropas Savienības fondu investīcijām mūsu infrastruktūrā, un mūsu jauniešiem ir iespēja brīvi ceļot un iegūt izglītību, par ko mēs savā jaunībā varējām tikai sapņot”.

Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa pateicās Lietuvas kolēģiem par veiksmīgi novadīto Baltijas Asamblejas prezidentūru, kā arī vēlēja veiksmi jaunievēlētajiem Lietuvas Seima deputātiem. „Ikkatrs tautas vēlēts pārstāvis ar savu darbu uzņemas atbildību darīt visu iespējamo, lai vairotu savas valsts drošību un tautas labklājību. Ar pašaizliedzīgu degsmi, izsvērtiem lēmumiem un savstarpēju atbalstu mūsu spēkos ir panākt to, ka arī turpmākās desmitgades Baltijas valstu tautas dzīvos plaukstošā Eiropā mierā un saticībā, baudot demokrātiski attīstītas valsts tiesības un brīvības, vairojot savu pilsoņu labklājību,” pauda S.Āboltiņa.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes, kā risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

Foto no pasākuma: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157631962056489/with/8169045254/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!

Saeimas Preses dienests