Lai pārrunātu aktuālos Eiropas Savienības (ES) dienaskārtības jautājumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti piektdien, 19.oktobrī, tiksies ar Eiropas Savienības attīstības komisāru Andri Piebalgu.

„Ar komisāru Piebalgu rīt esam iecerējuši pārrunāt gan viņa tiešā pārraudzībā esošās Eiropas Savienības attīstības sadarbības politikas aktualitātes, gan arī patlaban būtiskus Eiropas Savienības tālākas attīstības jautājumus,” norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

„Izmantosim iespēju, lai ar Eiropas Komisijas kolēģijas pārstāvi pārrunātu jautājumu par Eiropas Savienības tālākas integrācijas iespējām, par ko pagājušajā nedēļā esam jau diskutējuši ar politologiem, juristiem un ekonomistiem. Tāpat rūpīgās diskusijās ar ekspertiem un nozaru pārstāvjiem trīs komisijas sēdēs esam apstiprinājuši ļoti nozīmīgo Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja ziņojumā rosinātajiem Ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanas pasākumiem, tostarp jau pavisam konkrēto Banku savienības izveides iniciatīvu,” pauž Z.Kalniņa-Lukaševica.

„Kā pabeigt pilnvērtīgas ES monetārās savienības izveidi, attīstot arī ES fiskālās integrācijas virzienu? Kā nodrošināt nepieciešamo demokrātisko leģitimitāti ES lēmumiem, pieaugot ES centralizācijai? Galu galā, kā pilnvērtīgi izmantot ES vienotā tirgus sniegtās iespējas, un kā, īstenojot gudru kohēzijas politiku, nodrošināt patiesu izaugsmes iespēju izlīdzināšanu visās dalībvalstīs?” jautājumu loku raksturo Z.Kalniņa-Lukaševica.

Komisijas priekšsēdētāja norāda, ka A.Piebalga pārraudzībā esošā ES attīstības politika ir nozīmīgs instruments ES kopējās ārpolitikas īstenošanā. Ar tās palīdzību, sniedzot atbalstu mazāk attīstītām valstīm, ES praksē apliecina, ka seko definētajam solidaritātes principam, kā arī pavisam praktiski veicina ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī stabilitāti ES kaimiņu reģionos - Ziemeļāfrikā, Āfrikas centrālajā daļā un Austrumeiropā.

Lai arī finansējums, ko Latvija piešķīrusi attīstības sadarbības politikai, finansiālās krīzes ietekmē iepriekšējos gados bijis niecīgs, tomēr arī mūsu valstij ir ļoti plašas iespējas sniegt savu ieguldījumu šīs politikas veidošanā, daloties reformu pieredzē ar bijušajām padomju bloka valstīm Ukrainu, Moldovu, Gruziju, atzīmē Z.Kalniņa-Lukaševica.

Eiropas Savienība ir lielākais palīdzības sniedzējs jaunattīstības valstīm, ar vairāk nekā 50 miljardus eiro lielo attīstības sadarbības finansējumu nodrošinot vairāk nekā pusi no pasaules attīstības palīdzības. Komisijas priekšsēdētāja pauž, ka paveiktais attīstīstības sadarbības jomā lielā mērā ir ietekmējis arī Nobela miera balvas piešķiršanu ES.

Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde notiks piektdien, 19.oktobrī, plkst.9.00 Saeimas Sarkanajā zālē Jēkaba ielā 11.

Saeimas Preses dienests