Uzdod KM sagatavot priekšlikumus kultūras kanona iedzīvināšanai

(12.09.2012.)
Galerija

Kultūras ministrijai līdz 2013.gada 1.februārim jāsagatavo konceptuāli priekšlikumi par Latvijas kultūras kanonu, kas kļūtu par nozīmīgu instrumentu sabiedrības saliedētības, kultūras un izglītības politikā. Par to trešdien, 12.septembrī, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija vienojās ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi. Kultūras kanons ir vienota kultūrvēsturisko vērtību sistēma, kas ir pamatā saliedētai sabiedrībai, norādīja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

„Kultūras kanona nepieciešamību šovasar aktualizēja Lielbritānijas latviešu jaunās diasporas interese par to, kas būtu pirmais, ko viņu bērniem vajadzētu apgūt no latviešu kultūras. Runājot par starpnacionālo integrāciju Latvijā, ļoti svarīgs ir arī jautājums, kas ir Latvijas krievu kultūra. Nav runas par Puškinu vai Krutoju. Kas ir tā Latvijā radītā krievu kultūra, ko mēs varētu ievietot Latvijas kultūras kanonā?” jautājuma aktualitāti pamato I.Latkovskis.

„Piederības sajūta vienai kultūrai – tas ir vienotas nācijas un sabiedrības saliedētības stūrakmens. Pēdējā gada laikā inspirētie referendumi sabiedrības saliedētību ir devalvējuši par ļoti virspusējiem latviešu un krievu attiecību jautājumiem. Steigā, sagramstot dažādus integrācijas pasākumus, pazūd jēga par kultūru kā vienotu pamatu. Tāpēc, manuprāt, svarīgi uzsvērt kultūras kanona jautājumu,” saka komisijas priekšsēdētājs.

Pēc referenduma par valsts valodas statusu krievu valodai šī gada februārī ir notikušas diskusijas, kurās secināts, ka jāmeklē kopīgais nevis atšķirīgais Latvijā dzīvojošo tautu kultūrās, teica Ž.Jaunzeme-Grende.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce atzina, ka mūsu valsts kultūras kanons tika izstrādāts 2007. un 2008.gadā, taču, sākoties krīzei, tas ticis nepelnīti aizmirsts. Kultūras kanons ir mūsu valsts vērtību kopums jeb ceļa stabiņi, pēc kuriem vadīties, dzīvojot Latvijā, norāda M.Lāce.

Veidojot Latvijas kultūras kanonu, tika ņemts vērā gan Dānijas, gan Nīderlandes piemērs, norāda I.Latkovskis. Piemēram, Nīderlandē diskusiju par kanona izveides nepieciešamību izraisīja augošā imigrantu plūsma, bažas par Nīderlandes vēstures un kultūras nezināšanu, un arvien aktuālāks kļuva jautājums, ko nozīmē būt nīderlandietim, norāda Sabiedrības saliedētības priekšsēdētājs.

Arī Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja un bijusī Latvijas Republikas vēstniece Nīderlandes Karalistē Baiba Braže norādīja, ka Nīderlandes jauniešu primitīvās zināšanas par valsts kultūras vērtībām un vēstures attīstību bija viens no iemesliem Nīderlandes kultūras un vēstures kanona izveidei. Lai nezaudētu labklājības valsts statusu, Nīderlandes valdība valsts izglītības sistēmas reformēšanai izstrādāja rekomendācijas, tostarp rekomendāciju par Nīderlandes kultūras un vēstures kanona izveidi, kas ticis integrēts izglītības sistēmā, norādīja B.Braže.

 



Saeimas Preses dienests

Trešdien, 8.janvārī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
11:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vadītājas Zandas Kalniņas-Lukaševicas un grupas locekļu tikšanās ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Vācijas Federatīvajā Republikā V.E. Aldu Vanagu
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Brazīlijas parlamentu tikšanās ar Latvijas Republikas nerezidējošo ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Brazīlijas Federatīvajā Republikā V.E. Aldu Vanagu
18:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar ASV domnīcas "The Heritage Foundation" viceprezidenti Victoria Coates, "Hudson Institute" vecāko pētnieku Marshall Billingslea un "Atlantic Council" vecāko pētnieku Nathan Sales