Deputāti diskutē par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas kvalitāti

(26.07.2012.)

Kāda ir ekspertu izvēle augstākās izglītības kvalitātes izvērtēšanā? Vai augstskolas, kuras pētījumā nepiedalījās, tiks vērtētas? Vai, akreditējot studiju programmas, tiek ņemts vērā, cik daudz absolventu strādā konkrētajā profesijā? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti uzdeva ceturtdien, 26.jūlijā, iztaujājot Augstākās izglītības padomes (AIP) un atbildīgās ministrijas pārstāvjus par veikto augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanu.

Iepazīstoties ar starpziņojumu par projekta „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” rezultātiem, deputātiem radās zināmas šaubas par studiju programmu izvērtēšanas kvalitāti šī projekta ietvaros.

Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete sacīja, ka šajā posmā svarīgākais ir skaidrs redzējums, kā tiks izmantoti projektā gūtie secinājumi un kāda būs to ietekme uz augstākās izglītības attīstību. Izglītības un zinātnes ministrijai, izstrādājot turpmākās rīcības stratēģiju, būtu jāņem vērā arī augstskolu viedoklis, jo ne visos gadījumos iespējams paļauties vienīgi uz piesaistīto ekspertu atzinumu, norādīja I.Druviete.

Lai noskaidrotu, kāpēc šāds projekts vispār bija nepieciešams, deputāts Vladimirs Reskājs (SC) jautāja, kas notiks ar pētījuma rezultātiem, par ko AIP pārstāvjiem vēl nebija atbildes. Savukārt deputāts Ņikita Ņikiforovs (SC) interesējās, kurš sākotnēji pieņēma lēmumu par šī projekta rezultātu publisku nepieejamību. Kā informēja AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra, ierobežotu pieejamību šai informācijai sākotnēji piešķīra padome, jo nav zinājusi, kā izmantot pētījuma rezultātus.

Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) vēlējās noskaidrot, kādi ir līdzšinējie augstskolu akreditācijas procesos pieļautie trūkumi, bet komisijas priekšsēdētājs biedre Vineta Poriņa vaicāja, vai ir domāts, kā novērst programmu dublēšanu augstskolu vidū. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Kuļšs sacīja, ka juridiski programmu dublēšanu ir sarežģīti pierādīt.

Tikšanās laikā AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra arī iepazīstināja ar projekta mērķiem, tā īstenošanas gaitu, kurā eksperti novērtējuši 28 studiju virzienus. Tāpat J.Vētra informēja, ka AIP iesniegusi priekšlikumus, aicinot padomi nominēt par institūciju, kas organizē augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu.    

Fotogrāfijas no sēdes pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157630758934238/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!




Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 16.maijā
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
11:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Andrian Roŗa
13:50  Saeimas Prezidija sēde