VideoGalerija
11.Saeimas ziemas sesijā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija strādāja ar vairākiem nozarei nozīmīgiem likumprojektiem un, reaģējot uz sabiedrībā aktuālām norisēm, rīkoja diskusijas un tikšanās ar jomas ekspertiem.
„Organizējot komisijas darbu, pratām likumdošanas funkciju sabalansēt ar sabiedrības aktualitātēm, jo deputātiem ir svarīgi piedalīties sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā, dodot gan savu redzējumu, gan parlamentu veidojot par vietu, kur kopā tiek savesti visu pušu pārstāvji. Tieši to esam darījuši savā komisijā. Lai Saeimas komisijas un nozaru ministriju darbs būtu savstarpēji papildinošs un vērsts uz vienotu mērķi, arī šajā darba periodā tikāmies ar ministriem Robertu Ķīli un Žanetu Jaunzemi-Grendi,” skaidro komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Vairākas izglītības jomas šobrīd ir pārmaiņu priekšā, taču komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka jebkurām izmaiņām izglītības sistēmā jāsakņojas precīzās zināšanās par nozares darbu un tās specifiku – nodrošināt nepārtrauktu izglītības procesu. „Var būt dažādas pieejas pārmaiņu ieviešanai – revolucionārākas un tādas, kas orientējas uz pakāpenisku pārmaiņu procesu ieviešanu, taču svarīgi apzināties, ka patlaban nozares un ministrijas darba kārtībā ir jautājumi, kas tādā vai citādā veidā savulaik jau ir apspriesti,” raksturo I.Druviete.
Ziemas sesijā komisijas deputāti lielu vērību pievērsa pirmsskolas izglītībai, jo šajā jomā joprojām aktuāls ir jautājums par pieejamību un jāizstrādā kopējie attīstības pamatprincipi, tostarp nepieciešams uzlabot latviešu valodas apguvi pirmsskolas izglītības iestāžu mazākumtautību grupās. Latviskas izglītības jautājumi tika apspriesti tiekoties arī ar Eiropas Latviešu apvienības un Latviešu valodas aģentūras pārstāvjiem. „Latviešu valodas aģentūra ir darījusi daudz, taču latviskai izglītībai ārvalstīs jāvelta vēl vairāk uzmanības un līdzekļu,” atzīmē I.Druviete.
Izglītības sistēmu deputāti skata kompleksi, spriežot par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Komisija ir pievērsusies mūžizglītības un speciālās izglītības problēmjautājumiem, piemēram, ciešā sadarbībā ar speciālistiem meklējot risinājumus, kā uzlabot kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar redzes traucējumiem.
Komisijas redzeslokā bija arī pieminekļu aizsardzības un kultūras mantojuma jautājumi. Tiem valsts prioritāšu sarakstā jābūt augstāk, jo kultūras mantojums ir ne tikai radošuma avots, atmiņu glabātājs, bet arī resurss Latvijas starptautiskajai konkurētspējai un atpazīstamībai un var kalpot kā sabiedrības saliedētības instruments, pauž I.Druviete. Pie šiem jautājumiem komisija atgriezīsies jau tuvākajā laikā, jo plāno strādāt ar likumprojektu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašo statusu.
Šajā darba periodā gala lasījumam sagatavoti grozījumi Izglītības likumā, kas sakārto izglītības reģistru lietas un valsts izglītības programmu paraugu apstiprināšanu. Lai veicinātu vidēja termiņa plānošanu, grozījumi paredz, ka izglītības attīstības pamatnostādnes tiks apstiprinātas nākošajiem septiņiem gadiem, nevis četriem kā līdz šim. Tāpat komisija virzīja apstiprināšanai Saeimā izmaiņas Ventspils Augstskolas Satversmē.
Atbalstot Valsts prezidenta iniciatīvu, komisija turpina darbu pie izmaiņām likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”, kas palīdzēs sakārtot valsts ģerboņu lietošanas nosacījumus. Saeima šajā sesijā jau pieņēmusi Valsts prezidenta iniciētu likumu, kas paredz atjaunot Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales – ģerboņus. Likums nosaka kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību un izmantošanu.
Šīs sesijas pēdējā dienā komisija noslēdza darbu pie Profesionālās izglītības likuma grozījumiem, kas ieviesīs uzlabojumus profesionālās izglītības jomā un veicinās profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.
Savukārt kultūras jomā komisija pievērsās profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un deju izglītības programmu finansēšanas jautājumiem. Liela problēma ir nepietiekamais atbalsts literatūras un grāmatniecības nozarei, kas tās nostādījis nevienlīdzīgā situācijā ar citām kultūras jomām.
Komisijas darba kārtībā bija topošie valsts attīstības dokumenti nākamajam plānošanas periodam – deputāti sprieda gan par Nacionālā attīstības plāna prioritātēm, gan dokumentiem, kas iezīmē ES fondu atbalstāmās jomas. Diskutējot par šiem jautājumiem, deputāti vairākkārt uzsvēruši, ka nepieciešams plānošanas politiku sasaitīt ar valsts tautsaimniecības un zinātnes prioritārajiem attīstības virzieniem. Līdztekus komisijas viedoklis ir skaidrs: nedrīkst pieļaut, ka zinātne, pētniecība un kultūra paliek ārpus augstāko prioritāšu saraksta.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strādā 11 deputāti. Ir izveidotas divas apakškomisijas – Sporta apakškomisija un Valstiskās audzināšanas apakškomisija.
Video intervija ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti: https://www.youtube.com/watch?v=jciiu5EhNE8&context=C4c434e8ADvjVQa1PpcFOm0CDMFABv3JipOdsD_9SMpE_rGgzCfk4=
Izmantojot video, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.
Saeimas Preses dienests