Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 28.februārī, pārrunājot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darba aktualitātes, akcentēja kultūras mantojuma lielo vērtību un nozīmi cilvēka dzīves kvalitātes veidošanā.

„Kultūras mantojums vienlaikus ir radošuma avots, glabā mūsu personiskās un kolektīvās atmiņas un var kalpot kā sabiedrības saliedētības instruments. Kultūras mantojums ir arī darba vietu avots un resurss valsts starptautiskajai konkurētspējai un atpazīstamībai,” akcentēja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

„Kultūras mantojuma saglabāšanai jābūt daudz augstāk valsts prioritāšu sarakstā, un, lai vairotu politiķu izpratni par tā nozīmi, rosināsim kopīgu sēdi ar parlamenta tautsaimniecības un budžeta komisiju deputātiem,” teica I.Druviete.

Saeimas deputāti un pieminekļu aizstāvji bija vienisprātis, ka kultūras mantojumam liela uzmanība jāpievērš arī topošajā Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam.

Komisija noskaidroja, ka 2012.gadā VKPAI galvenie uzdevumi būs veidot informācijas sistēmu par kultūras mantojumu un precizēt pieminekļu sarakstu, attīstīt sadarbību ar mācību iestādēm un starptautiskajiem partneriem. Tāpat inspekcija lielu uzmanību pievērsīs jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu kultūras pieminekļiem, glābs apdraudētos kultūras pieminekļus, kā arī pilnveidos restauratoru kvalifikācijas novērtēšanas sistēmu un pieminekļu saimniekiem palīdzēs ar praktiskiem padomiem.

Patlaban Latvija Eiropas mērogā izceļas ar niecīgu finansējumu kultūras pieminekļu aizsardzībai, pauda VKPAI vadītājs Juris Dambis. Problēmas kultūras pieminekļu apsaimniekošanā sagādā ne tikai nepietiekams finansējums, bet arī izpratnes trūkums, pārāk liela birokrātija, pieņemot vienkāršus lēmumus. Lai atbalstītu atbildīgus pieminekļu saimniekus, jāveido tiem draudzīga nodokļu politika un efektīvāka jāpadara nekustamo īpašumu apgrūtinājumu sistēma, jo šobrīd tā nav vienota un katra institūcija ierobežojumus reģistrē atsevišķi.

Pārrunājot problēmas graustu apsaimniekošanā, J.Dambis atzina, ka zināms kompromiss ar nekustamo īpašumu saimniekiem atsevišķos gadījumos var būt prasība rekonstruēt un saglabāt namu vēsturisko fasādi, taču atļaut pārbūvēt vai no jauna uzcelt pārējo nama daļu.

Lai sabiedrībā iedzīvinātu izpratni par kultūras pieminekļiem kā vērtību, plašāk jāizmanto pētniecības un izglītības process, piemēram, šīs tēmas aktualizējot skolu projektu nedēļu ietvaros, sacīja komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS).

Šobrīd Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir vairāk nekā 8500 pieminekļu, to skaitā visvairāk ir arheoloģisko un arhitektūras pieminekļu. Tāpat valsts aizsargājamo objektu sarakstā iekļauti pilsētbūvniecības un mākslas pieminekļi, kā arī vēsturiskās teritorijas.

Saeimas Preses dienests