Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu plānots nodot vispārējās jurisdikcijas tiesām

(08.11.2011.)

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 8.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz no nākamā gada 1.jūlija administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām.

Kodeksā paredzēts iekļaut arī administratīvo pārkāpumu procesuālo regulējumu, kas patlaban noteikts Administratīvā procesa likumā.

Komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne izteica cerību, ka līdz ar likuma modernizēšanu samazināsies arī tajā veicamo grozījumu skaits, jo šis likums ir „atvērts” pastāvīgi un nereti ministrijas nāk klajā ar savstarpēji nesaskaņotiem grozījumiem. Vienlaikus komisijas priekšsēdētāja pauda bažas, vai līdz ar plānotajām izmaiņām nepalielināsies jau tā noslogoto vispārējās jurisdikcijas tiesu darba apjoms.

Tas, ka administratīvo pārkāpumu lietas izskata administratīvās tiesas, nav pareizi, jo persona par prettiesisku rīcību tiek sodīta, līdz ar to soda piemērošanas process pēc būtības ir pielīdzināms kriminālprocesam, norāda likumprojekta autori. Tādējādi administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai jānodrošina līdzvērtīgas procesuālās garantijas kā kriminālprocesā.

No likuma plānots izslēgt normu, kas paredz tiesības pašvaldību pilnvarotām personām, tostarp privātpersonām, veikt pārkāpēja aizturēšanu, jo šāds regulējums ir pretrunā ar likumības principu.

Modernizējot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, no likuma plānots izslēgt tādu tiesību institūtu, kas aizskar personas tiesības uz brīvību, piemēram, pārkāpēja atvešanu. Arī likumā patlaban ietvertais pierādīšanas standarts ir novecojis un neatbilst krimināltiesību izpratnei par to, kādas metodes izmantojamas personas vainas pierādīšanai.

Vairākas likumprojekta normas vērstas uz to, lai taupītu resursus un paātrinātu lietu izskatīšanu. Piemēram, apelācijas instances tiesā administratīvo pārkāpumu lietas paredzēts skatīt rakstveida procesā, izņemot lietas, kurās piemēro ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Plānots arī ievērojami samazināt blakus sūdzību par iestādes vai tiesas lēmumiem iesniegšanas iespējas. Tāpat resursu taupīšanas nolūkā iestāde varēs atteikties uzsākt administratīvo pārkāpumu lietvedību un atbrīvot personu no atbildības, ja būs iespējams konstatēt, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs.

Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums uzsver pie atbildības saucamās personas pienākumu personīgi piedalīties pārkāpumu lietvedībā. Fiziskā persona savu aizstāvību varēs īstenot pati vai pieaicinot aizstāvi, bet juridiskā persona procesā piedalīsies ar pārstāvja starpniecību.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz privātpersonām, kurām ar tiesas spriedumu noteikts administratīvais sods, plānots noteikt vienu termiņu spriedumu pārsūdzēšanai neatkarīgi no noteiktā soda. Patlaban lēmumu par saukšanu pie administratīvās atbildības var pārsūdzēt 20 dienu laikā, bet lietā, kurā piespriests bargāks sods – administratīvais arests, apelāciju var iesniegt tikai piecu dienu laikā.

Ja uzsākta lietvedība pret nepilngadīgo, iestādei būs obligāts pienākums uz lietas izskatīšanu uzaicināt viņa likumisko pārstāvi. Tas nepieciešams, ņemot vērā, ka nepilngadīga persona nevar pilnvērtīgi īstenot savas tiesības un pienākumus. Vienlaikus nepilngadīgo administratīvo pārkāpumu lietas skatīs slēgtās sēdēs.

Par likumprojektu trīs lasījumos vēl būs jālemj Saeimai. 

 

Saeimas Preses dienests

Svētdien, 22.maijā