Nākamajam Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas periodam 2014.-2020.gadam precīzi jādefinē Latvijas nacionālās intereses un tām jāatspoguļojas finansējuma sadalījumā. To otrdien, 25.janvārī, akcentēja Saeimas deputāti, apspriežot ES Kohēzijas politikas nākotni.

Deputāti no Saeimas Eiropas lietu komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas mudināja nepieļaut iepriekšējo kļūdu un nākamo ES finanšu periodu sākt ar skaidru vīziju par nacionālajām prioritātēm un pieejamo ES fondu naudu sadalīt atbilstoši tām.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Antonovs deputātiem pauda, ka nacionālo prioritāšu noteikšanā liela loma būs nacionālajam attīstības plānam, kurš tiek gatavots periodam no 2014. līdz 2020.gadam. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis skaidroja, ka darbs pie šīs stratēģijas izstrādes aizkavējies, jo jau pusgadu notiek „krēslu stumdīšana” starp institūcijām, nespējot izlemt, kura būs galvenā par stratēģijas izstrādi.

Arī Labklājības ministrijas pārstāvji aicināja formulēt Latvijas prioritātes, kurām novirzīt ES finansējumu, vienlaikus paužot bažas par nepietiekamu finansējumu sociālo problēmu risināšanai un cilvēkresursu attīstībai.

Pārrunājot Kohēzijas politiku nākamajā finanšu periodā, Finanšu ministrija prezentēja Latvijas nostāju, ka šai jomai finansējums jāsaglabā vismaz esošajā līmenī un jāsaglabā arī Kohēzijas politikas mērķis – ES nabadzīgāko reģionu attīstība.

Deputāti noskaidroja, ka ES līmenī diskusija par Kohēzijas politikas finansējumu būs smaga, jo vairākas valstis atbalsta finansējuma samazinājumu, to pārdalot citām kopienas programmām. Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības direkcijas vadītāja Ilze Juhansone vairākkārt uzsvēra, ka ir būtiski visām Latvijas institūcijām ES līmenī paust vienotu nostāju.

Saeimas Preses dienests