Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 12.janvārī, vienojās risināt vairākus problēmjautājumus, kas saistīti ar koledžu iekļaušanos augstākās izglītības sistēmā.

„Koledžas Latvijā darbojas jau desmit gadus un sevi pierādījušas kā stabilu augstākās izglītības sistēmas sastāvdaļu. Taču, parlamentam strādājot pie jaunā Augstākās izglītības likuma, jāatrisina jautājumi, kas saistīti ar koledžu vietu starp augstskolām un profesionālās vidējās izglītības iestādēm,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Viņa akcentēja, ka skaidrība jāievieš, kā koledžu absolventi studijas var turpināt bakalaura līmenī un kā diplomos nodēvēt koledžās iegūto izglītību.

Komisijas priekšsēdētāja arī pauda pārliecību, ka būtiski jāpalielina zinātnes doktoru skaits koledžu mācībspēku rindās. „Ja koledžas ir daļa no augstākās izglītības sistēmas, tām jāapzinās nepieciešamība pulcēt vairāk pasniedzēju ar doktora grādu. Tas nepieciešams, lai īstenotu augstākās izglītības funkciju – sagatavot profesionāļus ar plašu izpratni par sabiedrības norisēm un vispārēju inteliģenci.”

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija liecina, ka Latvijā darbojas 24 koledžas un koledžu izglītības programmas tiek īstenotas arī augstskolās, kurās kopumā mācās teju 12 tūkstoši audzēkņu. IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde skaidroja, ka, lai arī pēdējo gadu laikā koledžu skaits nedaudz samazinājies, tomēr koledžu studiju programmās audzēkņu skaits turpina pieaugt.

Koledžās var iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, tās ātri un ar mazām izmaksām sagatavo darba tirgū atzītus profesionāļus, teica Latvijas Koledžu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats. Viņš piekrita, ka zinātniskais grāds ir pārāk mazai koledžu personāla daļai, vienlaikus norādot, ka nedrīkst zaudēt koledžu izglītības praktisko ievirzi.

Šodien komisijas sēdē deputāti koledžu pārstāvjus iztaujāja par sadarbību ar darba devējiem. Visi koledžu audzēkņi studiju procesā iziet praksi, un arī kvalifikācijas darbu vērtēšanā tiek piesaistīti darba devēji. Koledžas ar darba devējiem sadarbojas, arī piesaistot mācībspēkus un palīdzot ar mācībām nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, noskaidroja deputāti.

Saeimas Preses dienests