Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un no Saeimas nama tiešraidē skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Tūlīt deputāti pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmajai vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Initai Bišofai. Lūdzu!

I.Bišofa (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika skatīti vairāki likumprojekti, kuru tālākā virzībā ir ļoti svarīga sabiedrības līdzdalība un iesaistīšanās.

Tirgotājiem un ražotājiem noteikti ir interese par likumprojektu „Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums” un par likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā”. Šis likumprojekts paredz to, ka tiks izvērtēts un veicināts, lai starp mazumtirgotājiem un pārtikas piegādātājiem būtu godīga sadarbība, un līdz ar to ir nozīmīgi, ka gan ražotāji, gan tirgotāji piedalās šī likumprojekta tālākā izskatīšanā, iesniedz savus priekšlikumus.

Otrs nozīmīgs likumprojekts ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kas attiecas uz 564 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri saņem pensijas. Šis likumprojekts tika nodots Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un līdz ar to tiks tālāk skatīts šajā komisijā. (Jau 2013.gadā Labklājības ministrija izdeva rīkojumu un tika izveidota Senioru lietu padome, kurā ministrijas darbinieki kopā ar nevalstiskajām organizācijām, tādām kā Latvijas Pensionāru federācija, Senioru alianse... Rīgas Aktīvo senioru alianse, izstrādājuši – kopīgi! – priekšlikumus.) Tas paredz pensiju indeksāciju turpmāk, un tādēļ arī aicinām seniorus sekot līdzi un piedalīties šī likumprojekta tālākā izstrādē.

Sadarbībā ar Veselības ministriju ļoti aktīvi notiek arī darbs pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma.

Un tajā pašā laikā arī zemnieki aktīvi strādā – kopā ar Saeimas deputātiem – pie jautājuma par to, kā tālāk Latvijā varēs iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Un tieši šodien pulksten 18.57 sākas astronomiskais pavasaris, un līdz ar to arī katru no jums aicinām pielikt roku Latvijas zemei, to apstrādāt, sakopt un novēlam katram atrast prieku pavasarī un visu, visu to labāko.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Initai Bišofai.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

 

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien droši vien visgaidītākais darba kārtības punkts bija likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām tika atlikta līdz 1.janvārim. Tātad varat neuztraukties. Un teikšu tā: varat nu varbūt dziļi atvilktnē noglabāt tos potenciālos līgumus, kurus „Latvenergo” vai kādi citi elektroenerģijas tirgotāji jums ir atsūtījuši. Tātad Elektroenerģijas tirgus likumā šīs izmaiņas ir veiktas, un ar 1.aprīli nekas jūsu dzīvē, visticamāk, nemainīsies. Te nu gan man atliek tikai izteikt cerību, ka Ekonomikas ministrija tiks galā ar pašas ievārītās putras izstrēbšanu, jo ir acīm redzami tādi fakti, ka pirmām kārtām šī tirgus atvēršanas atlikšana ir pretrunā ar kārtējām Eiropas direktīvām, un tas nozīmē, ka, visticamāk, pret Latviju tiks izvirzītas kādas pretenzijas. Bet te reizē atkal atgādināšu, ka Latvija ir laikam vienīgā Eiropas Savienības valsts, pret kuru nav iesākta neviena lietvedība. Tātad mēs esam visgodīgākie Eiropas Savienības dalībnieki. Viena pārkāpuma procedūra – tas varētu arī nebūt nekas diži briesmīgs. Kas tiks iegūts? Tiks iegūts, protams, laiks līdz 1.janvārim, lai izstrādātu kompensācijas mehānismu, kas mazinātu cenas... cenas iespējamā kāpuma sekas.

Un ZZS viedoklis ir tāds: līdz šim it kā sagatavotais mehānisms ir ļoti sarežģīts, netaisnīgs un arī grūti administrējams. Un mums ir diezgan skaidrs viedoklis par to, kāds varētu tikt izveidots mehānisms, kā mazturīgajiem un pensionāriem varētu saglabāt arī pēc 1.janvāra tomēr zināmas priekšrocības elektroenerģijas... teiksim tā, iepirkšanā par samērīgu un nebūt ne diži lielāku cenu. Pie šī sava priekšlikuma mēs strādājam, un tas patiesībā ir jau arī iesniegts Saeimā apspriešanai.

Būtisks, protams, bija arī likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Šis likumprojekts ir nodots apspriešanai komisijā, un likumprojektā, protams, ir paredzēta arī pensiju indeksācija. Bet te nu jāteic, ka šis likumprojekts no Ministru kabineta līdz Saeimai bija ceļojis ļoti ilgi. Ja atmiņa mani neviļ, tad principā tas izstrādāts bija jau februārī, kaut kad pašā sākumā. Tā ka nu ir skaidri redzams, ka grozījumi šajā likumā būs vajadzīgi – visai ievērojami! –, jo tā redakcija, kura atnākusi tagad uz Saeimu, nebūt nav tāda, kādu mēs varbūt gaidām, bet ir divi lasījumi priekšā, un tas nozīmē, ka tur daudz ko var mainīt. Un šo tekstu varbūt arī Latvijas Pensionāru federācijai nevajadzētu pieņemt par tādu, nu, galveno, negrozāmo un varbūt motivējošu iet kādos gājienos vai manifestācijās. Visu var izmainīt, un to arī darīsim.

Jauna likuma projekts, par kuru jau Bišofas kundze runāja, ir likumprojekts „Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums”. Tajā tiek noteikti arī termiņi norēķiniem jeb apmaksai par piegādātajiem pārtikas produktiem. Ir skaidri redzams, ka it sevišķi jau lielie tirgotāji izmanto savu tirgus varu: nu, būtībā, tā vienkārši sakot, mūsu zemnieks piegādā gurķus, kuriem, teiksim, realizācijas termiņš ir viena nedēļa, bet apmaksa tiek veikta pēc pusgada. Un tas ir diezgan apgrūtinoši šiem zemniekiem vai pārtikas produktu piegādātājiem, jo viņi neiegūst naudiņu, kas vajadzīga atkal nākošās produkcijas ražošanai. Tā ka šeit varētu būt arī diezgan lielas diskusijas ar mazumtirgotājiem. Bet vismaz šīs tirgus varas izmantošanas iespējas tiks krietni vien samazinātas. Tas nu ir pilnīgi skaidrs.

Nu, un arī šobrīd ļoti intensīvi notiek darba grupas darbs jautājumā par to, kā ierobežot lauksaimniecības zemes iegādi, it sevišķi jau, protams, ārzemniekiem, bet to jau mēs tā nedrīkstam teikt, jo mums visiem jābūt ir līdzīgiem. Un tādi paši nosacījumi, kādi paredzēti ārzemniekiem, kuri gribēs iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāattiecina arī uz mūsu pašu vietējiem lauku ļaudīm. Un tiešām arī šis darbs norisinās ļoti intensīvi, lai nenonāktu pretrunā ar kārtējām Eiropas direktīvām, bet lai tomēr tiktu – kaut vai vairāk vai mazāk slēptā veidā tomēr tiktu! – lobēti mūsu pašu lauksaimnieki, kas grib šeit, Latvijā, apstrādāt zemi.

Paldies. Jauku jums pavasari! Ceru, ka tāds iestāsies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Tālāk vārds frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja biedram Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos jums pastāstīt par trim, manuprāt, svarīgākajām lietām, kas šobrīd notiek Saeimā, un par šīsdienas sēdes darba kārtībā esošajiem jautājumiem.

Pirmais. Noteikti ļoti svarīgs jautājums, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kurš maksā rēķinus par elektrību, ir jautājums par elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu, jo šodien mēs galīgajā balsojumā nobalsojām par likumu, ar kuru šī liberalizācija tiek atlikta, un tas nozīmē to, ka vismaz līdz nākamā gada sākumam mēs saglabājam esošos tarifus un ka paralēli arī Latvijas valdība intensīvi strādā pie sociālās paketes, lai nodrošinātu kompensācijas mehānismu gadījumā, ja elektroenerģijas cenas ceļas. Līdz ar to, manuprāt, šis ir viens labs solis, kas dod arī kaut kādu mieru, garantiju un arī iespēju paturēt vairāk eiro maciņā un šobrīd tos neizdot lielākos rēķinos par elektrību.

Otrs, manuprāt, ļoti nozīmīgs likumprojekts, kurš ir beidzot ienācis Saeimā. Mēs to esam ļoti ilgi gaidījuši un pie tā arī ilgi strādājuši. Tas ir „Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums”. Un ir skaidrs, ka jau gadiem... un arī tad, kad es esmu braucis un runājis ar lauksaimniekiem, ar ražotājiem, kooperatīviem... Ir skaidrs, ka ir ļoti saspīlētas attiecības starp šiem mazumtirgotājiem jeb, nu, teiksim tā, veikalu ķēdēm, kuras spēj izmantot savu šo dominējošo, nu, tādu tirgus varu, jo šo veikalu ķēžu ir ļoti nedaudz un šīs attiecības nav bijušas līdz šim līdzsvarotas. Un Latvijas ražotāji, kurus mums vajag aizstāvēt, kuri rada darba vietas un rada pienesumu ekonomikai tieši Latvijas reģionos, bieži vien ir tikuši, ja es tā varu izteikties, apbižoti. Šis likums mēģinās sakārtot šīs attiecības un nostādīt abas puses – gan Latvijas ražotājus, lauksaimniekus, gan šos mazumtirgotājus – vienlīdzīgās pozīcijās, lai viņi varētu normāli strādāt. Ir daudzas lietas paredzētas, nosaukšu tikai dažas no tām, kuras mēs mēģinām risināt ar šo likumu. Proti, mēs aizliegsim tiešā vai netiešā veidā maksāt vai citādi atlīdzināt par līgumu slēgšanu (nu, tā ir tā sauktā ieejas maksa veikalā jeb maksa par to, ka tu sāc ar viņiem strādāt), tiešā vai netiešā veidā maksāt par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā (tā sauktā plauktu maksa), kā arī kompensēt mazumtirgotāju negūto peļņu vai arī peļņu, kas ir mazāka par gaidīto attiecībā uz piegādātāja piegādāto preču pārdošanu. Tāpat arī ierobežosim iespējas kompensēt mazumtirgotāju izmaksas, kas saistītas ar jaunu veikalu iekārtošanu. Tāpat ir zināms, ka šie Latvijas zemnieki un ražotāji ir spiesti maksāt par reklāmas izdevumiem, kas ir saistīti ar šo mazumtirgotāju reklāmu, reklamējot preces un arī to piedāvājumu. Tāpat arī aizliegts būs iegādāties preces, pakalpojumus vai īpašumu no mazumtirgotāja norādītas trešās personas (jo ir gadījumi, kad faktiski mazumtirgotājs uzspiež piegādātājam savas izejvielas iegādāties no konkrētām, iespējams, pat attiecīgi saistītām, personām, šādā veidā gūstot lielāku labumu), tāpat arī – nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu. Un... tur ir ļoti daudzi šie kritēriji apkopoti, šie problēmjautājumi atrisināti, un, cerams, tas arī padarīs daudz vieglāku dzīvi mūsu lauksaimniekiem un mūsu ražotājiem, par kuriem mums ir jo īpaši šobrīd jārūpējas.

Un trešā lieta, par ko es jūs gribēju informēt. Es arī esmu pilnvarots vadīt darba grupu saistībā ar zemes tirgus jautājumiem, saistībā tieši ar lauksaimniecības zemes un meža zemes tirgu. Ir skaidrs, ka ļoti lielos apjomos Latvijā dažādi fondi un... un līdzīgi, nu, ārvalstnieki pārsvarā izpērk mūsu stratēģiskos, ļoti svarīgos ražošanas resursus, bez kuriem nav iedomājama ražošana. Ja, piemēram, lauksaimniekam nav zemes, tad viņam nav arī konkrētās ražošanas. Šie resursi nonāk – ārkārtīgi lielā apjomā! – nedaudzu ārvalstu „spēlētāju” rokās, un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc mēs Zemkopības ministrijā divu gadu garumā strādājām pie šiem jautājumiem. Un šobrīd likums tiek skatīts Saeimā. Gan likumprojektā „Zemes pārvaldības likums”, gan arī likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” mēs mēģinām paredzēt veselu virkni ierobežojumu, kas faktiski aizstās to regulējumu, kas ir bijis 10 gadus. Proti, aizliegums ārzemniekiem iegūt savā īpašumā zemi... lauksaimniecības zemi un mežus – nu, tas pēc būtības arī nav nostrādājis, jo mēs šobrīd redzam pilnīgi pretēju situāciju.

Un par to, cik tālu mēs esam tikuši. Šodien pulksten divos būs jau trešā darba grupas sēde, vakar arī bija darba grupas sēde; arī rītdien mēs plānojam strādāt... un pirmdien... ļoti intensīvi. Ļoti intensīvā grafikā mēs esam salikuši šo darba kārtību un ceram nedēļas laikā jau tikt pie konkrētas redakcijas, ko mēs tālāk skatīsim jau otrajā lasījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Tas, par ko mēs vienojāmies, piemēram, vakar, ir tas, ka... Arī tas bija mans priekšlikums, lai saglabātu faktiski lauku apdzīvotību, jo Nacionālais attīstības plāns paredz to, ka jābūt vismaz 30 procentiem dzīvojošiem laukos, lai saglabātu lauku vidi, lauku infrastruktūrai dotu ekonomisku pamatojumu, lai tā spētu funkcionēt, un tātad ir runa arī par ainaviskajām vērtībām un visu pārējo. Mēs vienojāmies par to, ka turpmāk būs ierobežojums – būs noteikts maksimālais zemes apjoms, kādu viena persona var iegūt savā īpašumā. Par konceptu tātad mēs esam vienojušies – ka tiks limitēts tas apjoms, kādu var iegūt savā īpašumā viena persona –, bet šobrīd notiek diskusijas par šo konkrēto apjomu – vai tie būs 500 vai 2000, vai 6000 hektāri.

Pie mums arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji šodien nāks un skatīs ietekmi uz tautsaimniecību. Un tāpat šodien mēs plānojam vienoties par, manuprāt, svarīgāko sadaļu visā šajā likumā, proti, par sadaļu, kura skar pirmpirkuma tiesības, – par to, kādas korekcijas tur izdarāmas, lai šo likumu uzlabotu un lai tas reāli pildītu funkcijas pēc šī gada 1.maija, kad kritīs jebkādi ierobežojumi ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā.

Tas īsumā būtu viss. Paldies. Un došu vārdu arī kolēģim Agešina kungam, lai viņš varētu noziņot par sev prioritāriem jautājumiem.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Un raidījumu šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies. Tas ir ļoti mīļi no kolēģa Smiltēna puses. Un es turpināšu vispirmām kārtām par Saeimas lēmumu atlikt elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu.

Diskusijas par elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu notiek jau vairākus mēnešus, un pilnīga elektroenerģijas tirgus atvēršana Latvijā notiks 2015.gada 1.janvārī, nevis 1.aprīlī, kā tas bija paredzēts līdz šim. Mājsaimniecībām elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu paredz Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi, kurus Saeima šodien pieņēma galīgajā lasījumā.

Atgādināšu, ka šā gada februārī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas pārstāvētā VIENOTĪBA pēc tikšanās ar Ekonomikas ministrijas un „Latvenergo” pārstāvjiem nolēma pērn noteikto tirgus liberalizācijas termiņu – 2014.gada 1.aprīli – nemainīt. Taču jau martā, kad Latvijas Pensionāru federācija paziņoja par plāniem protestēt pret tirgus liberalizāciju, valdību veidojošās partijas savu viedokli pēkšņi mainīja un nolēma mājsaimniecībām elektroenerģijas tirgus atvēršanu atlikt līdz nākamā gada 1.janvārim. Un no šodien pieņemtajiem grozījumiem izriet, ka vismaz līdz nākamā gada 1.janvārim Latvijas mājsaimniecības par patērēto elektroenerģiju norēķināsies atbilstoši pašreizējam tarifam.

Otrkārt, es vēlos paust frakcijas gandarījumu par to, ka no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības ar balsu vairākumu tika izslēgti divi pretrunīgi vērtēti jautājumi – par Satversmes preambulu un par grozījumiem Krimināllikumā.

Kas attiecas uz Satversmes preambulas projektu, ļoti dīvaini, ka šodien kāds Satversmes tēvu mutē mēģina ielikt citu tekstu. Satversmes tēvu vārdi ir: „Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi.” (Citāta beigas.) Un ne savādāk! Tā ir mūsu šābrīža preambula – 13 vārdi. Un nav nekādas nepieciešamības to grozīt.

Bet šī likumprojekta dēļ pašlaik ir izkristalizējusies būtiska problēma: veca Satversme, jauns ievads. Jāatzīst, ka tas nav plaši izplatīts paņēmiens konstitucionālajās tiesībās, un no salīdzinošo konstitucionālo tiesību skatpunkta šis paņēmiens ir ārkārtīgi rets, pat neparasts. Tāpēc uzskatu, ka ir absolūti nepareizi pie 92 gadus veca dokumenta pievienot jaunu preambulu. Turklāt, manuprāt, preambulas projekts nonāk pretrunā ar Satversmes vispārējiem noteikumiem, tātad arī ar pamatlikuma 2.pantu, proti, ar normu par to, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tas nozīmē, ka jēdziens „latviešu nācija” nonāk pretrunā ar jēdzienu „Latvijas tauta”. Ar Latvijas tautu jāsaprot viss Latvijas pilsoņu kopums. Un varu atgādināt, ka Satversmes tēvi 1922.gadā iestrādājuši normu par Latvijas tautu, nevis latviešu tautu, vēloties atzīt mūsu tautas daudznacionālo raksturu.

Turklāt projekta tekstā ir vēl arī citas strīdīgas un līdz galam neizdiskutētas normas, piemēram, par to, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Diemžēl tas neatbilst realitātei – Latvija nav sociāli atbildīga valsts. Tieši otrādi! Nabadzība ir lielākā Latvijas problēma. Mūsu valstī vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā – daudzi, pat strādādami divos darbos, nespēj uzturēt savu ģimeni „veiksmes stāsta” apstākļos un brauc prom no valsts. Ne jau no krieviem bēg tie simti tūkstošu, kas pamet Latviju. Viņi bēg no nabadzības un pašapmierinātās politiskās elites, kurai ir viens mērķis – palikt pie varas. Domāju, ka likumprojekta autori ar preambulas projekta palīdzību slēpj nevēlēšanos risināt nabadzības problēmu.

Tagad par grozījumiem Krimināllikumā, kuri arī tika izslēgti no darba kārtības. Minētais priekšlikums paredz noteikt kriminālatbildību – līdz pat trim gadiem cietumā – par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu. Jāsaka, ka iebildumi vai šaubas par šādu juridisku konstrukciju ir ne tikai vairākiem Saeimas deputātiem, bet arī Ārlietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, tiesībsargājošām institūcijām un citiem ekspertiem.

Es vēlos norādīt uz to, ka tik būtisku priekšlikumu nedrīkst virzīt starp lasījumiem, tā – garām ejot. Ja kāds vēlas atvērt diskusiju par šo sāpīgo tēmu, tad jāvirzās ierastajā kārtībā, attiecīgus grozījumus izdalot atsevišķā likumprojektā ar anotāciju, kura satur atbildes uz konkrētiem jautājumiem.

Ņemot vērā to, ka tas ir ārkārtīgi sensitīvs jautājums, var norādīt vēl uz vairākiem likumprojektā ietvertajiem riskiem. Bet šodien minēšu tikai vienu. Es uzskatu, ka ar Satversmes 100.pantu šī iecere ir pretrunā jau pašā pamatā. Jo cenzūra mūsu valstī ir aizliegta un vārda brīvība ietver tiesības paust ne tikai tādus viedokļus, kas sabiedrībai ir tīkami.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!