Frakciju viedokļi
2026. gada 3. septembrī
Vadītāja. Noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Jurim Viļumam. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Sveicināti, radioklausītāji! Prieks jūs uzrunāt. Cik saprotu – pirmo reizi ar mūsu jauno sistēmu, kas vasaras laikā ir uzlabota. Cerams, arī skaņa tagad jums ir labāka.
Šodien sākām 14. Saeimas rudens sesijas darbu. Tā pilnīgi aktīvi, jo pirmā atlikušās sesijas sēde bija gana ražīga. Esam nodevuši komisijām izskatīšanai daudzus likumprojektus. Redzēs, kā... vai varēs tos pagūt izskatīt arī pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā līdz šī Saeimas sasaukuma beigām. Katrā ziņā deputātiem pa vasaru ir sakrājušās daudzas idejas un daudzi jauni priekšlikumi. Par to ir prieks.
No savas puses gribu īsi izteikties tieši par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Savulaik arī mēs, no APVIENOTĀ SARAKSTA, virzījām priekšlikumu par iespēju ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem balsot ne tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu, bet arī par citiem vēlēšanu apgabaliem. Pēc dažādām diskusijām šis priekšlikums toreiz tika noraidīts. Tagad kolēģi ir iesnieguši šo ideju atkārtoti. Kā jau atzīmēju, no savas puses aicinu meklēt risinājumus tam, lai iedzīvotāji ārpus Latvijas varētu nobalsot ne tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu. It sevišķi tas ir jūtams saistībā ar Latgales vēlēšanu apgabalu, kurā mēs 100 gadu laikā esam zaudējuši savu pārstāvniecību vairāk nekā divas reizes. Pateikšu jums divus skaitļus. Tātad pirms 100 gadiem Latgali Saeimā pārstāvēja 26 deputāti, 14. Saeimā – tikai 13. Nākamajā Saeimā būs tikai 12 pārstāvju. Varbūt mēs varētu mēģināt salabot šo proporcionalitāti tā, lai cilvēki no reģioniem arī būtu pilnvērtīgi pārstāvēti Saeimā.
Vēl gribu pieminēt, ka šodien pirmajā lasījumā tika apstiprināts likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kurā ir paredzēts nedaudz paplašināt augstsprieguma līniju aizsargjoslu, lai, ja gadījumā atkal būs kāda lielāka vētra, šīs līnijas būtu labāk pasargātas un lai arī jums būtu nodrošināta elektrība. Attiecīgi, ja kādi pārrāvumi notiktu, tie tiešām būtu ļoti ekstremālos gadījumos.
Tāpat arī prieks par “Grozījumiem Nacionālās drošības likumā”, ko Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir akceptējusi galīgajā lasījumā. Tas arī palīdzēs mums nodrošināt drošību Latvijas valstij.
No APVIENOTĀ SARAKSTA puses vēlos atzīmēt, ka mēs, protams, neatbalstījām demisijas pieprasījumus. Diviem ministriem uzreiz šodien bija. Opozīcija čakli pastrādājusi vasarā. Bet, būsim godīgi, ir palikušas 30 dienas līdz vēlēšanām, un šai valdībai acīmredzot ir jānostrādā. Mēs, no APVIENOTĀ SARAKSTA, uzticamies Ministru kabinetam pilnā sastāvā un aicinām ļaut valdībai strādāt. Protams, lēmējvarai šeit, Saeimā, ir tiesības iesniegt priekšlikumus par izmaiņām likumdošanā, tos apspriest un, kā jau teicu, iespēju robežās tos šī Saeimas sasaukuma laikā arī noslēgt.
Noslēgumā gribu novēlēt jums spēju izvērtēt visu partiju piedāvājumus un noteikti oktobra sākumā nobalsot. Vēlu veiksmi arī visiem koalīcijas partneriem vēlēšanās.
Paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.
Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Liene Gātere. Lūdzu!
L. Gātere (PRO).
Labdien, cienītie radioklausītāji un skatītāji! Šonedēļ sākās Saeimas rudens sesija, un frakcija PROGRESĪVIE ir atgriezusies darbā ar vairākām jaunām iniciatīvām. Man ir liels prieks, ka pirmajā Saeimas šīs sesijas sēdē visas trīs mūsu iniciatīvas guva kolēģu atbalstu un ir nodotas komisijām, kurās tālāk notiks darbs.
Pirmā iniciatīva – “Grozījumi Krimināllikumā”– par tā saukto... ko ārzemēs sauc par femicīdu jeb sievietes slepkavību tikai tāpēc, ka viņa ir sieviete, un kas bieži notiek no sievietes partnera vai kāda ģimenes locekļa puses pēc ilgstošas vardarbības ķēdes vai vajāšanas, kontroles un tā tālāk. Mēs uzskatām, ka par šādu sievietes slepkavību ir jāparedz visbargākais sods. Tātad iniciatīva nodota Juridiskajai komisijai. Sekosim un atbalstīsim to tālāk.
Otra mūsu iniciatīva – “Grozījumi Krimināllikumā” –, lai aizsargātu tā sauktos baltos hakerus, kas bieži ir ļoti svarīgi, lai mēs stiprinātu savu kiberdrošību. Mēs zinām CSDD gadījumu, kad cilvēks, kurš bija informējis par šo lietu... šobrīd viņam notiek tiesas process, kurā viņš tiek tiesāts par izspiešanu. Mūsu ieskatā, šie cilvēki, kas atklāj drošības caurumus un par tiem informē, bet neizmanto tos savtīgiem mērķiem, ir pelnījuši, ka valsts viņiem pasaka paldies. Viņi nav pelnījuši kriminālprocesu.
Un mūsu trešā iniciatīva, par ko man personīgi ir vislielākais gandarījums, ir “Grozījumi Valsts kontroles likumā” un “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, lai Saeimu beidzot varētu revidēt Valsts kontrole. Šobrīd Saeima ir vienīgā institūcija, kas pati pārbauda savus tēriņus. Atgādināšu, ka Saeimas budžets ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Jau 2012. gadā portālā “ManaBalss.lv” sākās parakstu vākšana par to, ka Valsts kontrolei būtu jādod pilnvaras pārbaudīt Saeimas budžetu, un diezgan ātri tika savākti nepieciešamie 10 tūkstoši iedzīvotāju parakstu. Saeimas ir nākušas un gājušas, un nekad šī iniciatīva nav tikusi apstiprināta. Beidzot likumprojekts ir nodots Saeimas komisijām tālākam darbam, un es ļoti ceru, un mēs noteikti no savas puses darīsim visu, lai beidzot Saeimas budžetu revidētu neatkarīga institūcija Valsts kontrole, un es domāju, ka sabiedrība to ir pelnījusi.
Tas arī no manis – viss.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Lienei Gāterei.
Tagad vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!
A. Judins (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji un skatītāji! Saeima ir sākusi darbu, un, kā parasti, ir priekšlikumi un likumprojekti, kuru mērķis ir uzlabot, risināt problēmas, bet, protams, ir arī tīri populistiski priekšlikumi un likumprojekti. Par dažiem jau mani kolēģi paspēja pastāstīt, norādot, ka šie projekti risinās problēmas. Daļa risinās, daļa ir vienkārši iesniegta, lai 3. oktobrī cilvēki novērtētu, nobalsotu par viņiem. Kaut gan ir skaidrs, ka dažos gadījumos nav pietiekama laika, citos gadījumos saturiski ir tukšums, nekas konkrēti nav piedāvāts.
Bet man gribētos pastāstīt par divām lietām, kuras mēs šodien pabeidzām. Nevis pieteicām, bet pabeidzām. Viens jautājums ir saistīts ar interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā. Vakar Juridiskā komisija izskatīja un šodien Saeimā galīgajā lasījumā... gan pirmajā atbalstīja, gan galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā. Vienprātīgi pieņēma, tāpēc ka mēs redzam, ka institūcija, kas atbildīga par likuma piemērošanu, to piemēro, interpretējot ļoti šauri, burtiski aizmirstot par likuma mērķi.
Ja mums ir koleģiāla institūcija un tajā strādā trīs, pieci, varbūt vairāk cilvēku, ir svarīgi, lai tā institūcija varētu organizēt savu darbu, ievēlēt priekšsēdētāju, vietnieku. Bet KNAB uzskata: ja cilvēks kandidē amatā, viņš nedrīkst pats balsot. Un tā var nonākt līdz absurdam. Ja ir trīs kandidāti, neviens nebalso. Nedrīkst balsot par sevi, nedrīkst balsot pret konkurentu. Tad institūcija nevarēs strādāt.
Vakar, izvērtējot gan Juridiskā biroja, gan Tieslietu ministrijas viedokli, mēs iesniedzām risinājumu, kas paredz, ka likumā ir skaidri norādīts, ka šādos gadījumos interešu konflikta nav. Un šodien Saeima pieņēma likumu. Tagad prezidents izsludinās – es ceru, nav pamata to neizsludināt –, un problēma tiks atrisināta.
Otrais jautājums saistīts ar gadījumiem, kad kriminālprocesa ietvaros cilvēki, kuri ir apsūdzēti vai turēti aizdomās, nevēlas piedalīties tajā, bēguļo, bieži vien atrodas ārzemēs un turpina izmantot Latvijas dokumentus, lai ceļotu, dzīvotu viesnīcā, ar elektronisko parakstu paraksta dokumentus un būtībā dzīvo komfortā. Tas nav normāli. Tas nav pareizi. Un šodien galīgajā lasījumā mēs pieņēmām jaunu regulējumu. Ja cilvēkam ir aizdomās turētā vai apsūdzētā procesuālais statuss, ja tiesa nolēmusi, ka viņam ir jāpiemēro, pareizāk sakot, ja viņam ir piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums –, šādam cilvēkam, pēc procesa virzītāja rosinājuma, var tikt liegta iespēja izmantot pasi, ID karti, e-parakstu. Ir skaidrs, ka šie cilvēki tādēļ nebrauks atpakaļ, lai tiesas priekšā atbildētu par to, ko viņi izdarījusi. Bet mēs arī neļausim viņiem sēdēt kaut kur ārpus Latvijas, pieslēgties attālināti un ņirgāties par mūsu valsti.
Ir arī citi likumprojekti, bet es ceru, ka kolēģi turpinās, jo mans laiks ir izsmelts.
Paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.
Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!
J. Vucāns (ZZS).
Labdien! Šodien man ir uzticēts paust Zaļo un Zemnieku savienības un tās frakcijas viedokli tajos jautājumos, kas mūs satrauc visvairāk.
Es sākšu ar to, ka ir sākusies ne tikai jaunā Saeimas sesija, bet tikko ir sācies arī jaunais mācību un studiju gads. Un kā joprojām praktizējošs augstskolas profesors es vēlos sveikt visus tos, kas mācās, un visus tos, kas māca, un novēlēt izcilu, sekmīgu mācību vai studiju gadu, neskatoties uz to, ka īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kārtējo reizi no Izglītības un zinātnes ministrijas mums ir nākusi virkne sasteigtu lēmumu projektu, kas ir satricinājuši izglītības vidi. Zaļo un Zemnieku savienība šos jautājumus ir pārrunājusi ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, un mūsu kopīgais viedoklis ir tāds, ka visi šie jautājumi ir saskaņojami ar nozari, rūpīgi izdiskutējami un tikai tādā gadījumā, kad ir atrasts labākais risinājums, tie ir virzāmi pārvēršanai normatīvajos aktos.
Kas attiecas uz šodienas sēdi. Viļuma kungs jau pieminēja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Tātad šie bija grozījumi, kurus virzīja Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Mums ir prieks, ka tie tika atbalstīti ar 66 deputātu balsīm. Stāsts ir par to, ka turpmāk, ja šis likumprojekts tiks atbalstīts arī tālākajos lasījumos, tie Latvijas valstspiederīgie, Latvijas pilsoņi, kuri šobrīd dzīvo ārzemēs, varēs nodot savu balsi par to vēlēšanu iecirkni... no kura viņi ir aizbraukuši prom no Latvijas, kur viņiem ir bijusi pēdējā dzīvesvieta. Reāli tas ietekmētu balsu sadalījumu... nevis balsu, bet deputātu mandātu sadalījumu Latvijā. Ja mēs paskatāmies, kāda būtu atšķirība, tad jau šajās Saeimas vēlēšanās būtu tā, ka no Latgales, Kurzemes un Vidzemes vēlēšanu apgabaliem katrā apgabalā mēs varētu ievēlēt par diviem deputātiem vairāk. Zemgalē tas būtu plus viens deputāts, bet Rīgā būtu par septiņiem deputātiem mazāk. Šobrīd situācija ir tāda, ka visas ārzemēs atrodošos vēlētāju balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam.
Vēl es gribu paust Zaļo un Zemnieku savienības nostāju par slimnīcu tīkla reformu. Tas ir jautājums, kur Zaļo un Zemnieku savienība ir ieņēmusi ļoti striktu pozīciju. Mēs prasām aizvadītajā vasarā Veselības ministrijas virzītā un Ministru kabineta steidzīgi un, es domāju, nepārdomāti apstiprinātā slimnīcu tīkla modeļa atcelšanu un jauna slimnīcu modeļa izstrādi, jo, mūsu ieskatā, šī veselības sektorā veiktā reforma var samazināt medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos. Tas būtu būtiski tieši pierobežā un vietās, kur līdz tuvākajai slimnīcai, kur ir iespējams saņemt atbilstošo pakalpojumu, ir lieli attālumi.
Tāpat, mūsu ieskatā, ar šo reformu saistītā finansējuma pārdale ir nesamērīga, tā samazina finansējumu reģionālajām slimnīcām, jo īpaši Līvānos, Preiļos, Jēkabpilī, Jelgavā, un šo finansējumu nesamērīgi lielā apjomā pārvirza universitātes slimnīcām. Zaļo un Zemnieku savienības ieskatā, mums ir pamats apšaubīt arī to, vai lielās slimnīcas spēs uzņemt papildu pacientu plūsmu, vai tām būs pietiekami daudz gultasvietu, diagnostikas iespēju, operācijas zāļu, un visbeidzot – vai būs pietiekama mediķu kapacitāte. Mūsu aprēķini rāda, ka atsevišķās vietās, piemēram, Salacgrīvā, Ainažos un arī pierobežas reģionā... var gadīties, ka transportēšanas izmaksas uz šīm slimnīcām, lielajām slimnīcām, varētu sasniegt pat... 60 līdz 80 minūtes un pārvešanas attālums pārsniegt 100 kilometrus. Tas netiešā veidā varētu ietekmēt arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas iespējas, jo, kamēr slimnieks tiek transportēts šādā attālumā un tik ilgi, atbilstošā apkalpe uz vietas vairs nav pieejama. Tie ir iemesli, kuru dēļ mēs ļoti apšaubām šīs reformas pamatotību un prasām, lai Ministru kabinets to pārskatītu un izstrādātu jaunu modeli.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Vucānam.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Eglīts. Lūdzu!
J. Eglīts (NA).
Labdien, radioklausītāji, tiešraides skatītāji! Visiem sveicieni! Saistībā ar jauno mācību gadu ir jāteic, ka mums vienmēr ir bijuši dažādi viedokļi par to, kad ir laicīgi iesniegt priekšlikumus saistībā ar skolēniem. Šajā gadījumā izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone ir sagatavojusi grozījumus, kurus ir iesniegusi gada sākumā, lai mācību gada laikā skolas varētu tos atbilstoši piemērot, skatoties pēc situācijas, un lai nebūtu tāda situācija, ka bērns nevar izlabot vienu darbu, tādējādi krietni pasliktinot savas izredzes nākotnē.
Runājot par Saeimas šīsdienas sēdi, mūsu ieskatā, būtiskākā lieta bija tā, ka Saeima izteica uzticību iekšlietu ministram Jānim Dombravam par viņa uzsāktajiem darbiem, imigrācijas mazināšanas kursu, par Jāņa uzsākto iepirkumu izvērtējumu... kur Jānis virzās uz priekšu gana skaidri... arī par robežas sakārtošanu, jo, Jānim uzsākot darbu, novērošanas kamerās bija redzami vien 3 procenti no Latvijas robežas, šobrīd situācija ir būtiski mainījusies. Skaidrs, ka šīs Jāņa Dombravas aktivitātes ir radījušas satraukumu prokremliskajām partijām, jo tās jūt, ka lietas notiek daudz citādāk, daudz neierastāk, nekā bija iepriekš. Tāpēc ir īpašs prieks par to, ka Saeimas vairākums tomēr atbalsta Latvijas attīstību, Latvijas virzīšanos uz priekšu.
Šobrīd ļoti daudzu partiju vēlme ir destabilizēt situāciju šeit, Latvijā. Mēs varam noteikti teikt, ka tas nav pieļaujami un tas neatbilst Latvijas interesēm. Līdz vēlēšanām ir palicis viens mēnesis, un nāks dažādi paziņojumi, dažādas skaļas lietas. Es aicinu katru kritiski domāt un vērtēt šos jautājumus un pieņemt lēmumus atbilstoši savai pārliecībai.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Eglītam.
Frakciju viedokļus šodien noslēgs frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu!
R. Petraviča (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šodien bija iesniegusi iekšlietu ministra demisijas pieprasījumu sakarā ar sankcionēto un pēkšņo lēmumu par Pāternieku robežkontroles punkta darbības pārtraukšanu. Oficiāli lēmums tika pamatots ar informācijas sistēmu darbības tehniskiem traucējumiem, kuru dēļ robežkontroles veikšana kļuva neiespējama, tomēr faktiskie apstākļi un rīcības raksturs skaidri liecināja, ka šāds ministra lēmums ir klasificējams nevis kā pamatots lēmums, bet kā klajš politisks akts, kura primārais mērķis ir politisko dividenžu gūšana.
Mūsu frakcija bija iesniegusi arī pieprasījumu iekšlietu ministram (pieprasījums vakar komisijā tika izskatīts) sakarā ar to, ka politisku uzstādījumu dēļ par migrācijas politisko draudu ir kļuvusi kāda 88 gadus veca sieviete, kura lielāko mūža daļu šeit ir strādājusi, dzīvojusi, runā latviski un vienmēr ir saņēmusi uzturēšanās atļauju. Nonākot ministra amatā Jānim Dombravam, sievietei šī atļauja vairs netiek izsniegta un jau kopš jūnija viņa principā ir atstāta bez iztikas līdzekļiem... un ar draudiem piespiedu kārtā tikt izvestai no valsts.
Mēs saprotam, ka imigrācijas sistēmai ir jābūt kontrolētai, ir jācīnās ar tiem, kas nāk nelegāli pāri mūsu robežai, ar visu spēku pret viņiem ir jāvēršas. Bet šis spēks nav jāvērš pret neaizsargātu, vientuļu 88 gadus vecu sievieti, kurai, piešķirot uzturēšanās atļauju... vienmēr ir ņemti vērā humānie apsvērumi. Bet izrādās, ka, cilvēkam kļūstot vecākam un ar sliktāku veselību, humānie apstākļi vairs netiek ņemti vērā.
Mūsu secinājums ir tāds, ka šādā veidā tiks spodrināta statistika, cik ātri mēs varam izraidīt cilvēkus no valsts. Un kas gan ir vieglāk izdarāms, kā neaizsargātu sirmgalvi ar varu izvilkt no dzīvokļa un aizvest līdz robežai.
Tāpat Pieprasījumu komisijā bija iesniegts pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri par situāciju, kādā šobrīd ir veselības aprūpes sistēma – vai tā ir normāla lieta, ka insulta pacientam no Liepājas ir jāmēro ceļš uz Jelgavu, lai saņemtu palīdzību, tikai tāpēc, ka neirologs Liepājā strādā līdz pulksten 16.00. Iepriekš jau pieminētā slimnīcu reforma šo situāciju tikai pasliktinās, ņemot vērā, ka vairāki pakalpojumi vairākās slimnīcās nebūs pieejami. Līdz ar to esam sagatavojuši arī veselības ministra demisijas pieprasījumu.
Šodien tika atbalstīts priekšlikums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” – pašvaldībām būs dotas tiesības neakceptēt jaunu vēja parku attīstību, ja pašvaldībā jau ir vēja parki un to jauda sasniedz 150 megavatus, vai arī nedot atļauju... plānošanas teritorijā, ja ir sasniegti jau 500 megavati. Tā ir pozitīva ziņa, un to deputāti bija solījuši, tiekoties ar vēlētājiem Pāvilostā.
Tas man šodienai viss.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Ramonai Petravičai.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz redzēšanos nākamnedēļ!