Frakciju viedokļi

2026. gada 12. februārī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tūdaļ deputāti pastāstīs jums par tajā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds frakcijas “Stabilitātei!” priekšsēdētājai Svetlanai Čulkovai. Lūdzu!

 

S. Čulkova (ST!).

Paldies. Visi sveicināti! Es domāju, ka šodien viens no tādiem svarīgiem likumiem, ko mēs pieņēmām, ir par dzīvesvietas deklarāciju. Es domāju, ka tas tiešām ir ļoti svarīgi, lai nebūtu tā, ka kāda cilvēka īpašumā deklarējas sveši cilvēki un pēc tam rodas dažādas problēmas.

Šodien viens no tādiem skaļākajiem jautājumiem bija arī Siliņas kundzes demisijas pieprasījums. Domāju, visi saprot, kāds būs rezultāts, bet mums ir tāda nostāja, ka viņa nevar strādāt tā, kā vajag, un viņai vajag atkāpties.

Tas šodien no manis viss.

Paldies jums.

 

Vadītāja. Paldies Svetlanai Čulkovai no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamā runās deputāte Līga Kozlovska no Zaļo un Zemnieku savienības. Lūdzu!

 

L. Kozlovska (ZZS).

Labdien, cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Man ir diezgan daudz jautājumu, bet es pieskaršos galvenajiem. Tātad par šodienas jautājumiem Saeimā.

Mūs, īpaši lauciniekus... Latgali un droši vien arī Kurzemi skars grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas tika pieņemts. Galvenā doma: šī zona tiek paplašināta ar Alūksnes novadu... plus arī... galvenais, ka šis likums attieksies uz visām speciālajām zonām līdz 2050. gadam. Tas nozīmē, ka Latgales un Kurzemes uzņēmējiem attiecībā uz investīcijām, uz ekonomikas attīstību būs lielāka stabilitāte.

Vēl viens tāds svarīgs jautājums. Vakar mēs ZZS frakcijā tikāmies ar veselības ministru Hosamu Abu Meri – par diviem ļoti aktuāliem jautājumiem.

Pirmais – par reģionālo slimnīcu finansējuma samazinājumu par astoņiem miljoniem. No frakcijas tika uzdoti jautājumi, kādā veidā šī nauda tiks kompensēta un vai tiks kompensēta. No veselības ministra mēs ieguvām apstiprinošu atbildi, ka tas tiks darīts. Tātad 2026. gadā reģionālajām slimnīcām finansējums tiks pārdalīts, bet netiks samazināts.

Tāpat arī runājām par vēl vienu svarīgu jautājumu – par piemaksu reģionālo... lauku ģimenes ārstiem, jo šai piemaksai bija jāstājas spēkā jau no šī gada janvāra. Prasījām ministram, kāda būs šī jautājuma virzība, jo Ministru kabinets ir pielēmis un pamatbudžetā šie 4,8 miljoni ir apstiprināti. No ministra mēs guvām pozitīvu atbildi, ka nākamo divu nedēļu laikā Ministru kabineta noteikumos Nr. 550 tas tiks izdarīts.

Pēdējais jautājums, ko es gribu aktualizēt. Otrdien mums bija Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kur tika skatīta likumprojekta... vesela pakotne par klīnisko universitāšu slimnīcu likumu... un ar to saistītajiem grozījumiem. Slimnīcas tiek definētas kā veselības sistēmas kodols ar nacionālā līmeņa funkcijām, no kapitālsabiedrībām tās pārtaps par atvasinātām publiskām personām. Līdz ar to attīstība nākotnē paredzēta daudz plašāka gan zinātnes, gan apmācības, gan profesionalitātes ziņā. Reforma paredz slimnīcu un universitāšu ciešāku integrāciju. Pašreizējā likumdošanas ietvarā tas nav iespējams. Komisija nolēma likumprojektu nodot izskatīšanai Saeimā un virzīt uz pirmo lasījumu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Šodien tas man viss.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Līgai Kozlovskai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Edmundam Cepurītim. Lūdzu!

 

E. Cepurītis (PRO).

Paldies. Tikai šodien mēs noslēdzām Saeimas sēdi, kas patiesībā sākās vēl janvārī ar ārlietu debatēm, un ir sakrājies diezgan daudz jautājumu par ārlietām, ko izrunājām. Bet varbūt es pietuvošos tam, ar ko noslēdzām šo sēdi.

Viens ar ārlietām svarīgs jautājums saistīts ar olimpiskajām spēlēm, kur mums ir gan par ko priecāties, gan par ko bēdāties. Mēs priecājamies par iegūto medaļu, taču bēdājamies par to, ka šajās spēlēs Latvijas sportistiem jāstartē kopā ar agresorvalsts Krievijas sportistiem, kas mēģina slēpties aiz tāda neitrālā tēla. Un šodien mūs skumdina tas, ka Starptautiskā olimpiskā komiteja nodod savus principus, starp kuriem ir arī miers, un ir liegusi startēt Ukrainas sportistam, kurš vēlējās pieminēt kritušos sportistus Krievijas agresijas karā. Tas ir atgādinājums, ka mums jābūt kritiskiem pret starptautiskajām organizācijām, kuras Krievija mēģina izmantot, lai atgrieztos starptautiskajā apritē. Mēs atbalstījām kolēģu sagatavoto Saeimas paziņojumu, kurā nosodām šo Starptautiskās olimpiskās komitejas rīcību.

Pievēršoties tam, kas notiek Latvijā. Latvijā šobrīd aktuālākās ziņas droši vien saistās ar apkures izmaksām. Ir saņemti rēķini. Šajā Saeimas sēdē apstiprinājām vienas no izmaiņām saistībā... visvairāk tās ietekmēs Rīgu... Rīgai ieviesām griestus tam siltumam, ko ražo neatkarīgie enerģijas ražotāji un kas ir papildus tam, kas tiek iepirkts no “Latvenergo”.

Varbūt pavisam īsi. Tā kā par šo tēmu izskan daudz viedokļu un skaļu saukļu. Būtība ir tāda: tādā tirgū – ļoti nepilnīgā, kāds ir Rīgā, – cenu griestus šobrīd nosaka dabasgāzes cena. Jā, šobrīd dabasgāzes cena pat nav tik augsta, kā tas ir bijis un kā tas varētu būt, tāpēc šajā ziemā tas ieviestā risinājuma efekts nav tik liels, bet grozījumi paredzēti arī nākamajai apkures sezonai. Šo grozījumu būtība ir tāda: ja pieaug dabasgāzes cena, tad tas siltums, kas tiktu saražots no koksnes, no šķeldas, no biomasas... tas nevarētu gandrīz bezgalīgi augt līdzi tam, kā aug dabasgāzes cena. Un, lai arī Rīgā apmēram trešā daļa siltuma šobrīd tiek saražota no biomasas, nākotnē tās apjoms varētu pieaugt. Ilgtermiņā ir jārisina tā lielā problēma – atkarība no dabasgāzes... kas joprojām ir saglabājusies no pavisam citas pasaules, kāda vairs neeksistē. Tas ir arī energodrošības jautājums, lai mūsu siltumapgāde nebūtu atkarīga no importētajiem resursiem.

Bet šie siltuma cenu griesti arī ir viens no risinājumiem, kas tādā situācijā, kāda ir Rīgā, – kamēr tiek būvētas papildu jaudas siltumenerģijai, kas varētu saražot lētāku siltumu, – to varētu risināt. Cerams, ka arī tās pilsētas, kur siltumenerģijas tarifi ir vēl augstāki nekā Rīgā un kur tas arī ir saistīts ar dabasgāzes apkuri... ka arī tur varēs izveidot tādus risinājumus, lai tiktu izmantots lētākais un vietējais resurss, un tādā veidā Latvijā rēķini varētu būt mazāki.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Cepurītim no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Edmunds Teirumnieks. Lūdzu!

 

E. Teirumnieks (NA).

Labdien! Šodien Saeimā pirmajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā. Ja raugāmies no Rēzeknes skatpunkta, tad... šos grozījumus iesniedza Latgales deputāti jau 2025. gada decembrī, un iepriekš notika konsultēšanās ar Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi. Savukārt Liepājas SEZ grozījumus iesniedza “Nacionālās apvienības” deputāti.

Tālāk... kas arī reģionu attīstībai ir ļoti būtiski, – trešajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā. Šinī gadījumā mēs esam šai zonai pievienojuši klāt arī Alūksnes novadu. Tāpat kā iepriekšējos likumprojektos, ir paredzēts, ka SEZ darbosies līdz 2050. gada 31. decembrim. Ja raugās no reģionu attīstības viedokļa, tad, protams, katrs investors, katra investīcija ir ļoti būtiska, un, ņemot vērā šo ilgtermiņa plānojumu, uzņēmējiem būs iespējams ne tikai sakārtot uzņēmējdarbības vidi, bet arī veicināt sabalansētu reģionu attīstību. Šie grozījumi ļaus arī uzņēmumiem pilnībā izmantot investīciju atmaksāšanos.

Ja mēs skatāmies ārpus Saeimas sēdes... notiek darbs komisijās, apakškomisijās. Šinī nedēļā Latgales apakškomisijā tika skatīts jautājums par profesionālo izglītību Latgales reģionā. Šo jautājumu aktualizēja Malnavas koledža. Ir redzams, ka, lai arī tā sauktajā Latgales rīcības plānā ir iestrādāts, ka šī izglītības iestāde tiek speciāli atbalstīta, šobrīd rodas problēmas – netiek nodrošinātas budžeta vietas programmās, kuras ir izgājušas licencēšanu, un šobrīd studējošie studē par maksu. Mēs varam likt ministrijām – gan Zemkopības ministrijai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai – tomēr plānot budžeta vietas gan 2026./2027. studiju gadam, gan turpmāk. Jāteic, ka programmas, kuras ir licencētas, ir “Kokapstrādes tehnoloģijas”, “Viedais tūrisms un uzņēmējdarbība lauku teritorijās”, “Dārzkopība”, arī “Autotransports”. Tās ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju pieprasītas.

Nākamais aktuālais jautājums ir saistīts ar “Latvijas Sabiedriskā medija” Latgales studijas Daugavpilī izveidi. Faktiski šis jautājums apakškomisijā tika skatīts, padziļināti vērtējot latgaliešu valodas turpmāko pielietošanu satura veidošanā. Lai gan esam dzirdējuši, ka šīs valodas lietojums tiks paplašināts, šobrīd īsti nerodas pārliecība, ka tas notiks, bet cerams, ka, izstrādājot studijas attīstības stratēģiju, tomēr tiks padziļināts oriģinālsaturs arī latgaliešu valodā. Par to runājot, jāuzsver, ka tas ir arī drošības jautājums, jo sevišķi esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši reģionālajā griezumā.

Paldies. Veiksmīgu turpmāko nedēļu!

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Teirumniekam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies par iespēju. Šodien bija interesanta sēde, kuru faktiski uzsākām janvāra beigās. Šodienas pirmais jautājums bija saistīts ar Ministru prezidentes Siliņas demisijas pieprasījuma balsojumu. Ziniet, jautājums jau nav par kaut kādām personālijām vai vēl kaut ko. Ir jautājums par to, ka šobrīd Latvija kūļājas pa visām pēdējām vietām visos ekonomiskajos jautājumos Eiropā. Mēs katru gadu aizņemamies divus miljardus, mēs nepelnām, dzimstība krītas, mēs katru gadu zaudējam apmēram 15 tūkstošus cilvēku. Vienvārdsakot, situācija ir diezgan kritiska.

Tanī pašā laikā administratīvais aparāts un birokrātiskais aparāts pieaug... visādas kontrolējošās iestādes un tā tālāk. Faktiski Latvija pārvēršas par tādu... katrs grib kaut ko uzraudzīt, katrs grib kaut ko kontrolēt un pārbaudīt un nedomā par to, kā atvieglot biznesmeņiem, uzņēmējiem darbu, kā samazināt nodokļus. Mūsu, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, skatījumā, šis ir tas gadījums, kad mazāk ir vairāk. Ja mēs uzņēmumu ienākuma nodokli samazinātu, tad uzreiz, esam pārliecināti, uz apgrozījumu valsts iegūtu daudzkārt vairāk.

Šie visi ir kompleksi jautājumi, tanī skaitā par migrāciju, par ekonomisko situāciju, par “zelta” pāli Daugavā, par projektu “Rail Baltica”. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis projekts netiks pabeigts. Šobrīd tiek ieguldīta nauda – simtiem miljonu –, ko mēs varētu ieguldīt savu ceļu uzlabošanā, būvējot četrjoslu ceļus... nezinu... Liepāja, Ventspils, Daugavpils, Alūksne, Bauska un tā tālāk. Mums naudas nav, bet tādam pilnīgi nevajadzīgam projektam naudu visu laiku kaut kur meklē, kādam atņem. Beigu beigās, ticiet man, to neuzbūvēs ne līdz 2030., ne līdz 2035. gadam, un šaubos, vai vispār kādreiz uzbūvēs.

Skaidrs, ka šo jautājumu dēļ mēs prasījām demisiju. Esam pārliecināti, ka šobrīd ir iespējams izveidot plašas koalīcijas valdību Saeimā bez PROGRESĪVAJIEM un bez JAUNĀS VIENOTĪBAS, kas burtiski īsā laikā, es uzskatu, trijos četros mēnešos, padarītu ļoti lielu darbu, un valstij būtu iespēja uzelpot un sākt attīstīties. Bet, kā saka, ierēdņi turas pie krēsliem, nav svarīgi, kā, bet aldziņas ir labas. Kāpēc šūpot valdību, ja jau visiem ir tik labi? Jāteic, ka visiem gluži labi nav. Labi ir tikai tiem, kas šobrīd ir pie varas. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem.

Īsumā pateikšu vēl pāris jautājumu. Tātad LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ gribēja noņemt slepenības plīvuru no daudziem jautājumiem, kas šobrīd ir noslepenoti. Mēs uzdodam daudz jautājumu saistībā ar to, kas notiek valstī, un diemžēl visu laiku mums atnāk atpakaļ... lielākoties visiem jautājumiem ir ierobežotas pieejamības statuss. Mēs nedrīkstam ar sabiedrību komunicēt par šiem jautājumiem.

Mūsu skatījumā, ļoti svarīgs jautājums (to atbalstīja pilnīgi visi Saeimas deputāti) ir par ceļu satiksmes drošību. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniedza likumprojektu, ka autobusu, trolejbusu, tramvaju vadītāji nedrīkst vadīt transportlīdzekli nekādā reibumā... pilnīgi, absolūti – nulle! Nekādas tolerances promilēm. Mūsu skatījumā, tā ažiotāža, kas ir sakāpināta sabiedrībā par to, ka “Rīgas satiksmē” pieļauj, ka var ierasties darbā... līdz 0,5 promilēm... tas tikai un vienīgi cilvēkus dara bažīgus.

Noslēgumā – skatieties šodien “Latvijas Televīzijas” raidījumu “Šodienas jautājums”. Tajā Linda Liepiņa runās par visu laukumu... saistībā ar to, kas notiek Latvijas politikā. Kas notika, notiek un notiks. Skatāmies šodien raidījumu “Šodienas jautājums”!

Visiem jauku dienu, jaukas brīvdienas! Turpinām strādāt.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamais runās deputāts Jānis Patmalnieks no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA. Lūdzu!

 

J. Patmalnieks (JV).

Labdien! Šodien patiesi mums bija... faktiski izskatījām vairākas sēdes. Sākām ar vienu senāku. Līdz ar to Saeimā šodien tika izskatīti ļoti daudzi jautājumi. No savas puses vēlētos uzsvērt trīs, manuprāt, nozīmīgākos.

Viens no tiem būtu tas, ka Evika Siliņa un tās vadītā valdība izturēja kārtējo neuzticības pārbaudi un turpina strādāt Latvijas iedzīvotāju labā. Vēlos uzsvērt, ka viens no aktuālajiem jautājumiem, par ko pašlaik notiek diskusijas un notiek darbs, ir atbalsts iedzīvotājiem apkures rēķinu segšanai. Valdība vienojās par to, ka jāveic pabalsta palielināšana tām personām, kurām tas visvairāk ir nepieciešams, kurām apkures rēķini traucē apmierināt savas primārās vajadzības. Notiek darbs, un sadarbībā ar Labklājības ministriju tiek izstrādāts pabalstu pārskatīšanas risinājums, lai šajā apkures sezonā palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem.

Otrais – šodien Saeima atbalstīja galīgajā, trešajā, lasījumā grozījumus Enerģētikas likumā. Jāsaka, šie grozījumi tapa pēc citas manas iniciatīvas, kuru kolēģi no JAUNĀS VIENOTĪBAS atbalstīja, un mēs kopā iesniedzām. Tagad tie ir pieņemti galīgajā lasījumā. Tie noteiks cenu griestus atsevišķām šķeldas katlumājām Rīgas pilsētā, kas palīdzēs nākamajā apkures sezonā samazināt tarifu un padarīt to stabilāku.

Kāpēc tie tapa? Tie tapa, jo sabiedrībā atklājās informācija, ka atsevišķas šķeldas katlumājas guvušas peļņu līdz pat 30 procentiem, kas, protams, nav samērojama ar iedzīvotāju maksātspēju. Bija jāmeklē balanss, kas, manuprāt, Saeimā tika atrasts. Līdz ar to Rīgā mēs visi kā siltuma patērētāji iegūsim stabilākas un prognozējamākas cenas.

Un galu galā šodien Saeimas sēde noslēdzās ar, manuprāt, svarīgu deklarāciju no Saeimas puses par to, ka Saeima atbalsta Ukrainas sportistus, kuri godina cīņās par brīvību kritušos biedrus. Paziņojums ir tapis kā reakcija uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas šodienas lēmumu faktiski diskvalificēt vienu no skeletona sportistiem – Ukrainas skeletona sportistu, jo viņš uz savas ķiveres bija uzlicis attēlus ar saviem cīņās, brīvības cīņās, kritušajiem biedriem sportistiem.

Tā ka tādi jaunumi šodien Saeimā.

Turpinām strādāt, turpinām atbalstīt Ukrainu! Uz tikšanos nākamajās reizēs!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Patmalniekam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!

 

E. Tavars (AS).

Sveicināti, godātie radioklausītāji! Šodien, nudien, bija notikumiem un dažādiem lēmumu projektiem piesātināta diena Saeimā. Kā jau vairākkārt minēja iepriekšējie runātāji, bija izteikts Ministru prezidentei neuzticības... balsojums. Gala balsojums. Priekšlikums, kurš bija iesniegts jau labu laiku. Bez lieliem pārsteigumiem. Mēs ļoti skaidri redzam, ka katra diena, ko pavadīt varas krēslā, stāv pāri visam. Stāv pāri visām lietām, tai skaitā, kas ļoti labi redzamas Latvijas ārpolitikā... šis haoss. Mēs redzam, ka meža nozarē notiek lielas cīņas, tai skaitā iesaistīta prokuratūra. Mēs redzam, ka ir Satiksmes ministrija ar politisko partiju, kas ir atbildīga par pāli Daugavā, bet neviens viņiem nenāk palīgā. Ministru prezidentei objektīvi arī vairākkārt lūdzot un aicinot... Nu, kas tad ir labs padarīts? Tādu labi padarītu darbu nav. Tā valsts, paldies dievam, kaut kā pēc inerces virzās. Bet labā ziņa ir tāda, ka vairs tikai astoņi mēneši palikuši, un es esmu pārliecināts, ka daudzas lietas varēs vērst uz labu.

Tāpat šodien bija divi pieprasījumi no APVIENOTĀ SARAKSTA. Viens pieprasījums bija iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, kurš ir tieši atbildīgs par noziedzības apkarošanu valstī. Gluži tāpat kā par visiem krāpniekiem un telefonkrāpniekiem, jo telefonkrāpnieki izkrāpj no Latvijas vismazāk aizsargātās daļas, tai skaitā pensionāriem, vairāk nekā 20 miljonus gadā. Un, salīdzinot ar pagājušo gadu, telefonkrāpšanas apjoms ir pieaudzis. Mēs stādāmies priekšā: ja būtu apzagta kāda banka, tad gan būtu visas valsts augstākās amatpersonas ar karogiem rokās. Bet, ja tur seniors – no senioriem izkrāpj lielas summas –, tad neviens neliekas ne zinis. Tāpēc mūsu iniciatīva ar vienu mērķi – novērst šo problēmu, lai samazinātos... Finanšu nozares asociācija nāca ar priekšlikumiem. Mēs redzam, kā Lietuvā ir ieviests, kā Igaunijā ir ieviests... Arī Latvijas Bankas prezidents teica, ka mūsu kaimiņi daudz veiksmīgāk tiek galā. Nu, tā ir problēma, kura ir jāatrisina. Mūsu mērķis nav prasīt demisiju iekšlietu ministram vai jebkādā veidā viņu citādi par šo bezdarbību diskvalificēt, bet mūsu mērķis ir panākt rezultātu, lai cilvēki būtu vairāk aizsargāti ar tehnoloģiju palīdzību un atbildīgo institūciju palīdzību.

Visbeidzot jau, ko vairākkārt arī kolēģi minēja, mūsu lēmuma projekts – faktiski nosodījums Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai par to, ka tā diskvalificēja ukraiņu sportistu, kuram uz ķiveres ir attēloti karā bojāgājušie Ukrainas sportisti. Tas ir pilnīgi kaut kas absolūti nepieņemams, un tur tiešām paldies kolēģiem, arī mūsu opozīcijas kolēģiem, kuri rosināja šo ideju. Liels bija gods līdzparakstīt. Zinu, ka daudzi būtu vēlējušies arī līdzparakstīt, tai skaitā mūsu citi kolēģi, kuri, vienkārši to ātri gatavojot, tai brīdī nebija blakus. Faktiski vienbalsīgs lēmums no Saeimas lielākās daļas, ka mēs nosodām šādu rīcību. Šeit nav pieļaujama neitralitāte. Nevajag jaukt piemiņu, kritušo sportistu pieminēšanu, ar jebkādu kara propagandu. Tieši tas veicina neuzticību Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai.

Mēs solidarizējamies arī ar mūsu Olimpiskās komitejas... mūsu sportistiem, kuri solidarizējas ar ukraiņiem un arī iestājas par viņiem, un cīnās par to, lai šāda diskvalifikācija nebūtu un ka tas ir nepareizi.

Tā ka ir daudzas lietas, kas notiek pasaulē, daudzas lietas, kas arī notiek pie mums, mūsu valstī. Mums primāri jādomā par taisnīgu mieru, par noteikumos balstītu pasaules kārtību, lai Ukrainas karš pēc iespējas ātrāk beidzas un lai mēs spējam iestāties par saviem cilvēkiem, tai skaitā par sabiedrības vismazāk aizsargāto daļu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!