Frakciju viedokļi

2024. gada 17. oktobrī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šīsdienas Saeimas sēde, un turpmākajās pārraides “Frakciju viedokļi” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti spraiga, skaista diena, tāda riktīgi politiska diena... ar kārtīgu politisku piesitienu. Manā skatījumā, ir trīs galvenie jautājumi, kurus gribu akcentēt.

Sākšu ar pirmo, faktiski ārpolitiski ļoti svarīgu, proti, par atbalstu Ukrainai. Manā un mūsu partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, Ukraina ir jāatbalsta, mēs to darām un atbalstīsim, cik vien tas būs nepieciešams. Bet gribu paskaidrot, kāpēc es nepiedalījos balsojumā. Man nepatika viens no lēmuma projekta punktiem, kur ir ierakstīti vārdi “un tālās darbības”. Paskaidrošu, kāpēc.

Zinot šo sistēmu... tālās darbības raķetēm (nav runas par tuvās un vidējās darbības, bet tieši par tālās darbības raķetēm) komandu un lidojuma uzdevumu drīkst dot tikai un vienīgi šo ieroču izgatavotājvalsts virspavēlnieks, tātad tā ir vai nu Amerika, vai Vācija, Francija, Anglija un tā tālāk. Faktiski gadījumā, ja mēs atbalstām šo memorandu vai kā tas tiek saukts, ir tā, ka tas tiešā mērā pasaka to, ka NATO ir gatava karam ar Krieviju. Manā skatījumā, tas nav pieņemami.

Mums nevajag eskalēt situāciju. Jautājumi, kas skar sensitīvas lietas, ir jāatstāj... un jāļauj runāt Amerikas Savienotajām Valstīm un NATO kopumā. Uzskatu, ka mēs, protams, varam atbalstīt un mums arī vajag atbalstīt Ukrainu, un mēs to darīsim, cik tas būs mūsu spēkos, bet līst tādās lietās, kas nav mūsu kompetencē, uzskatu, nav vajadzīgs.

Otrs. Es gribu pieskarties ne mazāk svarīgam jautājumam – saistībā ar dažnedažādiem liegumiem un kompensācijām, kas skar zemes un meža īpašniekus. Jāsaka tā – es likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” iesniedzu jau otro reizi. Ar nožēlu jākonstatē, ka arī šoreiz mani neatbalstīja, un vislielākā nožēla ir par to, ka tieši zemnieki mani neatbalstīja, jo jautājums skar mūsu zemniekus un mežsaimniekus, tā teikt, mūsu zemes saimniekus. Manā skatījumā, kompensējošais mehānisms nav taisnīgs tiem cilvēkiem, kuriem valsts ir uzlikusi kādus nebūt liegumus, tāpēc es iesniedzu likumprojektu – grozījumus saistībā ar to, lai būtu godīgas kompensācijas. Jā, man pārmet... kompensācijām mums nav naudas. Mans arguments ir tāds: nelieciet šos liegumus, ja nav naudas, ko maksāt.

Tas ir jautājums, uz ko es noteikti pastāvēšu un lūgšu, lai valdošā koalīcija atbalsta, jo šeit es redzu, ka pirmām kārtām fiskālā ietekme uz budžetu, visticamāk, ir nulle, ja ne pat pozitīva, un ekonomika iegūtu, jo šobrīd mūsu mežos sapūst kokmateriāli divu līdz piecu miljardu eiro vērtībā.

Cienot pārējos kolēģus... jau 3.22... tā ka – paldies par uzmanību! Jauku dienu un uz sadzirdēšanos ēterā!

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Raimonds Čudars. Lūdzu!

 

R. Čudars (JV).

Labdien! Frakcija Jaunā VIENOTĪBA šodien stingri atbalstīja Saeimas sēdē pieņemto lēmuma projektu “Par atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un gaidot Starptautiskās Krimas platformas parlamentāro samitu Rīgā”. Tajā skaitā mēs esam stingri atbalstījuši paziņojumā ietverto aicinājumu sabiedrotajiem apgādāt Ukrainu ar ieročiem, tostarp vidējās un tālās darbības raķetēm, kas ļautu Ukrainai tos izmantot pēc saviem ieskatiem, arī bez ierobežojumiem – pret Krievijas teritorijā esošiem leģitīmiem militārajiem mērķiem. Tas ir ļoti svarīgi, lai apturētu Krievijas agresiju, un šeit nevar būt kompromisu, ņemot vērā, kā rīkojas Krievija, nepārtraukti apšaudot Ukrainas teritoriju arī ar tālās darbības raķetēm.

Šodien bija īpašs notikums – Saeimā savu ceļu uzsāka jaunais 2025. gada valsts budžets – valsts budžeta likumprojekts ar 31 pavadošo likumprojektu. Pēc debatēm tie tika nodoti Saeimas komisijām izskatīšanai – turpmākajam darbam.

Likumprojekti ietver būtiskas izmaiņas valsts nodokļu sistēmā – pirmām kārtām attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, samazinot nodokļu slogu cilvēkiem, kuru atalgojums ir zem četriem tūkstošiem eiro mēnesī, kas ir aptuveni 95 procenti strādājošo. Pozitīvi vērtējams, ka likumprojektu paketē ietverts priekšlikums faktiski par diferencētā neapliekamā minimuma atcelšanu, turpmāk to piemērojot visām algām. Tāpat priekšlikums par budžetu ietver neapliekamā minimuma pieaugumu no 510 eiro 2025. gadā līdz 570 eiro 2027. gadā. Ir īpaši jāuzsver, ka neapliekamais minimums tiks dubultots tieši pensionāriem – no 500 eiro, kāds tas ir šobrīd, līdz 1000 eiro jau nākamajā gadā.

Pozitīvi ir arī tas, ka budžets paredz pakāpenisku minimālās algas pieaugumu – no 740 eiro 2025. gadā līdz 860 eiro 2028. gadā.

Ceļš budžeta pieņemšanai ir uzsākts, būs debates komisijās, būs debates Saeimas sēdēs. Faktiski Saeima ir apņēmusies budžetu pieņemt līdz decembra sākumam.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Raimondam Čudaram no frakcijas Jaunā VIENOTĪBA.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. Lūdzu!

 

 

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā bija divas sēdes. Sākām ar ārkārtas sēdi, kurā nodevām Saeimas komisijām nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu pakotni, un, par laimi, debates vēl nebija garas. Tādas mēs sagaidām pirmajā lasījumā, kas būs 30. oktobrī.

Ir dažas lietas, kuras noteikti ir svarīgi saprast, – kas ir likumprojekti, kuri virzās līdzi budžetam, un ko mums sagaidīt no jaunā budžeta. Pāris tēmas izraujot no kopējā... Mums būs grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā, kur pamatbūtība ir it kā sīkums – Zemkopības ministrija likvidē Lauksaimniecības datu centru, pievienojot šo funkciju Lauku atbalsta dienestam. Bet šis skaidri parāda, ka jau šobrīd valdības ministri strādā pie darba efektivizēšanas, pie iestāžu apjoma mazināšanas un iet kompaktākas valsts pārvaldes virzienā.

Būs grozījumi arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Jāteic, ka šoreiz nav, par ko uztraukties, ziņas būs labas – Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir paredzēti grozījumi, ar kuriem tiek nostiprināts samazinātais pievienotās vērtības nodoklis vietējās izcelsmes augļiem, ogām un dārzeņiem. Tā labā ziņa ir, ka šobrīd cīņa ir izcīnīta līdz galam, šī likme tiek iezīmēta kā pastāvīga, protams, ja nenāks cita valdība un kaut ko atkal nemainīs un nesabojās. Šobrīd samazinātā likme ir kā pastāvīga likme, un sagaidāms, ka diskusiju un cīņu par šo jautājumu vairs nebūs.

Lielākais, manuprāt, likumprojekts, kas šajā pakotnē ir, – “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas pēc būtības ir esence nodokļu reformai, kas paredzēs to, ka ikvienam strādājošajam, naudu saņemot uz rokas, alga paliks lielāka, Latvijas uzņēmumiem tiks paaugstināta konkurētspēja, tātad kopējās darbaspēka izmaksas mazināsies. Kas ir svarīgi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir pašvaldību nodoklis, un visa nosacīti negatīvā ietekme, šis iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējā apjoma samazinājums, pašvaldībām tiks kompensēta pilnā apmērā, lai pašvaldības var parūpēties par saviem iedzīvotājiem, lai iedzīvotāji reģionos saņem visus pakalpojumus, ko tie sagaida no savas vietvaras. Būtisks elements – pārskatot iedzīvotāju ienākuma nodokli, tika panākts, ka lauksaimniecības subsīdijas netiek apliktas ar nodokli, līdz ar to reģionu iedzīvotāji būs īpaši ieguvēji.

Protams, budžetā ir lietas, kas nav panāktas. Budžets nav perfekts. Mēs redzam, ka vismaz pagaidām modelim “Programma skolā” finansējums nav vēl atrasts, kas nozīmē to, ka caur šo modeli pedagogu algām pieauguma nebūs. Kopējais pieaugums pedagogu algām nav tāds, kādu to sagaidījām pirms diviem gadiem un pirms gada, bet ir atrasts kompromiss ar nozari. Veselības aprūpei nav tik liels pieaugums, kā to sagaidīja veselības aprūpes nozare, tomēr bāzes izdevumi ir palielināti.

Labklājībā... mēs cerējām, ka tiks paaugstināti vairāki pabalsti. Diemžēl šajā saspringtajā budžeta situācijā tas nav panākts. Bet kopumā mums ir labas ziņas. Lielākie ieguvēji no demogrāfiskajām grupām nākamgad noteikti būs seniori, it īpaši ņemot vērā to, ka tiks palielinātas pensijas (jau šogad pirmās indeksācijas ir notikušas) un ka tiks palielināts, pareizāk sakot, dubultots... vēsturiski nebijis notikums... tiks dubultots neapliekamais minimums pensijām. Šie ir tādi lieli, būtiski notikumi. Protams, tālāk jau stāsts par medikamentu izmaksu samazinājumu un tām lietām, kuras notiek caur Veselības ministriju... tad nākamgad seniori tiešām būs lielākie ieguvēji.

Kārtējā sēdē garākās debates bija par atbalstu Ukrainai. Par šo ir jārunā. Cilvēki, kas ir manā vecumā vai vecāki, zina, ko nozīmē, ka valsts ir brīva, zina, ko nozīmē, ka valsts nav brīva, cik grūti ir izcīnīt brīvību, ko nozīmē, ka brīvība ir zaudēta. Es domāju, ka tādēļ Latvijas sabiedrība skaidri pauž atbalstu Ukrainai. Mēs to turpināsim darīt, un to ir jāturpina darīt.

Vēl gana garas un asas debates izvērtās par grozījumiem Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā. Kultūras ministrija virzīja grozījumus, samazinot valdes locekļu skaitu, kas arī ir virzienā, ko šī valdība parāda, – optimizēt valsts pārvaldes izmēru un padarīt to efektīvāku. Bet, kā ierasts, brīdī, kad mēs esam atraduši veidu, kā kaut ko samazināt, opozīcija nāk ar uzsaukumiem, ka samazināsim vēl vairāk. Ja mēs neesam atraduši veidu, kā kaut ko palielināt, opozīcija saka: palielināsim vēl vairāk! Esam kaut kādā līdzsvarā!

Kopumā – diena spraiga.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Harijam Rokpelnim.

Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Andris Šuvajevs. Lūdzu!

 

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien, radioklausītāji! Kā jau kolēģi pirms manis teica, šodien mums bija divas sēdes. Pirmā bija ārkārtas sēde, mēs sākām Saeimā skatīt budžetu – nodevām komisijām ļoti daudzus likumprojektus. Esmu pārliecināts, ka turpmākajos gandrīz divos mēnešos publiskajā telpā daudz dzirdēsiet sarunas par un ap šo.

No PROGRESĪVO skatpunkta svarīgākie jautājumi nākamā gada budžetā ir divi. Viens – viss par un ap drošību, ko Ministru kabinets attiecīgi prioritizēja un atrada nepieciešamos līdzekļus investīcijām. Otrs lielais jautājums – par izmaiņām nodokļu sistēmā.

Arī no tribīnes šodien specifiski runāja par diviem konkrētiem jautājumiem.

Viens ir par solidaritātes iemaksu jeb banku virspeļņas nodokli. No PROGRESĪVO skatpunkta bija ārkārtīgi būtiski, ka nepieciešamās drošības vajadzības tiek finansētas, neuzliekot papildu slogu iedzīvotājiem. Nodokļi ir jāpalielina tiem, kas spēj samaksāt, un mēs redzam, ka banku astronomiskā peļņa pēdējos gados ir radījusi tieši šādus priekšnosacījumus. Esmu tiešām gandarīts, ka Ministru kabinets ir sagatavojis likumprojektu, kas nākamgad budžeta ieņēmumus palielinās par gandrīz 100 miljoniem eiro, kas attiecīgi ļaus mums pacelt algas gan policistiem, gan robežsargiem, gan ugunsdzēsējiem, ļaus turpināt militāri atbalstīt Ukrainu.

Otrs lielais jautājums attiecībā uz nodokļiem, protams, saistās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Esmu priecīgs, ka Ministru kabinets ir sagatavojis likumprojektu... kas nozīmē to, ka vairāk nekā 90 procentiem Latvijas iedzīvotāju nākamgad darbaspēka nodokļos būs jāmaksā mazāk. Tas mazinās ēnu ekonomiku, šādā veidā palielinot nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, kas mums ļaus labāk, kvalitatīvāk, atbilstošāk finansēt tādus publiskos pakalpojumus kā izglītība un veselība.

Par kārtējo sēdi jau izteicās kolēģi, es komentēšu pavisam īsi. Protams, arī PROGRESĪVIE izteica stingru atbalstu Ukrainai pirms gaidāmā Krimas platformas samita nākamnedēļ.

Attiecībā uz grozījumiem Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā, ko tikko pieminēja Rokpeļņa kungs... Kultūras ministrija tiešām meklē veidus, kā optimizēt, ietaupīt un nodrošināt to, ka kapitālsabiedrības strādā labāk. Pilnībā saprotu un respektēju opozīcijas skatījumu, ka ir nepieciešamas diskusijas par optimālo valdes locekļu skaitu. Manuprāt, Kultūras ministrijas priekšlikums ir jēdzīgs, loģisks un saprotams. Skatīsimies, kā šī norma strādās dzīvē. Ja būs nepieciešams, protams, pie šīs diskusijas varam atgriezties nākotnē.

Ceru, ka turpmākajos mēnešos, kad runāsim par un ap budžetu, būs iespēja dzirdēt no opozīcijas kritiku. Es no savas puses noteikti gaidu šo diskusiju un iesaistīšos sarunās, un centīšos reaģēt uz izteiktajiem priekšlikumiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētājam Andrim Šuvajevam.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!

 

E. Tavars (AS).

Esiet sveicināti, šīs pārraides klausītāji! Šodien, kā jau kolēģi iepriekš minēja, mums bija divas sēdes.

Viena – diezgan simboliska – komisijām tiek nodots 2025. gada valsts budžets, un komisijās sākam ar to strādāt. APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā vēlos norādīt, ka šajā budžetā ir gan labas lietas, gan sliktas lietas.

Labā lieta (domāju, man daudzi piekritīs)... ja mēs raugāmies, ka cilvēku ikdienas tēriņi aug... senioriem, pensionāriem, pensijas kaut nedaudz, bet tiek indeksētas. Iespējams, mēs visi gribētu, lai tās tiktu indeksētas lielākā apmērā, straujāk un biežāk, bet kaut kas šajā virzienā tomēr tiek darīts. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju izmaiņu gadījumā ir liela sabiedrības daļa, kura uz rokas saņems nedaudz vairāk kā līdz šim. Es domāju, neatkarīgi no tā – pozīcija vai opozīcija, jebkurš racionāli domājošs cilvēks saprot: kopumā mēs nevaram pateikt, ka tas būtu slikti, taisni otrādi – es gribu teikt, ka tas ir mazs solītis pareizajā virzienā. Bet šeit noteikti jājautā: uz kā rēķina?

Pirmām kārtām uz degvielas akcīzes nodokļa pacelšanas rēķina. Degvielu izmantojam visi – pārvadātāji, mazie komersanti, mazie uzņēmēji, daudzbērnu ģimenes. Ikviens ekonomiski aktīvs Latvijas cilvēks ikdienā lielākoties par to maksās vairāk.

Otra lieta, kas bija īpaši sāpīga, – Valsts fondēto pensiju likumā pensiju 2. līmeņa pašreizējā 6 procentu iemaksa tiks padarīta par 5 procentu iemaksu, automātiski samazinot par 17 procentiem... novirzot uz pensiju 1. līmeni. Tādējādi mēs nodokļu reformu finansējam uz nākotnes pensionāru rēķina, diezgan droši tie indikatīvi ir 100 miljoni gadā.

APVIENOTAIS SARAKSTS iebilda pret šādu principu, mēs aicinājām pārskatīt daudzus tēriņus pamatbudžetā, lai šīs lietas varētu finansēt no pamattēriņiem, pārskatot valsts kapitālsabiedrību padomes, valdes locekļu... efektivizējot visus pamattēriņus. Tāpēc bija diezgan episka diskusija jau otrajā sēdē (noteikti kolēģis paturpinās), kur likumprojektā “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā” bija priekšlikums no mana APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģa Česlava Batņas, arī “Nacionālās apvienības” kolēģi Nauris Puntulis un Ilze Indriksone piedāvāja – samazināt Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes locekļu skaitu līdz vienam valdes loceklim, līdzīgi kā tas ir Latvijas Nacionālajā teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Dailes teātrī un citās iestādēs, kur ir viens vadītājs un skaidra struktūra.

Atgādinu, ka Sandis Voldiņš stājas valdes priekšsēdētāja amatā jau 4. novembrī. Kā viņš mums komisijā apliecināja, darbu viņš varētu veikt gana efektīvi, vadot operu viens pats. Šādā reizē koalīcija tomēr meklē iespējas, lai vairāk samazinātu valdes locekļu skaitu. Vēršu uzmanību, ka viens valdes loceklis nodokļu maksātājiem gadā izmaksā vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Attiecīgi piecu gadu periodā tikai par vienu cilvēku vien tas ir pusmiljons. Bet, ja mēs raugāmies uz visām mūsu valsts kapitālsabiedrībām, augstskolu padomēm, valsts kapitālsabiedrību padomēm un valdēm un viņu pamattēriņiem, tad, kolēģi, mēs esam norādījuši, ka tie ir daudzi miljoni, ko mēs varam ietaupīt uzreiz, jau pirmajā gadā. Mēs būtu varējuši gan iztikt bez papildu nodokļu sloga uzlikšanas mūsu ekonomiski aktīvajai sabiedrības daļai, gan neaiztikt pensiju 2. līmeni, respektīvi, nebūtu mums jāaizņemas uz nākotnes pensionāru rēķina.

Tā ka ir daudz lietu, ko APVIENOTAIS SARAKSTS budžeta procesā noteikti norādīs.

Otrajā sēdē bija gana būtisks jautājums par atbalstu Ukrainai, kur diezgan skaidri iezīmējās, kurš vārdos, kurš darbos ir gatavs... arī ar savu balsojumu un vārdu, uzvārdu atbalstīt Ukrainu.

Varbūt mazāk nozīmīga lieta, bet simboliska – mana kolēģa Andra Kulberga iniciatīva jau ir nobalsota otrajā lasījumā... kā likums.

Ja mēs runājam par likumu “Par Latvijas valsts ģerboni”, tad paredzams, ka jau no 2026. gada 1. janvāra Latvijas Republikā transportlīdzekļiem uz valsts reģistrācijas numura zīmēm būs iespējams izvietot arī nelielu Latvijas ģerboni. Tā būs mūsu, Latvijas pilsoņu, mūsu iedzīvotāju, to, kam ir reģistrēti transportlīdzekļi mūsu valstī, izvēle – šādu ģerboni varēs uzlikt uz automašīnas. Mūsuprāt, tas ir neliels simbolisks, bet patriotismu veicinošs solis.

Tā ka mums ir daudz darba priekšā – gan diskusijas par “Rail Baltica” izdevumu iekļaušanu budžetā (kas nav iekļauts), gan par samazinātā PVN atgriešanu 5 procentu apmērā, nevis to “iecementēt”... pie 12 procentiem, par ko šobrīd koalīcija runā. Bet par to tuvākajās sēdēs.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram.

Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Naurim Puntulim. Lūdzu!

 

N. Puntulis (NA).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Es sākšu ar to budžeta sadaļu, par kuru pietiekami atklāti runāja Rokpeļņa kungs, – ka nākamā gada budžetā ne viss ir tik labi, kā vēlētos. Un tā bija ļoti laba un godīga atbilde. No lietām, kas nav izdevušās, Rokpeļņa kungs minēja vairākas, taču es gribu pieminēt Kultūras ministrijas budžetu.

Pārskatot Kultūras ministrijas budžetu vairāku iepriekšējo gadu garumā, es neatradu nevienu gadu, kad budžeta pieaugums būtu vērtējams ar mīnusa zīmi, kā tas ir šogad, – mīnus 2,8 miljoni. Atgādināšu, ka iepriekšējā laika posmā, kad Nacionālā apvienība... proti, es vadīju Kultūras ministriju, budžeta pieauguma rekords bija 30 miljoni. Trīsdesmit miljoni plusā vai 2,8 miljoni mīnusā – tā ir graujoša starpība!

Turpinot... par šīsdienas otro sēdi. Es gribu teikt mazliet tēlaini, ka ne vienmēr viss ir tik pašsaprotami, kā tas mums šķiet vai kā tas izskatās.

Vispirms sākšu ar jautājumu par atbalstu Ukrainai – gatavojoties Krimas platformas samitam. Jā, dīvainā kārtā šīs debates izvērsās neparedzēti spraigas, mēs nonācām ne tikai līdz ārpolitiskam redzējumam, bet arī līdz iekšpolitiskiem jautājumiem. Tas bija mazliet pārsteidzoši, jo pirmšķietami... likās, ka visam vajadzētu būt ļoti vienkārši un bez tik milzīgām debatēm.

Otra lieta, kas mani pārsteidza, – lielā vienprātībā tika noraidīts “Nacionālās apvienības” priekšlikums Valsts valodas centram piešķirt vai nodrošināt neatkarīgas iestādes statusu, ņemot vērā mūsu visu vismaz deklaratīvi pausto vēlmi stiprināt valsts valodu. Man tas šķita gana neparasti.

Visbeidzot – Latvijas Nacionālās operas un baleta likums. Nupat mani pārsteidza kolēģa Harija Rokpeļņa atreferējums par šo procesu. Es tiešām negaidīju, ka kāds no pozīcijas deputātiem uz šo jautājumu var paskatīties, piedodiet, tik primitīvi – mēs samazinām par vienu, jūs kā opozīcija... tikai tādēļ, ka esat opozīcija, gribat samazināt par diviem. Šis jautājums bija absolūti negatavs no koalīcijas puses, tam nebija nekādu argumentu. Vienīgais arguments bija, kā nupat jūs dzirdējāt no Šuvajeva kunga, – mēs samazinām no trīs uz diviem, līdz ar to mēs ietaupām. Finansiāls ietaupījums uz vienu valdes locekli ir vienīgais arguments, kādēļ tas tiek darīts. Argumenti, kā strādās Latvijas Nacionālā opera un balets, tas traucēs vai tas palīdzēs attīstībai, vispār netika apspriesti.

Man ir ļoti žēl, ka šis priekšlikums neguva atbalstu. Man ir ļoti žēl, ka Kultūras ministrija, izstrādājot šo priekšlikumu, nekonsultējās ar cilvēkiem, kas Latvijā varētu būt vienīgie eksperti šinī jomā, proti, iepriekšējie operas vadītāji Zigmars Liepiņš un Egils Siliņš. Man ir ļoti žēl, ka Kultūras ministrija, uz šo raugoties, nav ņēmusi vērā ne tuvāko kaimiņvalstu, ne Eiropas pieredzi, kur melns uz balta ir... redzams, ka visur šādas institūcijas galvgalī parasti ir viens, nevis divi cilvēki.

Tas arī šodien viss.

 

Vadītāja. Paldies Naurim Puntulim no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, dārgie klausītāji! Šodien bija diezgan gara darba kārtība, mums bija pat dubultā... Ārkārtas sēdes darba kārtība bija tāda, ka tika nosūtīta vesela virkne likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tā ka mūs gaida diezgan... ļoti asa diskusija sakarā ar budžeta pieņemšanu, jo ir vairākas jomas, kur mums vajadzēs bišķiņ padiskutēt, piemēram, par akcīzes nodokļa pacelšanu un vairākiem citiem jautājumiem.

Vakar pie mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā viesojās finanšu ministrs Ašeradena kungs. Mums izdevās ar viņu aprunāties par prezentāciju, kas ir saistīta ar esošo budžetu... kas gaida mūs nākamgad. Prognozes ir ļoti optimistiskas, es saredzēju prezentācijā arī ekonomikas izaugsmi... ar ko es domāju, ka nepiekrītu šai izaugsmei, jo tie rādītāji, ko mēs šobrīd redzam, kas ir mūsu rīcībā, neatbilst tiem cipariem, ko mums vakar rādīja. Mūsu iedzīvotāju skaits turpina samazināties, tauta turpina aizplūst no Latvijas, demogrāfija... samazinās, katru gadu dzimstība samazinās par tūkstoš cilvēkiem. Pagājušogad bija ap 14 tūkstošiem, šogad mums ir ap 13 tūkstošiem, nākamgad būs 12 tūkstoši... un tā tālāk, un tā joprojām. Diemžēl – diemžēl! – optimisma ir pavisam nedaudz, bet cerība ir, kā saka. Bet par budžetu mēs runāsim tuvāk nākamajam... pēc tuvākajām Saeimas sēdēm, precīzāk, detalizētāk iziesim cauri šiem jautājumiem.

Kas šodien bija svarīgi no mūsu viedokļa – par “Nacionālās apvienības” iniciatīvu saistībā ar viņu paziņojumu par tālas darbības raķešu pielietošanu. Saeima šodien atbalstīja šo raķešu pielietošanu... tālas darbības raķešu pielietošanu Krievijas Federācijas teritorijā. Teiksim tā, šodien Saeima diemžēl deva savu gan piekrišanu, gan atbalstu Ukrainai, lai pielietotu šāda veida raķetes, kas šodienas ģeopolitiskajos apstākļos, es domāju, nav labs risinājums. Jebkurai valstij... katrai pasaules valstij jābūt neatkarīgai... jābūt teritoriālajai integritātei, jābūt drošībai. Tāpēc politiķi ir ievēlēti Saeimā – lai pieņemtu izsvērtus risinājumus, kas neapdraudētu mūsu drošību. Mūsuprāt, tas bija ļoti, ļoti nepareizi – atbalstīt šāda veida iniciatīvu. Mūsu frakcija bija vienīgā, kas bija “pret”, jo, mūsuprāt, tas tieši draud mūsu drošībai.

Dārgie klausītāji, īsumā tas ir viss par šodienas darba kārtību.

Līdz nākamajam raidījumam!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam.

Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!