Frakciju viedokļi
2024. gada 3. oktobrī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai skan pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama.
Tuvākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem.
Pirmajai vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Antoņinai Ņenaševai. Lūdzu!
A. Ņenaševa (PRO).
Paldies.
Labdien, dārgie klausītāji! Šodien bija diezgan raita sēde, un mēs, frakcija PROGRESĪVIE, gribam uzsvērt trīs svarīgus likumprojektus, kas šodien tika skatīti.
Pirmkārt, tika iesniegts deputātu priekšlikums grozījumiem Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā, kas paredz samazināt valdes locekļu skaitu no trim uz diviem. Tas palīdzēs gadā ietaupīt aptuveni 100 tūkstošus eiro, ko būs iespējams novirzīt citiem, ar Latvijas operas darbību saistītiem izdevumiem. Ja šis likums tiks pieņemts... grozījumi tuvākajā laikā... steidzamības kārtībā, kā plāno prasīt iesniedzēji, varēsim ķerties pie konkursa... un Kultūras ministrija arī vada šo procesu. Tad jau novembrī būs iespēja otram valdes loceklim pieteikties... Līdz ar to šis jau drīz varētu būt spēkā.
Otrais likumprojekts, kas šodien visvairāk izraisīja debates un garas diskusijas... likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmais lasījums. Par šo likumprojektu ir svarīgi uzsvērt frakcijas PROGRESĪVIE skaidru pozīciju. Tātad šī likumprojekta mērķis ir ieviest Zaļās pārkārtošanās aktu un patērētāju kreditēšanas direktīvu. Tur ir ļoti daudz svarīgu izmaiņu, bet tai pašā laikā parādās arī skaidrs piedāvājums reklāmas tirgus liberalizācijai attiecībā uz kredītiestādēm.
Pēc Ekonomikas ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzklausīšanas mēs, PROGRESĪVIE, nepiekrītam šim piedāvājumam, kas paredz plašu tirgus liberalizāciju un kas, tautas vārdiem runājot, nozīmē ātrajiem kredītiem atgriezt brīvību reklamēties. Līdz ar to pirmajā lasījumā mēs esam atbalstījuši visus svarīgos grozījumus, bet attiecībā uz šo sadaļu mēs sniegsim priekšlikumus... aicinot izņemt no šī likumprojekta sadaļu par tirgus liberalizāciju. Argumenti gan par kredītu nepieejamību reģionos, gan par uzraudzības izaicinājumiem, gan par to, ka patērētājiem būs labāka informācija... ar šīs reklāmas atvēršanu, mūs tomēr nepārliecina, jo, mūsuprāt, tā sērga un tas kaitējums no brīvā reklāmas tirgus ātrajiem kredītiem tomēr ir lielāks nekā potenciālais ieguvums. Līdz ar to mēs neplānojam pēc tam to atbalstīt.
Trešais likumprojekts, ko gribu uzsvērt, ir šodien atbalstītais... arī PROGRESĪVO deputātu iesniegtais priekšlikums par Administratīvās atbildības likumu, kas ir saistīts ar partiju finansēšanas pārkāpumiem, un ir liels prieks, ka tika atbalstīta termiņa pagarināšana, kura laikā var izskatīt vai piemērot administratīvo atbildību par partijas finansēšanas pārkāpumiem. Iepriekš tie bija divi gadi, šis priekšlikums paredz pagarināt to uz trīs gadiem, un tas tika atbalstīts.
No PROGRESĪVO puses šie bija šodienas svarīgākie jautājumi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Antoņinai Ņenaševai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Patmalnieks. Lūdzu!
J. Patmalnieks (JV).
Labdien! Kā jau kolēģe minēja, šodien Saeimas sēde bija salīdzinoši īsa, taču, manuprāt, tajā tika skatīti būtiski jautājumi, un es vēlos uzsvērt dažus no tiem.
Pirmais. Pēc Saeimas deputātu, JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātu, ierosinājuma deputāts Jefimijs Klementjevs, iespējams, tiks nosūtīts uz valsts valodas pārbaudi. Šodien šis ierosinājums tika nodots Saeimas komisijai. Kā mēs frakcijā pārliecinājāmies, šis deputāts valsts valodu nepārzina augstākajā līmenī, kāda ir nepieciešama darbam Saeimā. Par to viņam piemērots sods, tajā pašā laikā viņš nav pieteicies uz valodas pārbaudi, ko viņam būtu nepieciešams veikt. Līdz ar to Saeimas komisija uzsāk savu darbu, un jāatgādina – ja netiek apgūta valoda pietiekamā līmenī, deputāts var tikt izslēgts no Saeimas sastāva.
Kā nākamais jāmin – Saeimā ir noslēdzies darbs pie likumprojektu pakotnes, kas saistās ar invazīvajām sugām. Latvijā varēs... tiks noteikts invazīvo sugu saraksts, un tāds kaitēklis kā Spānijas kailgliemezis varēs tikt noteikts par invazīvo sugu, un attiecīgi tiks izstrādāti pasākumi tā apkarošanai. Kā zināms, mūsu dārzos tas nodara lielu postu, tā ir kaut kāda... lieta, ar ko ir jācīnās, un tagad varēs veikt pasākumus valstiskā līmenī.
Kā nākamais jānorāda tas, ka Latvija kļūs par Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalsti. Tā ir liela enerģētikas organizācija, kur mums būs iespēja smelties labāko pasaules praksi, apmainīties ar informāciju un arī piedalīties naftas drošības rezervju apmaiņas sistēmā. Tādā veidā mūsu energoapgāde kļūs drošāka.
Saeimā šodien lielākās diskusijas... debates bija par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā – par patērētāju kreditēšanu. No Ministru kabineta ir nācis ierosinājums atbrīvot... šos patērētāju kreditēšanas nosacījumus. Jāteic, ka debates bija asas un arī diezgan izsmeļošas, Saeimas vairākums lēma turpināt darbu pie šī likumprojekta un virzīt to uz nākamo lasījumu. Mēs sagaidām deputātu priekšlikumus, kādā veidā pilnveidot likumprojektu tā, lai neatgrieztos pie tās situācijas attiecībā uz ātrajiem kredītiem, distances kredītiem, kāda bija... problēma pirms sešiem gadiem, kad tika veikti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un šie kredīti ierobežoti. Mēs redzam, ka šiem grozījumiem bija efekts, taču jāatzīst, ka līdz ar to tika aizliegta reklāma tādām lietām kā auto līzings, gludekļa vai veļas mašīnas līzings... tādām lietām, par kurām patērētājiem arī pašlaik nav pieejama informācija – par labākajiem iespējamiem piedāvājumiem... kas to sadārdzina, jo cilvēki aizņemas naudu, lai nopirktu dažādas lietas, kas varbūt maksā dārgāk... nekā viņu kārtējie mēneša izdevumi atļauj.
Par šo jautājumu debates turpināsies, un Saeimā turpināsies darbs pie šī likumprojekta.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Patmalniekam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš.
E. Zivtiņš (LPV).
Paldies par iespēju.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kolēģi jau stāstīja par to, kas šodien ir izdarīts, bet es gribu parunāt par to, kādu iespēju mēs šodien palaidām garām un ko neizdarījām.
Deputāti savāca parakstus un iesniedza likuma grozījumus, cerot, ka Saeimā veselais saprāts tomēr uzvarēs. Saistībā ar ko? Saistībā ar mūsu mežiem un liegumiem, kas tiek uzlikti meža īpašniekiem. Šie liegumi ir dažnedažādi. Jāteic, ka tās regulas un direktīvas, kas ir pārņemtas no Eiropas, mūs šausmīgi ierobežo, ierobežo tieši tos cilvēkus, kuri grib rūpēties par šo zaļo zeltu.
Kā mēs zinām, 53 procentus Latvijas teritorijas klāj meži, un šī meža krāja, salīdzinot ar 1935. gadu, ir palielinājusies trīs reizes. Kāda ir galvenā problēma? Šobrīd, manā skatījumā, 18 procenti no mūsu zaļajiem mežiem ir liegumi, liegumu teritorijas. Tajās ietilpst ne tikai meži, bet arī pļavas un ezeri. Tātad 18 procenti no visas teritorijas mums ir liegumi, un Eiropa grib, lai pieliekam klāt vēl 12 procentus. Ar ko tas mums draud? Tas mums draud “tik vien kā” ar 10 tūkstošiem darba vietu zaudējumu mežinieku rindās. Tie cilvēki, kas nodarbojas ar mežizstrādi... atkarībā no gadalaika un no sezonas ir nodarbināti apmēram 50 tūkstoši cilvēku. Tā ir liela ietekme uz ekonomiku.
Kas ir būtiski? Pats būtiskākais, manā skatījumā, ir tas, kā Latvija aizstāv savas nacionālās intereses un aizstāv sabiedrības labklājību šinī jomā. Runājot ar šiem meža īpašniekiem, lielākajai daļai nekas nav pret to, ka ir kaut kādi liegumi, bet ir jābūt taisnīgai kompensācijai. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniedza šos likumprojekta grozījumus, lai tiem cilvēkiem, meža īpašniekiem, kuru teritorijām ir uzlikti šie liegumi, būtu taisnīga kompensācija. Jo, kā saka šie mazie meža īpašnieki, kuriem ir nedaudz (5–10 hektāri) meža, ko apsaimnieko no paaudzes paaudzē, – viņiem kompensācija ir no 50 līdz 190 eiro par hektāru. Ja ir liegums, parasti izmaksā vidēji... apmēram 50 eiro par hektāru. Tātad šim meža īpašniekam gada laikā tiek nodarīts kaitējums apmēram 500 eiro par hektāru. Ja šis kompensācijas mehānisms būtu taisnīgs, es garantēju, ka daudzi meža īpašnieki labprāt piekristu, lai viņu teritorijās tiek veidoti šie biotopi, aizsargājamās teritorijas un joslas.
Tā ka mēs esam par to, lai šajā ziņā būtu taisnīgs kompensējošais mehānisms. Man pārmet to, ka mums nav naudas, nav, ar ko kompensēt. Ja nav naudas, tad nelieciet liegumus! Lai cilvēki paši saimnieko! Galu galā – kas tad ir saimnieks mūsu zemē? Tas, kurš... Šobrīd sanāk tā, ka šī zeme ir nacionalizēta, meži ir nacionalizēti, jo kompensācijas ir niecīgas, saimniekiem neļauj saimniekot.
Es pats personīgi šo jautājumu uzturēšu karstu visu laiku un katru otro nedēļu sniegšu priekšlikumus – tikmēr, kamēr Saeima nonāks pie kaut kāda jēdzīga... saprāta.
Tā ka, visiem jaukas brīvdienas novēlot, braucam... sēnes augot griezdamās. Visiem jaukas brīvdienas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Nākamajai vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātei Lindai Matisonei. Lūdzu!
L. Matisone (AS).
Labdien, godātie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza pieprasījumu labklājības ministram, atsaucoties uz viņa izteicienu par ieceri samazināt bērna kopšanas atvaļinājumu par pusgadu, kam APVIENOTAIS SARAKSTS noteikti nepiekrīt.
Vēlos atgādināt Auguļa kungam, ka Latvijā ir demogrāfiskā krīze. Pagājušajā gadā piedzima vismazākais bērnu skaits pēdējos simts gados, un jau trešo gadu pēc kārtas mirušo skaits Latvijā divas reizes pārsniedz dzimušo skaitu. Ja šāda tendence turpināsies, tad jau 2045. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz pusotram miljonam. Un, ja šāda tendence turpināsies arī tālāk, tad 2060. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits būs mazāks nekā Igaunijā. Demogrāfiskā krīze atstāj graujošas sekas. Zema un sarūkoša dzimstība rada riskus valsts sociālajai sistēmai, valsts ekonomiskajai izaugsmei un pašas valsts pastāvēšanai ilgtermiņā.
Es kā trīs bērnu mamma labklājības ministram uz viņa teikto, ka mammas sēž mājās ar bērniem un nestrādā, varu atbildēt: sēdēt mājās ar bērniem ir tikpat atbildīgi kā sēdēt ministra krēslā. Gan māmiņas, gan politiķi rūpējas par Latvijas nākotni, tiesa gan – katrs atšķirīgā veidā. Jaunās māmiņas rūpējas sevišķi atbildīgi, jo veic ļoti atbildīgu un valstij svarīgu darbu, audzinot nākamos nodokļu maksātājus.
Mēs zinām, ka mūsu valstī netrūkst ministru, ierēdņu, birokrātu, taču mums katastrofāli trūkst jauno māmiņu, tādēļ aicinām labklājības ministru uz Ministru kabinetu nest tādus priekšlikumus, kas uzlabo, nevis grauj ģimeņu labklājību, tādus priekšlikumus, kas palīdz, nevis kaitē jaunajām māmiņām un demogrāfijai.
Otrs jautājums, par kuru šodien APVIENOTAIS SARAKSTS arī uzstājās debatēs... likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Mūsuprāt, šie ir centieni atkal mēģināt, var teikt, pavērt maisu vaļā ātro kredītu reklamēšanai. Zinām, kādu postu ātrie kredīti ir nodarījuši latviešu ģimenēm un tautsaimniecībai kopumā, mēs nevēlamies neko tādu atkārtot un pieļaut, tāpēc balsojām “pret” šiem likuma grozījumiem.
Paldies, un jaukas visiem brīvdienas!
Vadītāja. Paldies Lindai Matisonei no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!
G. Kūtris (ZZS).
Cienījamie klausītāji! Saeimas šīsdienas sēde bija samērā mierīga, bet, protams, neiztika arī bez dažu diskusiju uzdzirkstīšanas, kuru tēma nereti ir nevis likumu sakārtošana, nevis tēma par labāku formulējumu un valsts interesēm, bet drīzāk līdz galam nepārdomāta rīcība, proti, sociālajos medijos tiek uzkarsēts kāds jautājums, deputāti to nepārbauda un, visticamāk, populistisku nolūku dēļ uzmetas par īstajiem tautas aizstāvjiem.
Viens no šādiem piemēriem bija šodienas pieprasījums labklājības ministram Augulim par it kā viņa ieceri saīsināt bērna kopšanas atvaļinājumu. Nav, ko pārmest, un nav, ko teikt, ka ministrs šādu priekšlikumu būtu virzījis kaut kādai apspriešanai. Reālajā dzīvē tas nekad nav noticis. Ir izteiktas ministra pārdomas par to, kā nākotnē var gadīties Latvijā... kā būtu jārīkojas, ja būtu problēmas. Skaitļi šādai idejai, protams, ir Labklājības ministrijas rīcībā. Tikpat labi var būt arī iecere par pensijas vecuma palielināšanu nākotnē – pēc 5, 10, 15 gadiem. Līdz ar to es teiktu, ka būtu vēlams nevis publiski diskutēt par tēmām, kuras reālajā dzīvē nemaz nav izvirzītas kā konkrēti lēmumu... projekti, bet runāt par praktiskās, reālās situācijas uzlabošanu šobrīd.
Otrs jautājums, kuru gribētu tīri informatīvi darīt zināmu klausītājiem... ir likumprojekts “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”. No daudzajiem priekšlikumiem tika atbalstīts arī viens priekšlikums, kurš novērsīs līdz šim dzirdēto nebūšanu, ka trešo valstu autovadītājiem vai ārvalstīs reģistrētu automašīnu lietotājiem bieži vien ir iespēja izvairīties no administratīvajiem sodiem saistībā ar ātruma pārsniegšanu, ceļa zīmju neievērošanu un tā tālāk. Šis priekšlikums paredz nodrošinājumu šādu naudas sodu piedziņai, tai skaitā līdz soda samaksāšanai transportlīdzeklim uzliekot bloķēšanas sistēmu. Es domāju, tas ir prasmīgs risinājums. Diezgan nokavēts, bet, iespējams, labs risinājums reālajā dzīvē.
Visbeidzot trešais jautājums – neliels, kas gan netika skatīts šodienas plenārsēdē. Vakar Saeimā notika triju komisiju – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas – kopīga sēde, kurā skatījām jautājumu par to, kā ukraiņu bērniem būtu iespējams nodrošināt izglītību Latvijā, proti, lai šie bērni apgūtu izglītību Latvijā.
Gribētos teikt divas atziņas... diemžēl... pēc divu stundu garas apspriedes. Pirmkārt, mūsu valsts dienesti pietiekami nestrādā, lai zinātu šo bērnu reālo skaitu... noteikt. Paldies pašvaldībām, kuras cenšas precīzo skaitu noteikt, taču diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija operē ar pieņemtiem skaitļiem, nosacītiem, un, balstoties uz šiem nosacītajiem, diezgan lielajiem skaitļiem, arī finansējums varbūt tiek pieprasīts noteiktiem jautājumiem un noteiktās problēmas risinājumam.
Otrkārt, mūsu Izglītības un zinātnes ministrija nav pietiekami elastīga, lai varētu šo jautājumu atrisināt. Pagājušajā gadā no deputātu puses bija pārmetums par to, ka ne visi šie bērni iegūst izglītību. Tika piedāvāts ļoti strikts, viennozīmīgs lēmums, neparēķinot, ka šajā grupā ietilpst bērni, kas neprot latviešu valodu, kam pēkšņi, pēdējā skolas gadā, jāapgūst izglītība Latvijā latviešu valodā. Tas nav normāls risinājums. Tāpēc vakar daudzi izteica kritiku un uzdeva jautājumus, un es ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija šo jautājumu pārdomās – kā to sakārtot līdz nākamā gada 1. septembrim.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajam “Frakciju viedokļos” vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Artūram Butānam. Lūdzu!
A. Butāns (NA).
Labdien, godātie klausītāji! Šodien skatījām “Nacionālās apvienības” iesniegto lēmuma projektu Ekonomikas ministrijai, lai sakārtotu ārvalstu filmu investīciju programmu, kuru mēs, “Nacionālā apvienība”, pirms pāris gadiem ieviesām. Tā ir piesaistījusi gan ASV, gan citu valstu kino industrijas investīcijas vairāk nekā 18 miljonu apmērā.
Šobrīd valdība, grozot šīs programmas noteikumus, kaut gan tā nav fiskāli ietilpīga un budžeta līdzekļus tam šobrīd nevajag, ir likusi pārdomāt vairākiem investoriem... tostarp Džordža Klūnija filmai un “Netflix” platformai... filmas uzņemt citviet. Līdz ar to tās ir investīcijas, kas aiziet prom no Latvijas. Kinoindustrija neiegūst projektus, un Latvijas tēls tiek bojāts. Mēs rosinājām atgriezties pie iepriekšējās kārtības, kad programma strādāja un bija sekmīga. Diemžēl Saeimas vairākums šo lēmuma projektu neatbalstīja.
Nākamais – pieprasījums satiksmes ministram Kasparam Briškenam. Mēs aicinājām... ar jautājumiem pieprasījumā... skaidrot līgumu ar “Škoda Vagonka” par šiem pasažieru vilcieniem. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka par kavējumiem un tehniskajām neatbilstībām (kas bija pagājušoziem, kad vilcieni netika piegādāti laicīgi un arī netika pienācīgi tehniski ekspluatēti) līgumā ir paredzēti naudas sodi līdz pat 20 miljoniem eiro, kas ienāktu valsts budžetā. Tālāk jau šos 20 miljonus mēs varētu novirzīt budžeta prioritātēm – ģimenēm, pabalstiem vai citām vajadzībām.
Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka Briškena kungs un Satiksmes ministrija nemaz nav pieprasījuši šos līdzekļus. Tā ka mēs uzdevām jautājumus Pieprasījumu komisijai, lai šo noskaidrotu.
Trešais – bija plašas debates par ātro kredītu... šiem grozījumiem. Valdība un Saeima... ar Šlesera kunga partijas spēkiem... centās atbalstīt un atbalstīja ātro kredītu reklāmas aizlieguma atcelšanu. Ar to gribu pateikt, ka būtībā Saeimā ir atgriezies ātro kredītu lobijs, par spīti tam, ka šobrīd ir lielākais kredītportfelis pēdējo 10 gadu laikā – rekordaugsts –, un par spīti tam, ka jau šobrīd nebanku kreditētāji izmanto caurumus likumdošanā, lai sasniegtu auditoriju. Ir pieaudzis parādnieku skaits, kas ir darbspējas vecumā esošie iedzīvotāji, kuri bieži vien ģimenes parādsaistību dēļ spiesti emigrēt vai strādāt ēnu ekonomikā. Šādos apstākļos šīs reklāmas būtu jāierobežo, nevis jāatļauj vēl vairāk.
Mēs balsojām “pret”, bet diemžēl Saeimas vairākums, manuprāt, pakļāvās ātro kredītu lobijam (vai bija citi iemesli) un atbalstīja šos grozījumus pirmajā lasījumā.
Visbeidzot – “Nacionālā apvienība” ir savākusi 20 deputātu parakstus, lai divus partijas “Stabilitātei!” deputātus, par kuriem Valsts valodas centrs ir paudis bažas, ka viņi nepārzina valsts valodu pietiekamā līmenī, lai pildītu deputāta pienākumus – iepazītos ar dokumentiem, runātu, aizstāvētu savu viedokli un tamlīdzīgi... mēs esam savākuši parakstus... un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai tika nodots lēmuma projekts – vērtēt šos gadījumus, kā arī Valsts valodas centram turpināt pārbaudes par valsts valodas līmeni. Šī procedūra aizņems vairākus mēnešus, bet Kārtības rullis paredz: ja šiem konkrētajiem deputātiem valsts valodas zināšanas nebūs pietiekamā līmenī, Saeimai būs iespēja balsot par šo divu deputātu izslēgšanu no Saeimas sastāva.
Tā ka tas stāv priekšā, un par lēmuma projekta virzību droši vien Saeima vēl informēs.
Paldies. Lai ražīga šī un nākamā darbadiena!
Vadītāja. Paldies Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs deputāts Amils Saļimovs no frakcijas “Stabilitātei!”. Lūdzu!
A. Saļimovs (ST!).
Sveicināti, dārgie klausītāji! Šodien, mūsuprāt, bija divi svarīgi jautājumi. Viens jautājums bija par Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, un otrais – par mūsu komandas deputātu nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes eksāmenu.
Sāksim ar pirmo jautājumu – likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Šodien koalīcija diemžēl to atbalstīja pirmajā lasījumā. Ņemot vērā, ka šīs direktīvas slēpa arī tādas lietas... noņem aizliegumu ātro kredītu reklamēšanai, kas, mūsuprāt, ir nepieņemami mūsu šībrīža ekonomiskajos apstākļos... mēs nevaram atļaut šādu rīcību – reklamēt ātros kredītus. Tas ir tas pats kā azartspēles un tā tālāk, un tā joprojām.
Par šo jautājumu mums bija asas diskusijas komisijas sēdē, un no likumprojekta virzītāju puses nebija neviena vārda par ātrajiem kredītiem. Es komisijā atbalstīju, lai kredītiestādēs, bankās varētu reklamēt tieši hipotekāros kredītus, lai būtu veselīga konkurence, lai klientam būtu izvēle un viņš varētu izvēlēties labāko piedāvājumu, lai jaunie uzņēmēji, kas ienāk mūsu tirgū, arī varētu piedalīties, sniegt labākos nosacījumus. Šajā gadījumā... it īpaši, kad EURIBOR ir diezgan augsta... procentu likmes kopā sanāk diezgan nopietnas, līdz ar to šajā jomā jābūt konkurencei.
Mēs atbalstām tieši hipotekāro, nevis ātro kredītu reklamēšanu. Diemžēl – vēlreiz atkārtošu – koalīcija atbalstīja likumprojekta virzību tālāk otrajam lasījumam. Mūsuprāt, būs sekas... ja likums galu galā tiks pieņemts šādā redakcijā. Tas var ietekmēt mūsu sabiedrības finansiālo stāvokli.
Saistībā ar otro jautājumu – mūsu kolēģu deputātu nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes eksāmenu. Tas ir negodīgi, tas ir nekorekti, tas ir politiskais spiediens. Likumā ir noteikts, ka deputātam jāzina valsts valoda pietiekamā līmenī. Viņi ļoti labi runā, piedalās savās komisijās, diskutē, visi komisiju locekļi to zina.
Ko nozīmē nosūtīšana uz eksāmenu? Cilvēka prasmes ir pietiekami labas, bet gadījumā, ja Valsts valodas centrs uzliek sev mērķi, rupji sakot, nogāzt mūsu kolēģus, tam ir visas iespējas prasīt visaugstāko zinātnisko līmeni. Bet tas ir – vēlreiz atkārtošu – politiskais spiediens, kas, no mūsu frakcijas viedokļa, ir absolūti nepieņemami. Tā ir sava veida atbilde mūsu iesniegumam prokuratūrai par Riharda Kola māsu, kas ir iesaistīta Zemkopības ministrijas iepirkumos... viņa figurēja arī citos iepirkumos. Mēs saprotam... bet nekad nepieļausim valsts budžeta izšķērdēšanu, nepieļausim izzagšanu.
Mēs balsojam un... strādāsim tikai mūsu valsts labā. Tikai – uz priekšu, tikai – attīstīties un būt pirmajiem starp Baltijas valstīm.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.
Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos citreiz!