Frakciju viedokļi
2024. gada 13. jūnijā
Vadītāja. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.
Nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par aktuālajiem Saeimas darba kārtības jautājumiem.
Pirmajam šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Kristapam Krištopanam. Lūdzu!
K. Krištopans (LPV).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums tik tiešām bija gara diena. Dienu sākām ar premjeres Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.
Viņa izvērsti stāstīja par paveikto un iecerēto. Principā... pēc būtības mēs neko jaunu nesadzirdējām. Ļoti daudz plānu, bet – kā nejūtam, tā nejūtam, ka šī atpalicības plaisa starp Baltijas kaimiņiem mazinātos.
Otrs galvenais dienas notikums bija parlamentārās izmeklēšanas komisijas saistībā ar “Rail Baltica” projekta vadību izveidošana. Esmu patiesi pagodināts, ka mana frakcija ir izvirzījusi mani par šīs komisijas locekli. Kā jau pats no tribīnes minēju, mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka “Rail Baltica” projekta realizācija ieies vēsturē kā bezprecedenta mēroga nodokļu maksātāju naudas notrallināšana. Vai šajā izmeklēšanas komisijā mēs konstatēsim kaut kādus korupcijas elementus vai vienkārši klaju ierēdņu nekompetenci... to mēs vēl noskaidrosim. Patiesībā tas nemaina lietas būtību.
Mūsu izpratnē, šīs komisijas mērķis nav opozīcijas vēlme sašūpot koalīciju vai valdības gāšana, lai gan arī tādu scenāriju mēs pilnībā neizslēdzam. Mūsuprāt, izmeklēšanas mērķis ir identificēt, kas nogāja nepareizi, kurš ir atbildīgs par to, un pāri visam – atgriezt sabiedrības uzticību, kā mēs atbildīgi... rīkojamies ar mums uzticēto naudu. Darbs šajā izmeklēšanas komisijā būs pietiekami apjomīgs, redzēsim, uz cik ilgu laiku šī izmeklēšanas komisija tiks izveidota.
Tāpat mēs šodien otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēmām kriptovalūtu regulējuma likumprojektu paketi. Par to man personīgi ir milzīgs gandarījums – gan par pašu likumprojektu paketi, gan par to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā uzklausījām nozari un beidzot esam radījuši regulējumu, kas ir līdzvērtīgs Igaunijas un Lietuvas regulējumam, varētu teikt, ka tas ir pat nedaudz pievilcīgāks. Kāpēc tas ir svarīgi? Šī ir jauna nozare, un, pateicoties tieši labvēlīgam regulējumam, Lietuva ir piesaistījusi kriptovalūtas nozares milžu “Binance” meitas kompāniju, kura jau otrajā darbības gadā kļuva par ceturto lielāko nodokļu maksātāju Lietuvā. Mēs pieļaujam, ka pēc šī regulējuma... likumprojektu paketes pieņemšanas kaut kas līdzīgs varētu sagaidīt arī mūs.
“Saldajā ēdienā” mums bija likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Šis bija viens no tiem gadījumiem, kad mēs redzējām nelielas ideoloģiskas dažādības starp JAUNO VIENOTĪBU un ZZS. Bet, ja stāstītu jums, dārgie radioklausītāji, par visiem balsojumiem, es domāju, nepietiktu laika maniem kolēģiem, tādēļ esmu drošs, ka gan Gatis, gan Andris mani papildinās.
Novēlu jums visiem veiksmīgu atlikušo nedēļu, un paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Kristapam Krištopanam.
Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Gatim Liepiņam. Lūdzu!
G. Liepiņš (JV).
Labvakar, godātie radioklausītāji! Šodien ir aizvadīta viena no garākajām sēdēm šajā Saeimas sasaukumā, šķiet, vairāk nekā 11 stundas. Sēde sākās pulksten 9.00 no rīta ar Ministru prezidentes ziņojumu par valdības paveikto darbu. Uzrunājot Saeimas deputātus, Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka mūsu paaudzes politiķi ir tie, kas nojauc padomju pieminekļus un izvēlas nesadarboties ar agresorvalsti nevis tāpēc, ka mums ir bail, bet tāpēc, ka esam izvēlējušies savas vērtības. Mūsu vērtības ir demokrātija, vārda brīvība un tiesiskums, mēs izvēlamies veidot savu valsti, kurā visi runā latviski, var brīvi ceļot un mācīties, izmantojot Eiropas Savienības dotās brīvības. Evikas Siliņas valdības galvenās prioritātes ir valsts iekšējā un ārējā drošība, tautsaimniecība un konkurētspēja, lai vairotu katra iedzīvotāja pārticību.
Ļoti nozīmīgs grozījums ir Pacientu tiesību aizsardzības likumā, trešajā lasījumā. Tajā ir vairāki būtiski grozījumi, kas skar pacientu tiesību uzlabojumus, bet visbūtiskākais ir tas, ka pacientiem, kuri nepārvalda valsts valodu, turpmāk būs pienākums pašiem nodrošināt saziņu valsts valodā, pieaicinot tulku. Tātad vairs nevarēs agresīvi pieprasīt saziņu, piemēram, krievu valodā un uzskatīt, ka ārstam tā ir jāprot. Ar to Latvijā tiek turpināts izbeigt faktisko divvalodību, kas daudzās jomās diemžēl joprojām... ir iesakņojusies.
Kā pēdējo... es vēlos informēt par to, ka tika veikti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā... jeb tā sauktajā administratīvi teritoriālajā reformā. Ar to šobrīd ir izpildīts Satversmes tiesas spriedums, Varakļānu novadu pievienojot Madonas novadam. Tāpat tika novērsts mēģinājums, es teiktu tā, politiski motivēti grozīt Latvijas karti un izveidot daudzus jaunus novadus. Mēs uzskatām, ka teritoriālo reformu nevar pārskatīt, kamēr nav pagājuši vismaz četri gadi, nostrādāts pilns termiņš, bet citi... pašvaldību vadītāji uzskata, ka ir jānostrādā līdz pat diviem termiņiem, lai varētu veiksmīgi vērtēt reformas rezultātus.
Tas šajā vēlajā vakarā no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA viss.
Novēlu jauku atlikušo vakaru, un uz sadzirdēšanos nākamajos raidījumos!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Gatim Liepiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Vēl šovakar “Frakciju viedokļos” runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Labvakar, klausītāji! Es ļoti ceru, ka otrā pusē kāds ir, klausās un tik vēlu grib dzirdēt to, kas šodien notika Saeimas sēdē. Saeimas sēde tiešām bija gara. Tikai tagad, ap tumsu, mēs esam beiguši pēdējo likumprojektu.
Svarīgākais mūsu viedoklis... šodien bija parlamentārās izmeklēšanas komisijas apstiprināšana. Tā bija pēc manas un mūsu, APVIENOTĀ SARAKSTA, iniciatīvas. Mēs ilgi uz to gājām, jo problēmai es jau personīgi sekoju līdzi gadu, vāķēju “Rail Baltica” katastrofālo pārvaldības situāciju. Beidzot šis ir apstiprināts, beidzot mums ir savāktas balsis, lai izveidotu komisiju, jo “Rail Baltica” projekts diemžēl ir katastrofa gan no pārvaldības, gan no politiskās uzraudzības, gan no finanšu kontroles viedokļa.
Tas, cik nemākulīgi un neprofesionāli šis projekts ir vadīts bez jebkādas Ministru kabineta un premjera iesaistes, ir bezatbildīgi un, manuprāt, pat neiespējami, bet diemžēl tas ir noticis 10 gadus. Šis projekts ir virzīts kopš 2014. gada, būvniecība ir sākusies tikko, tikai daļa no būvniecības... mēs esam sākuši būvēt to, kas, izrādās, nemaz netiks finansēts no Eiropas Savienības, – Rīgas staciju un lidostas staciju. Ir ļoti kontroversiāla informācija. Eiropa saka – nē, tā ir mūsu lokālā iegriba, bet Satiksmes ministrija, Ministru kabinets tikko... beidzot – pēc mūsu komisijas izveidošanas – ir reaģējis, un Siliņas kundze ir sasaukusi... un beidzot pievērsusies – apsveicu!... beidzot premjere ir pievērsusies šai problēmai, jo problēma ir milzīga, problēma ir ar milzu finansiālo caurumu. Caurums ir pieci miljardi – pieci miljardi! –, lai varētu realizēt šo projektu kaut kādā tvērumā. Piedāvājuma, kur ņemt šo finansējumu, praktiski nav. To, ko Eiropa ir piešķīrusi, mēs neapgūstam, mēs pazaudēsim lielu daļu no tā. Būvniecība ir sākusies. Kur ņemt šos līdzekļus? Būs bezatbildīgi šo likt, guldīt uz Latvijas budžeta pleciem. Tas nebūs pavelkams – šāds projekts. Mēs redzam, ka valdība ar šo milzu projektu netiek galā. Tāpēc Saeimai, likumdevējam, ir jāiesaistās.
Mums ir jāizveido izmeklēšanas komisija, lai saprastu, kā mēs esam nonākuši tik tālu – pie tik milzīgas infrastruktūras būves bezatbildīgas pārraudzības un nekontroles, bet mūsu uzdevums nav tikai atrast vainīgo, mūsu, izmeklēšanas komisijas, uzdevums ir saprast, kas ir greizi, veikt izmaiņas likumdošanā, jo tās noteikti ir nepieciešamas. Mēs redzam, ka “Rail Baltica” likums ir ļoti nepilnīgs un nekāds. Ir jāievieš parlamentārā uzraudzība, lai šāda situācija neturpinātos, lai mēs atbildīgi, finansiāli pratīgi un laicīgi ieviestu šo projektu un lai tas reāli... realizētos.
Tāpēc nākamnedēļ tiks apstiprināta šī izmeklēšanas komisija, un es domāju, ka mēs intensīvi strādāsim un katru nedēļu sniegsim jums informāciju par to, kā lietas iet uz priekšu un ko mēs varam lietas labā darīt.
Otrs liels jautājums, kas bija šodien, – Ministru prezidentes uzstāšanās Saeimā ar ziņojumu par padarīto. Kāpēc šī valdība radās un iepriekšējā krita? Krišjānis Kariņš toreiz gāza savu valdību... piecu prioritāšu dēļ, kuras, viņaprāt, nevarēja realizēt. Tās bija: veselības aprūpes uzlabošana, skolu tīkla samazināšana... sakārtošana, darbaspēka nodokļu konkurētspējas ieviešana, valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā un Stambulas konvencijas ratificēšana. No šiem pieciem punktiem kā prioritātēm šī valdība pēc Kariņa krišanas ir sasniegusi tikai, manuprāt, nebūtiskāko no visiem – Stambulas konvenciju.
Lai mēs izkustinātu savu ekonomiku, svarīgākās lietas, kam, mūsuprāt un manuprāt, būtu fundamentāli jāpievērš uzmanība, ir šādas.
Pirmais jautājums (kas nav atrodams šinī ziņojumā) – banku sektora deregulācija. Tā vietā, lai piesaistītu jaunas bankas, mēs diemžēl redzam, mūsu esošās divas bankas meklē jaunus saimniekus, un bez šīs asinsrites ekonomika vienkārši nefunkcionēs. Mums ir nepieciešama banku iesaiste, banku naudas kreditēšana tautsaimniecībā.
Otrs jautājums. Tautsaimniecības galvenais motors ir enerģētika. Mums ir jābūt lētai, pieejamai, drošai enerģijai, ar kuru varam piesaistīt investorus šeit investēt. Šobrīd ir pretēja situācija. Diemžēl redzam, ka šajos it kā atvērtā tirgus apstākļos, kur jābūt konkurencei, jābūt spēlētājiem, dzenot elektroenerģijas cenu uz leju un nodrošinot tās pieejamību, diemžēl ir ieviesies jauns nodoklis, jo “Latvenergo” kā dominējošais spēlētājs ļoti veiksmīgi izmanto tirgus apstākļus un biržas manipulācijas, kā rezultātā pagājušo gadu beidza ar 350 miljonu eiro peļņu. Šī gada pirmajā kvartālā peļņa jau ir 172 miljoni. Tie ir neaprakstāmi... miljoni, kas tiek izņemti no uzņēmumu... konkurētspēju samazinot... no uzņēmumiem un iedzīvotājiem, mazinot iedzīvotāju labklājību un mazinot uzņēmēju konkurētspēju, jo ar šādām cenām mūsu konkurētspēja izsīkst attiecībā pret tām valstīm, kur enerģija ir daudz pieejamāka. Tāpēc, manuprāt, tie ir divi svarīgākie... punkti, kas bija svarīgi šodien.
Trešais, pēdējais, noslēdzošais, jautājums. Īsumā. Šodien mums ienāca... likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kurā es un APVIENOTAIS SARAKSTS pagājušogad iesniedzām priekšlikumu ierobežot krievu numurzīmju un baltkrievu numurzīmju... automašīnu pārvietošanos Latvijas teritorijā. Toreiz mēs identificējām, ka šīs mašīnas... šie vadītāji sistemātiski pārkāpj noteikumus, ir 101 tūkstotis radaru fiksētu ātruma pārkāpuma sodu, kas rezultējas vairāk par 10 miljoniem eiro nenomaksātos sodos, un viņi turpina pārkāpt, tāpēc ka sodus nevar piedzīt, nav piedziņas mehānisma. Mēs lūdzām to izstrādāt. Tieslietu ministrija šobrīd ir startējusi... gadu vēlāk... ar regulējumu, ar likumprojektu, kurš praktiski neko nerisina. Diemžēl šodien nācās pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai deputāti Tieslietu ministrijas vietā sniegtu... mainītu to otrajā lasījumā, lai reāli ieviestu sistēmu, kā iekasēt šos sodus, jo šodien no sodiem izbēg, tos nemaksā, un diemžēl no viņiem tos nevar piedzīt. Tā ka par to jūs dzirdēsiet uz priekšu – kādas mums būs sekmes šos sodus likumdošanā izmainīt un sodus piedzīt.
Paldies tik vēlā stundā, lai jums labs vakars! Nākamnedēļ mums priekšā arī ir ļoti gara sēde, gan jau arī būs interesanti notikumi.
Arlabvakaru!
Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas.
Tādi bija šodienas “Frakciju viedokļi”.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!