Video

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi” , un turpmākajās minūtēs deputāti pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un arī par citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Atim Švinkam. Lūdzu!

A. Švinka (PRO).

Labrīt, radioklausītāji! Liels prieks ir uzrunāt jūs un dalīties ar savu redzējumu, savām pārdomām par Saeimas šīsdienas sēdi.

Saeimas šīsdienas sēde bija laika ziņā ļoti īsa, un, es domāju, tās īsumu varētu izskaidrot arī ar to, ka deputāti ir ļoti daudz un kvalitatīvi strādājuši komisijās. Un patiesībā Saeimas darba ritmam un darba ētikai, es domāju, tas ir ļoti labi, ka darba lielākā daļa un diskusijas notiek komisijās. Un tad Saeimas sēdē mēs redzam kopsavilkumu, lai visi deputāti un sabiedrība varētu iepazīties ar paveikto un zinātu to visu.

Manā redzējumā jeb skatījumā... Šodien es gribētu akcentēt tikai dažus grozījumus likumos.

Viens ir likumā par robežu un robežsardzi. Manuprāt , ārkārtīgi svarīgi (es arī no Saeimas tribīnes to runāju), ka... drošības jautājumam Latvijā vajadzētu būt (arī Saeimā mēs to visu saprotam) prioritātei numur viens – un tā ir . Mēs saprotam, ka mēs dzīvojam arī hibrīdkara, hibrīd uzbrukuma apstākļos. Ir Latvijas–Baltkrievijas robeža, un diktators Lukašenko izmanto un veido dažādus uzbrukuma veidus, kas... arī skar mūsu robežu. Un – visu cieņu par darbu, ko izdara robežsardze un atbildīgās institūcijas!

Un tajā pašā laikā mēs redzam, ka ārkārtas situācija ir ik pēc trim mēnešiem pagarināta – ļoti ilgstošā laika periodā. Un bija pilnīgi skaidrs, ka mums ir jāveic labojumi likumā par robežu un robežsardzi. Un tas šobrīd arī tiek darīts.

Šonedēļ vispirms komisijā tika diskutēts, un šodien – pirmajā lasījumā Saeimā. Mēs, PROGRESĪVIE, nevaram piekrist steidzamībai; mēs uzskatām, ka varēja savlaicīgāk šo darbu izdarīt, jo vairākkārt tika pagarināta ārkārtas situācija un Ministru kabinets jau pirms mēneša šo jautājumu skatīja.

Un mēs vienmēr uzstājam arī par... Tā var būt ātra, raita, kvalitatīva, bet... Tomēr vispārējā kārtībā, trijos lasījumos, šos likuma labojumus varēja skatīt.

Tajā pašā laikā... mums būs arī vairāki uzlabojumi. Mēs tāpēc arī atturējāmies. Mēs gribētu pārliecināt citus deputātus – deputātus gan komisijā, gan Saeimā, no citām frakcijām –, ka mums ir iespēja uzlabot šo likumu, rast līdzsvaru starp drošību un cilvēktiesībām, sabiedrības informētību. Un es gribu uzsvērt, ka arī pašas robežsardzes interesēs ir tas, lai cilvēki būtu informēti.

Un, protams, mēs saredzam, ka Ministru kabinets varētu būt tas, kas rada šos kritērijus, jo mēs zinām, ka varbūt arī kolēģiem varētu rasties šaubas... Mums arī komisijā bija diskusija – vai viens blogeris vai arī cilvēks, kas sevi vienkārši uzskata par žurnālistu, ir pielaižams vai nav pielaižams... Bet – tāpēc, es domāju, Ministru kabinets varētu būt tā institūcija, kas nosaka konkrētus kritērijus... kas to darītu.

Varbūt ar vienu teikumu pieminēšu – ir ārkārtīgi laba un pozitīva ziņa, ka šodien Ministru kabinets nodeva komisijām likumprojektu “Militāro poligonu likums”. Mums būs ļoti izaicinoši... bet es skaidri zinu – mūsu kolēģi komisijā ir gatavi arī šo darbu veikt visātrākajā laikā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Atim Švinkam no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Es gribētu runāt par trim lietām šodien. Proti, tās visas saistītas ar drošību. Un šeit mēs arī esam vairāki deputāti no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, kur... šie likumprojekti, kuri tagad tika skatīti Saeimas sēdē, pirms tam tika skatīti komisijā.

Pirmām kārtām gribētu minēt likumprojektus “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” un “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”, kuri jau tika pieminēti. Tie regulē situāciju uz robežas šajā visai trauksmainajā laikā, kad mūsu robežu apdraud... dažādi hibrīdapdraudējumi no Austrumiem. Primāri runa tagad par Baltkrieviju, bet, kā saka, mēs varam paredzēt, ka situācija var ļoti pasliktināties arī uz robežas ar Krieviju.

Pašreiz to regulē... tātad – ārkārtas situācijas piemērošana robežas reģionos, bet tas acīmredzot nav ilgtspējīgs risinājums. Un ir nepieciešami grozījumi arī pašos likumdošanas aktos, kas nosaka, kā funkcionē robežsardze un kāda ir situācija uz robežas.

Īsumā tātad – kāda ir būtība? Būtība ir tāda: ja uz Latvijas robežas ir vērojams milzīgs robežpārkāpēju pieplūdums no Austrumiem, tad tiek paredzēti attiecīgi mehānismi, veidi, kā robežsardze, sadarbojoties ar citām struktūrām, var šos apdraudējumus novērst operatīvi un efektīvi.

Otra lieta, kuru es gribētu pieminēt, ir tā, ka Saeima nodeva Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu “Militāro poligonu likums”. Kas ir paredzēts šajā likumā? Kā jau no nosaukuma izriet, tur galvenokārt ir runa par poligoniem, un konkrēti – šī lielā poligona kontekstā... Tas pašreiz veidojas Sēlijā un acīmredzot būs lielākais vai viens no lielākajiem poligoniem visā Eiropā.

Un kādēļ ir nepieciešams atsevišķs regulējums attiecībā uz poligoniem? Tādēļ, lai stiprinātu Latvijas drošību. Mūsu valstī atrodas kontingenti no dažādām... no citām NATO dalībvalstīm, un tātad mēs esam ieinteresēti, lai šo kontingentu skaits pieaugtu un lai viņiem būtu arī vieta, kur trenēties un tātad veikt savu darbību. Lai tas varētu tā notikt, ir nepieciešams arī atsevišķs regulējums likumā.

Un pēdējais, par ko es gribētu runāt, ir likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kurš šodien tika pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā un par

kuru es referēju. Grozījumi pārsvarā paredz piemērot likuma normas Eiropas Savienības direktīvai par tā saucamajām zilajām kartēm jeb termiņuzturēšanās atļaujām augsti kvalificētiem darbiniekiem Eiropas Savienībā.

Tur bija vesela virkne Iekšlietu ministrijas iesniegtu grozījumu, un – papildus tam – bija arī viens grozījums, kas regulē to situāciju, kas mums ir attiecībā uz Krievijas pilsoņiem, kuriem ir jākārto valodas eksāmens, lai viņi varētu turpināt uzturēties Latvijā. Tur ir tāda nianse... tika pieņemts, ka, ja šis valodas eksāmens ir kārtots, teiksim, tagad... ja šie pilsoņi ir pieteikušies Latvijas pilsonībai un jau ir nokārtojuši eksāmenu šajā procedūrā, tad viņiem otrreiz šīs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas noformēšanai... nebūtu jākārto otrreiz šis eksāmens. Tā ir diezgan loģiska norma, un tā faktiski vienkārši sakārto šo situāciju.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man diezgan grūti būs ko piebilst pie kolēģu teiktā.

Tā nu ir sanācis, ka šīsdienas sēdes darba kārtībā ir ļoti daudzi jautājumi, kas ir saistīti ar drošību. Esmu patiesi gandarīts, ka drošības jautājums nav izplēnējis, kā tas ļoti bieži pirms vēlēšanām notiek: mēs par to... ļoti aktuāli... diskutējam un spriežam, un tad kaut kā... darba kārtībā tas kaut kur... tiek varbūt nedaudz aizmirsts.

Šinī gadījumā... Es tiešām esmu pateicīgs visai Saeimai un Ministru kabinetam, ka šis jautājums šobrīd ir ļoti, ļoti būtiski un izprotoši izvērtēts. Līdz ar to... tāpēc ir tik daudz šo likumprojektu iesniegts – uz pārmaiņām. Un paldies arī kolēģiem komisijā, kas tiešām plaši izdiskutēja visu, jo tas ir ļoti aktuāli. Es domāju, ka tas rada arī sabiedrībā pārliecību, ka tas viss ir tiešām izdiskutēts un pārbaudīts un ka šis likums sagatavots pēc iespējas labi – cik vien labi var.

Par jautājumiem, kas ir saistīti ar grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā un Valsts robežsardzes likumā. Tas tiešām ir ļoti būtiski, par to bija ļoti daudzas diskusijas, un uz to aicināja gan Tieslietu ministrija, gan Tiesībsarga birojs, un šobrīd... šī likumprojekta izstrādē, kuru mums iesniedza Iekšlietu ministrija, kuru vada APVIENOTĀ SARAKSTA izvirzītais ministrs Kučinska kungs... tiešām izprotoši un iesaistot ļoti augstas kvalitātes profesionāļus, ir izstrādāts tiešām atbilstoši tam, par ko mēs... ko minēja arī iepriekš kolēģi... ka mēs mēģinām atrast balansu starp drošību, cilvēktiesībām un privātumu. Tas tiešām ir ļoti būtiski, un es ticu – mums tas izdosies, un jau šobrīd mēs redzam, ka šīs izmaiņas ir ļoti, ļoti nepieciešamas robežsardzei, lai viņi varētu pilnvērtīgi veikt savus pienākumus.

Es vēlētos nedaudz pieskarties tiem jautājumiem, par kuriem runāja arī Šnores kungs, – par Imigrācijas likumu un Repatriācijas likumu, kas arī ir tiešām ļoti būtiski, un tur tiešām... mēs daudzas normas esam atbalstījuši komisijā... pirmajā lasījumā. Iespējams, vēl ir nepieciešami kādi uzlabojumi.

Bet tieši šis ir ļoti, man liekas, zīmīgi – ka Krievijas Federācijas pilsoņi izvēlas atteikties no Krievijas Federācijas pilsonības un kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem un tādā veidā... Viņi kārto valodas eksāmenu, un tas tiešām ir ļoti būtiski, lai viņiem nebūtu dubultsloga...

Vēl dažas lietas, kas ir ļoti būtiskas un kas šodien tika skatītas, bija šīsdienas darba kārtībā. Un tas ir vēl viens likumprojekts, kas... ļoti svarīgi... par ko ļoti daudz varbūt šobrīd vairs nedzird runājam, bet... tieši par civilo aizsardzību. Tika veiktas izmaiņas Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā; Saeima šo likumprojektu izskatīja pat bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Atbildība par konkrētām lietām civilās aizsardzības jomā tiek nodota jaunajai ministrijai – Klimata un enerģētikas ministrijai. Un ir ļoti būtiski, ka ir skaidri noteikts atbildīgais, lai krīzes gadījumā nebūtu neziņas, kurš tad ir atbildīgs un kuram tad ir jādara un kaut kas jāveic. Tas tiešām ir ļoti būtiski. Un paldies Saeimai par to, ka viņi to saprata un realizēja.

Un noslēgumā – protams, par šo ļoti, ļoti nozīmīgo likumprojektu, kurš šodien tika nodots izskatīšanai komisijām un par kuru droši vien būs ļoti daudz jautājumu, un mēs apzināmies, cik tas ir būtiski un svarīgi. Tas ir likumprojekts “Militāro poligonu likums”. Tas ir ļoti, ļoti apjomīgs... šobrīd iesniegts. Es ceru, ka mums izdosies uzklausīt... Un, ja būs nepieciešami kādi labojumi ... Bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, lai mēs varētu tiešām realizēt gan tos lēmumus, kas ir pieņemti Madrides samitā, gan arī tos, kas, iespējams, tiks pieņemti, – būs Viļņas samits pēc mēneša. Un, lai mēs varētu tiešām virzīties uz priekšu un realizēt šajā samitā pieņemtos lēmumus, šie ir nepieciešami.

Protams, tur ir vēl daudz jautājumu, par kuriem ir jādiskutē, jo, iespējams, tas tiešām būs viens no Eiropā vislielākajiem poligoniem; tas mums dos milzīgu iespēju – piedāvāt šo poligonu mūsu sabiedrotajiem, veikt šeit apmācības, jo lielu poligonu trūkums Eiropā ir ļoti būtisks. Tas dod mums lielu, lielu priekšrocību.

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS... mums vienmēr tā ir bijusi un paliks ļoti liela prioritāte – šie drošības jautājumi, par kuriem mēs runājām. Un, kā jūs redzat, arī šīsdienas darba kārtībā tie ir; tie ir ļoti plašā spektrā skatīti – gan no ārējās drošības viedokļa, gan no iekšējās drošības viedokļa.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Raimondam Bergmanim.

Un nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies par iespēju.

Labrīt, radioklausītāji! Man faktiski... no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums, ko es gribēju izcelt, ir saistībā ar robežsardzi, ar mūsu robežu, ar Valsts robežsardzes likumu, ar to, kas notiek uz mūsu robežas. Un, jāsaka, arī runāja par steidzamību, jo jāsaprot ir viena lieta – ka šis likums bija sen gaidīts un ministrijas ir godam pastrādājušas, un nav tā, ka tas ir tapis divu dienu laikā. Cilvēki ir strādājuši pie tā ilgu laika periodu.

Un kāpēc es arī atbalstīju steidzamību? Sakarā ar to, ka šādos hibrīdkara apstākļos ir jābūt iespējai ļoti ātri reaģēt uz to, kas notiek uz mūsu robežas. Un uz robežas tiešām notiek lielas nekārtības, un robežsargiem ir vajadzīgs atbalsts. Un šis ir tas variants, kā nu Saeima var to darīt.

Par ko vēl es gribētu runāt? Ārpus Saeimas šīsdienas sēdes... Šodien netika pieņemts izskatīšanā, acīmredzot tas tiks darīts nākamajā Saeimas sēdē... Proti, runa ir par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam. Tā teikt, parakstu skaits ir savākts, bet šodienas darba kārtībā tas jautājums netika iekļauts. Skatīsimies, kā ies, bet, es domāju, pēdējais laiks būtu reaģēt uz to, kas mūsu valstī notiek saistībā ar Ministru kabinetu. Tātad nākamnedēļ, visticamāk, skatīsim šo jautājumu un izteiksim vai neizteiksim Ministru prezidentam neuzticību.

Nākamais, par ko es gribētu runāt, ir šis tiešām svarīgais jautājums par poligonu, likumprojekts par poligonu, kas Sēlijā tiks veidots. Un šeit ir jāsaprot arī iedzīvotājiem... Manā skatījumā, ir ļoti būtiski, lai tiktu ņemtas vērā ne tikai valsts intereses, bet arī iedzīvotāju intereses. Cilvēki saskarsies ar problēmām saistībā ar privātīpašumu, jo tiks atsavināti meži, zemes... un tādas lietas. Tā ka – cilvēki, ja ir kaut kādas problēmas, neklusējiet! Un to es vienmēr esmu teicis: rakstiet! Skatīsimies. Un Aizsardzības ministrija arī no savas puses ir teikusi, ka katrs gadījums tiks skatīts individuāli, lai nebūtu tā, ka kādam cilvēkam ir palikušas kaut kādas mieles vai aizvainojums. Tā ka – ja ir kādas problēmas, tad vajag ziņot un rakstīt.

Un, protams, no savas puses es gribētu pateikt, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nav apmierināta ar to, kas šobrīd notiek politiskajā arēnā, – ar šiem, es atvainojos par izteicienu, zemsegas darījumiem.

Mēs esam par to, lai... un tādā noformējumā frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šodien ieradās uz darbu... mēs esam par to, lai atlaistu 14. Saeimu. Un tātad es partijas vārdā aicinu visus iedzīvotājus 16. jūnijā tikties pēcpusdienā (pasekojiet līdzi mūsu mājaslapā) uz Vislatvijas tautas streiku – saistībā ar to, kas notiek šobrīd politikā un valstī kopumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Un nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Viktorija Baire. Lūdzu!

V. Baire (JV).

Labrīt, dārgie klausītāji! Runāšu frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā. Un, atskatoties uz šodienas sēdi, noteikti vēlos vērst uzmanību uz diviem jautājumiem, kas tika skatīti un arī turpmāk tiks risināti.

Viens ir par plānotajiem grozījumiem Personu speciālās aizsardzības likumā. Un tas ir saistībā ar jau iepriekšējā nedēļā sākto tēmu – saistībā ar vardarbības izskaušanu.

Un, turpinot atbalstīt tieši saistībā... ar vardarbību saistītajiem, izdarītajiem noziegumiem... gan sodu palielināšanu, gan aizsardzību tām personām, kam ir nepieciešami... Ierosinātie grozījumi paredz, ka šiem cilvēkiem jeb ģimenes locekļiem un partneriem, kuri saistībā ar izteiktiem draudiem vai ar vajāšanu varētu būt... arī attiecībā uz viņiem varētu tikt pielietota speciālā personu aizsardzība, kas sevī ietver, piemēram, tādas iespējas kā aizsargājamās personas apsardzība, aizsargājamās personas pārvietošana uz citām, nezināmām, dzīvojamām telpām – līdz pat aizsargājamās personas pastāvīgās dzīvesvietas un darbavietas maiņai, kas nav vienīgie, bet vieni no redzamākiem iespējamiem aizsardzības veidiem.

Ņemot vērā, ka šis ir tikai sākums atbalstam saistībā ar vardarbības izskaušanu, noteikti turpināsim atbalstīt un sekot līdzi šim jautājumam, lai gan sodi... gan atbalsts personām, kas ir cietušas, būtu pieejams.

Otrs jautājums, kā jau minēja kolēģi, ir saistībā ar hibrīdkaru... saistībā ar situāciju uz Baltkrievijas robežas, – tie ir likumprojekti “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” un “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Kā zināms, līdz šim ik pa trīs mēnešiem mēs esam pagarinājuši ārkārtējo situāciju uz Baltkrievijas robežas saistībā ar hibrīdkara elementiem, bet šobrīd ir ierosinājums veikt izmaiņas, lai šādi vairs nevajadzētu pagarināt un būtu pastāvīgas iespējas... gan robežsardzes, gan arī citām varas struktūrām atbilstošas pilnvaras rīkoties.

Ja mēs skatāmies kopumā uz valstīm, pret kurām tiek īstenoti hibrīdkara elementi – un tās ir Polija, Lietuva un Latvija –, mēs noteikti nevaram atļauties būt vājākais posms, mums visiem kopīgi ir jānotur šī robeža un jāpasaka tas, ka pret mums šāds hibrīdkarš nevar tikt īstenots.

Saistībā ar šajā nedēļā komisijās izskatītajām lietām būtu vēršama uzmanība uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskatīto likumprojektu uz trešo lasījumu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”. Galvenais grozījums un galvenā diskusija arī par šiem grozījumiem bija saistībā ar valsts valodas izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Pašreiz uz pēdējo lasījumu nākamajā nedēļā tiek virzīti grozījumi, ka visa apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācija var notikt tikai un vienīgi valsts valodā. Šāds ierosinājums viennozīmīgi ir saistībā ar esošo situāciju, kādā atrodamies saistībā ar Ukrainas karu un Krievijas izraisīto agresiju, un saistībā ar valsts valodas nostiprināšanu.

Ir bijuši dažādi viedokļi, taču frakcija noteikti atbalsta tikai un vienīgi valsts valodas izmantošanu un uzsver, ka visu veidu diskusijas par to, ka individuāli nevarēs sarunāties sev vēlamajā valodā, pilnīgi noteikti nav pamatotas. Individuāli sarunājoties priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, varēs izvēlēties sev tuvāko valodu, kurā ir vieglāk komunicēt, taču visa oficiālā aģitācija Latvijā var notikt tikai un vienīgi latviešu valodā. Pie šī viedokļa noteikti pieturēsimies un atbalstīsim arī turpmāk.

Paldies, un veiksmi šajā saulainajā dienā!

Vadītāja. Paldies Viktorijai Bairei no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kaspars Melnis. Lūdzu!

K. Melnis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāatzīst, ka kolēģi jau diezgan daudz izstāstīja aktuālās lietas, kas ir notikušas pa šo nedēļu gan politiski, gan arī no Saeimas tribīnes.

Gribētu vien uzsvērt Zaļo un Zemnieku savienības pieprasījumu ekonomikas ministrei “Par elektroenerģijas tarifu būtiskā kāpuma ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju, uzņēmumu konkurētspēju un inflācijas pieaugumu”.

Jāatzīst, ka tarifu jautājumu mēs divreiz skatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Pirmoreiz – kad tie bija tikko izsludināti ar lielo kāpumu, kas bija vairāk nekā 75 procenti un kur arī deputāti norādīja uz to, ka ir daudzas aplamas lietas ieliktas jaunajā tarifā. Kā vienu no tām varu minēt elektroenerģijas zudumu plānu: kompensācija bija paredzēta 300 eiro par megavatstundu. Jau tad bija zināms, ka cipars ir neadekvāti liels.

Tajā reizē, kad mēs atkārtoti izskatījām tarifus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tie jau bija daudz mazāki, bet joprojām ļoti augsti. Kaut vai var minēt – elektroenerģijas zudums joprojām bija plānots 160 eiro par megavatstundu, kaut gan mēs jau redzējām, ka aprīlī vidējā cena bija 65 eiro, kas ir divreiz mazāk, nekā plānots. Un gala versija pat netika izskatīta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Līdz ar to šie jautājumi pašlaik pat nav atrisināti. Drīzāk nevis nav atrisināti, bet nav zināms, kā tie tiek salikti gala kompensācijās un kādi ir tie plāni tarifā. Mēs vērsām uzmanību uz to, ka jau tagad ir jāsaprot, kādu kopējo sadārdzinājumu tas veidos mājsaimniecībām un iedzīvotāju grupām, jo pēc aprēķiniem var redzēt, ka mājsaimniecībai trīsfāžu pieslēgumam ar 25 ampēriem rēķins tikai par sadali pieaugs pāri par 18 eiro. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti augsts sadārdzinājums.

Skatoties ar kopējiem politiskajiem notikumiem, ir izveidojusies diezgan absurda situācija, jo šonedēļ Ministru kabinetā tika izskatīta arī jaunas sistēmas izstrāde, kas aprēķinās kompensāciju, ja izdevumi par energoresursiem mājsaimniecībai pārsniegs 30 procentus no ieņēmumiem. Sistēmas izveide vien izmaksātu vairāk nekā 2,45 miljonus, un katru gadu tās uzturēšanai vajadzīgi 300 tūkstoši. Tajā pašā laikā mēs apstiprinājām tarifus un paši pat nezinām uz doto brīdi (vismaz nav publiski pateikts), kāda būs ietekme tieši pa mājsaimniecību grupām. Lai neveidotos absurda situācija, ka mēs paši apstiprinām tarifus, pieņemam un pēc tam rudenī, ziemā meklējam, kā kompensēt pašu pieņemtos tarifus, jāzina jau laicīgi, tagad. Lai varam saprast, ko mēs paši uzliekam un kāda tam būs ietekme uz iedzīvotāju, katru cilvēku un mājsaimniecību. Tas ir ļoti būtiski.

Arī veidot sistēmu laikā, kad mums jau tā trūkst finansējuma budžetā gan skolotājiem, gan policijas darbiniekiem un daudzām citām ļoti svarīgām lietām, un vēl papildus tērēt 2,4 miljonus sistēmas izstrādei un vēl vairāk nekā 300 tūkstošus gadā uzturēšanai ir ļoti liels izaicinājums, man liekas. Un jautājums – vai tā ir nepieciešama, lietderīga, jo paredzēts, ka sistēma pilnvērtīgi varētu sākt strādāt tikai 2024. gadā.

Līdz ar to mēs noteikti uzsveram to, ka datiem jābūt šodien un jābūt saprotamam, kā jaunie tarifi ietekmēs iedzīvotājus. Ja tas kāpums ir ļoti liels, jau tagad ir jādomā, kā mēs to varam kompensēt, kam, ar kādiem mehānismiem. Tai informācijai un datiem jābūt zināmiem tagad.

Paldies, cienījamie radioklausītāji. Novēlu patīkamu, saulainu dienu! Visu labu!

Vadītāja. Paldies Kasparam Melnim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!