Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Ir noslēgusies Saeimas sēde, un deputāti pastāstīs jums par šodien skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam vārds Nacionālās apvienības deputātam Normundam Dzintaram. Lūdzu!
N. Dzintars(NA).
Labdien, godājamie radioklausītāji, šajā brīnišķīgajā dienā! Mēs ļoti raženi pastrādājām, sēde bija koncentrēta. Izskatījām dažādus likumprojektus gan pirmajā, gan otrajā, gan galīgajā lasījumā.
Bija vairāki jautājumi Izglītības likuma kontekstā ( daži no tiem – pirmajā, daži – otrajā lasījumā). Pirmajā lasījumā bija svarīgi grozījumi Izglītības likumā, piemēram, par programmu “Latvijas skolas soma”, jo ir nepieciešams nodrošināt “Latvijas skolas somai” finansējuma saņemšanu laikus, lai nebūtu nekādu birokrātisku šķēršļu. Bija arī diskusija par to, vai iekļaut šajā programmā vēl klāt, piemēram, dažādus zinātniskos centrus (par to droši vien būs diskusija nākamajā lasījumā), bet ir jāuzsver, ka “Latvijas skolas soma” vairāk ir paredzēta kā kultūras atbalsta programma. Bet, protams, diskutēt par to var.
Otrais likumprojekts, kur tika rosinātas izmaiņas, bija par to, lai pašvaldības skolotājiem varētu segt arī veselības apdrošināšanas polises, kā tas ir pieņemts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Respektīvi, pašlaik ir 213 eiro uz cilvēku, ko var tērēt, bet pēc jaunā mūsu piedāvājuma (ko Saeima vienbalsīgi arī apstiprināja, ka tā varētu būt) – varētu palielināt uz 426,86 eiro, kas padarītu šo situāciju vienlīdzīgu un nebūtu atšķirības starp darbiniekiem.
Tad otrajā lasījumā tika izskatīti būtībā saistīti likumprojekti. Bija “Grozījumi Augstskolu likumā” un “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija strādāja 11 sēdes ar likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, bija daudz diskusiju, bija daudz pārdomu, kā procesu padarīt labāku. Būtībā šeit akcents bija uz doktorantūras skolas izveidi, kā doktorants varētu tikt piesaistīts augstskolā pētniecībā – vai lai viņam būtu arī darba vieta, vai arī viņš varētu slēgt darba līgumu, un kādi būtu šie nosacījumi, kā viņš slēdz darba līgumu ar attiecīgo zinātnisko institūciju.
Tā ka mēs domājam, ka šis jautājums būs sakārtots. Protams, varēs iesniegt priekšlikumus, un droši vien pieņemsim tādu ideālo modeli, kā varētu strādāt jaunie doktoranti .
Tad būtisks bija arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tā ir tāda laba ideja, ļoti atbalstāma, ka jaunajiem ārstiem, kuri studē rezidentūrā, darba vieta apmaksātu mācību maksu, bet pēc studiju beigšanas jaunais speciālists trīs gadus strādātu šajā izvēlētajā ārstniecības iestādē. Tā ir tāda laba prakse, ko droši vien varētu pārņemt arī pedagoģijas studijās, lai topošie skolotāji saņemtu valsts atbalsta stipendiju un viņiem būtu pienākums strādāt skolā, lai likvidētu situāciju, ka cilvēks ir studējis pedagoģiju, bet neaiziet strādāt skolā. Nu, lai ir līdzīgi kā ārstiem rezidentūrā.
Noslēdzot pārdomas par šodien labi paveiktajiem darbiem – tas ir arī likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, kurā būtu vairāk akcents likts uz darbinieku lojalitāti, lai tā atbilstu Latvijas Republikas Satversmei.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Normundam Dzintaram no Nacionālās apvienības.
Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!
V. Pleškāne (ST!).
Labdien, radioklausītāji! Šodien es izstāstīšu par to... Es nestāstīšu vēlreiz to pašu, ko kolēģis jau izstāstīja, bet es gribu uzsvērt, ka mēs šodien pirmajā lasījumā izskatījām likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, kurš nosaka, kādai ir jābūt lojalitātei cilvēkiem, kuri strādā valsts iestādēs.
Jā, mēs balsojām “pret”, un paskaidrošu frakcijas “Stabilitātei!” pozīciju. Tā ir pozīcija, ka mums nav skaidri zināma lojalitātes jēga vai viedoklis, kā... vai kā var cilvēkiem izskaidrot, kurš cilvēks ir lojāls, kurš nav lojāls. Pieņemsim, darba pieredze, kura man ir, – tajos uzņēmumos, kur es strādāju, bija tā, ka, ja tu esi lojāls savam uzņēmumam, tad tev vajag attaisīt bankas kontu tādā, tādā bankā, bet šeit – kā mēs vērtēsim to cilvēka lojalitāti? Kā viņš uzskata, vai pareizi, nepareizi, jo mums arī ir demokrātiska valsts un mums cenzūras nav. Un tāpēc mēs neesam pārliecināti, ka lojalitātes jēdziens ir visiem skaidrs un saprotams, lai tas nebūtu par iemeslu, ka cilvēkus atlaiž no darba.
Otrais, ko es gribēju šodien atzīmēt, – par vakardienas notikumiem, par Valsts prezidenta vēlēšanām, un apsveikt visus valsts iedzīvotājus, ka mums tagad būs un jau ir jauns prezidents. Bet gribu uzsvērt to, ka mūsu frakcija “Stabilitātei!” balsoja pret visiem trim kandidātiem sakarā ar to, ka viņi nav tautas vēlēti prezidenti, jo mūsu partijas programmā bija ierakstīts, ka mēs esam par tautas vēlētu prezidentu.
Kārtējo reizi koalīcijai bija savi prezidenta kandidāti, šoreiz veseli divi, un, ja tas būtu tautas vēlēts prezidents, tad uzmanība būtu drusku savādāka, bet, ja tas ir frakciju un citu spēku koalīcijas prezidents, uzmanība tiek novērsta uz dažiem tādiem momentiem... kā par amatu sadalījumiem, jaunām valdībām, kamēr kandidāti paliek ēnā. Frakcijas tur vienojas vai sarunājas par savām lietām, kā sadalīt to valdību vai ievēlēt jauno prezidentu, kam un ko viņš darīs...
Trešais, ko es šodien gribēju pateikt, – šodien ir 1. jūnijs, un pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, tāpēc apsveicu visus. Jāaizsargā mūsu bērniņi, jo viss, kas mums ir vislabākais dzīvē un pasaulē, ir mūsu bērni.
Milzīgs paldies.
Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamais runās frakcijas Jaunā Vienotība deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!
J. Reirs (JV).
Labdien! Ņemot vērā, ka process paredz, ka “Frakciju viedokļi” ir tikai pēc kārtējām sēdēm, jāatgādina, ka mums ir bijušas divas ārkārtas sēdes – vakar viena sēde un šodien pirms kārtējās sēdes...
Protams, apsveicu mūs visus , ka mums ir ievēlēts jauns prezidents, kurš savu zvērestu dos 8. jūlijā. Un gribu piebilst, ka par Valsts prezidentu ir ievēlēts viens no pieredzējušākajiem politiķiem un visatzītākais politiķis, kurš šajās vēlēšanās ir savācis visvairāk balsu, – tātad Edgars Rinkēvičs.
Šodienas ārkārtas sēdē mēs, Saeima, pieņēmām lēmumu “Par atbalstu Ukrainai NATO Viļņas samitā” – par atbalstu Ukrainas dalībai NATO, par to, ka ir nepieciešams Viļņā skaidrs signāls, ka Ukraina ir jāuzņem NATO, un ir jādod Ukrainai skaidra ceļakarte, kādas reformas ir nepieciešamas, lai viņi varētu pievienoties NATO.
Runājot par kārtējo sēdi, gribu atzīmēt divas lietas.
Pirmā – izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Par rezidentūru. Proti, darba devēji, medicīnas iestādes, kuras apmaksā rezidentūru saviem jaunajiem kolēģiem... Pašreiz likums paredz, ka šie līdzekļi tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Mēs nobalsojām – otrajā lasījumā –, ka turpmāk tas tā vairs nebūs. Ja jaunam ārstam, rezidentam, ir līgums ar darba devēju, tad šīs samaksas, kas būs... par maksu... rezidentūrām tiek atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas.
Otrā – jautājums, saistīts ar nodokļu jomu. Mēs veicām izmaiņas arī Dabas resursu nodokļa likumā, jo ir izveidojusies situācija ar saules paneļiem un elektrisko akumulatoru saules paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai pārstrādi... jo šo iekārtu dzīves ilgums ir stipri lielāks, piemēram, par plastmasas pudeles vai citu vielu vai lietu kopumu, par ko mēs iekasējam dabas resursu nodokli. Tātad, lai pārstrādātu šīs lietas, tiek iekasēts nodoklis. Un praktiski, iegādājoties vai ievedot saules paneļus, sanāktu, ka mums būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis tāpēc, ka pārstrādes uzņēmumi nespēj savākt noteiktos procentus no šiem saules paneļiem, jo to dzīvildze ir 25 gadi, pat 30 gadi. Un akumulatoriem – 10 gadi.
Tāpēc mēs esam pieņēmuši likuma grozījumus, un nebūs jāmaksā šis nodoklis. Šī ir pagaidu norma. Process jeb problēma ir kopēja visā Eiropā, jo, kā jau es teicu, dzīvildze saules paneļiem ir stipri ilgāka, un praktiski uzņēmumiem nav iespējams savākt atkritumu pārstrādei... procentus no jau ievestajiem saules paneļiem. Un, protams, šī problēma tiek risināta; valdība kopā ar Eiropas Komisiju meklē šīs problēmas risinājumus un, domāju, arī atradīs.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Reiram no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Antoņinai Ņenaševai. Lūdzu!
A. Ņenaševa (PRO).
Labdien, radioklausītāji! Daudzi no kolēģiem jau minēja par vairākiem šodien padarītajiem darbiem, arī par Saeimas ārkārtas sēdi, kura notika pulksten 8.45 no rīta un kurā pieņēmām mūsu pozīciju NATO samitam, kas notiks Viļņā.
Es gribētu PROGRESĪVO vārdā uzreiz pateikt, ka mēs atbalstām šo pozīciju. Un, manuprāt, svarīgākais, ņemot vērā šodienas sēdes laikā notikušajās debatēs izskanējušo, ir pieminēt, ka mums, Latvijai, sava pozīcija ir jāpauž īpaši pārliecinoši, aicinot NATO partnerus, sabiedrotos, tajā ieklausīties, – ka mēs stingri iestājamies par Ukrainas pievienošanos NATO un par visiem procesiem, kas ir nepieciešami, lai tas ceļš tiktu noiets veiksmīgi. Pozīcija, ko Saeima šodien pieņēma, ir ļoti svarīga – kārtējo reizi atgādinām mūsu partneriem par nepieciešamību Ukrainu uzaicināt dalībai aliansē.
Šodien, protams, bija arī kārtējā sēde, darba kārtībā bija vairāki jautājumi. Es vēl nedaudz pastāstīšu par Augstskolu likuma grozījumiem, kas tika skatīti kopā ar Zinātniskās darbības likuma grozījumiem – vienā paketē. Es strādāju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, mums darbs ļoti rūpīgi tur norit, notika 11 sēdes.
Un svarīgākais, ko gribas atzīmēt. Jā, šīs ir ļoti nepieciešamas pārmaiņas un, teiksim, uzlabojumi mūsu doktorantūrā; doktorantiem – tā saucamā jaunā doktorantūras modeļa ieviešana. Un tas nebūt nav ātrs un viegls process, lai to ierakstītu pareizi likumā.
Un visās komisijas sēdēs, protams, bija iesaistītas ministrijas, kā arī nozare, un tāpēc tās sēdes notika tik ilgi un gari, jo mēs izdiskutējām, kas ir tas labākais nozarē. Praktiski pielietojamā... likumdošana... kur mēs patiešām varam sagaidīt to, ka mums būs jaunais doktorantūras modelis, kur doktoranti tiks motivēti un būs iesaistīti augstskolas darbā. Mērķis, protams, ir panākt jauno zinātnieku ataudzi, kas ir, teiksim, tas tālākais ceļš arī... ne tikai uz pašu doktorantūru.
Svarīgi ir pateikt, ka priekšā vēl ir trešais lasījums. Mēs redzam vēl vairākus uzlabojumus, kas būtu vajadzīgi likumā, lai jebkurš likuma lasītājs varētu saprast, ko sagaidīt no jaunā doktorantūras modeļa. Un tāpēc, protams, visus nozares ekspertus aicinām sniegt savus viedokļus, lai mēs varētu formulēt priekšlikumus gan frakcijā, gan arī komisijā; mēs varētu veidot labākus priekšlikumus, lai trešajā lasījumā pieņemtu labāku modeli, kas uz šo momentu ir iespējams. Tāpēc man ir prieks, ka mēs jau tikām līdz otrajam lasījumam.
Es varētu pieminēt vēl vienu lietu, kas šodien neizskanēja... par kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”. Šodien pirmajā lasījumā tika izskatīti likuma grozījumi, kuri paredz to, ka Ministru kabinetam uzdosim izstrādāt noteikumus, kā piešķiram finansējumu, jo “Latvijas skolas soma” – visiem zināms projekts... visiem, kas skolā strādā. Izmantojot šo finansējumu, bērniem ir iespēja katru semestri apmeklēt kultūras pasākumus; šis aspekts ir ļoti svarīgs kultūrizglītībai.
Un mēs jau redzam, ka tam tiešām ir liela pievienotā vērtība un
rezultāts – ieguvums bērniem. Un svarīgi, lai šis projekts, kas savulaik ir sācies kā valsts simtgadei veltīts, paliek pastāvīgi skolās – kā daļa no kultūrizglītības – un tiek finansēts... ar Kultūras ministriju. Un svarīgi, lai šis finansējums arī attiecīgi netiek piešķirts, tā teikt, haotiski, bet lai ir skaidri kritēriji... nevis kritēriji, bet skaidra kārtība, kādā tas tiek piešķirts. Tā tiktu nodrošināta vēl lielāka ilgtspēja konkrētajam projektam.
Mēs, PROGRESĪVIE, arī uz “budžeta nakti” iesniedzām priekšlikumu par finansējuma palielināšanu, un tas joprojām paliek aktuāls, jo “Latvijas skolas soma” tiešām ir efektīvs projekts, kam ir daudzi pozitīvi rezultāti, bet finansējums šobrīd, ņemot vērā inflāciju, ir tiešām nepietiekams, lai sasniegtu to mērķi, kas ir izvirzīts kultūrizglītībai.
Turpināsim skatīties, lai finansējums tiktu palielināts, lai tiešām tas brīnišķīgais projekts, kas ir ieviests, būtu ilgtspējīgs – turpinātu dzīvot un mūsu bērni varētu saņemt kvalitatīvu un vispusīgu izglītību, kultūrizglītību.
Tas – par šo dienu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Antoņinai Ņenaševai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrejam Vilkam. Lūdzu!
A. Vilks (ZZS).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī pievērsīšu jūsu uzmanību diviem, manuprāt, būtiskiem aspektiem.
Pirmais. Ņemot vērā mūsu ģeopolitisko situāciju, šodienas ārkārtas sēdē pieņemtais Saeimas paziņojums “Par atbalstu Ukrainai NATO Viļņas samitā” ir, neapšaubāmi, ļoti, ļoti nozīmīgs. Kāpēc un kādēļ? Pirmām kārtām tāpēc, ka Saeima pauž nosodījumu Krievijas agresijai, ko Krievija veic ar Baltkrievijas atbalstu, kā arī tāpēc, ka Ukrainai, bez šaubām, ir liela nozīme un ieguldījums transnacionālās drošības nodrošināšanā. Paziņojumā ir teikts, ka NATO ir nepieciešams pieņemt lēmumu par Ukrainas uzaicināšanu dalībai aliansē, kā arī formulēt konkrētos uzdevumus, kurus būtu nepieciešams veikt ātrākai Ukrainas integrācijai NATO. Tas ir ļoti būtiski; tas nepieciešams ne tikai Ukrainai, bet, bez šaubām, arī Baltijas valstīm un arī Eiropai kopumā.
Otrs jautājums, kas ir ļoti būtisks un kam, manuprāt, arī Ņenaševas kundze pieskārās, ir grozījumi Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā. Situācija, kāda Latvijā ir ar zinātni un arī ar doktorantiem, ir principā ļoti, ļoti bēdīga. Saskaņā ar OECD 2017. gada datiem Latvijā ir ļoti zems doktora grādu ieguvušo personu skaits, tas ir 0,3. Tie, kas ir iestājušies doktorantūrā citās valstīs, ir 1,1 procents. Bez šaubām, mazais doktora grādu ieguvušo skaits ir saistīts ar to, ka ir ierobežots zinātnes finansējums, doktora līmeņa augstākā izglītība netiek pietiekoši nodrošināta. Bija paredzēts finansējums doktorantūrai, bet tas kā tāds nav mums izdalīts un nav arī paredzēts. Mēs veidojam Doktorantūras skolu, bet naudas tam nav.
Otrs aspekts, kas ir ļoti būtiski saistīts ar kvalitātes nodrošināšanu, – kādā veidā doktoranti strādā pie promocijas darbiem, kādā veidā tiek veikta promocijas darbu aizstāvēšana. Un, jāsaka, zināmā mērā tas, kas ir attiecināms uz grozījumu Zinātniskās darbības likumā... ir diezgan lielas atkāpes.
Ministru kabinets 2020. gada 26. jūnijā pieņēma koncepciju, konceptuālo ziņojumu par doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā. Tātad koncepcija – bez šaubām, tas ir pamatdokuments. Tas nosaka stratēģiju – to, kādā veidā turpmāk šis doktorantūras modelis tiks ieviests, kā notiks studijas, kā tiks strādāts pie promocijas darbiem un kā notiks to aizstāvēšana.
Un kā viens no kritērijiem, lai paaugstinātu zinātnisko darbu kvalitāti... tajā skaitā – doktorantu promocijas darbu vadīšanā... promocijas padomes locekļiem un tā tālāk... bija noteikts, ka tur jābūt vismaz LZP eksperta kvalifikācijas kritērijiem. Šie kritēriji ir noteikti ar Ministru kabineta noteikumiem, tie ir pietiekoši strikti, un, protams, zinātnieki cenšas šos kritērijus pildīt, darbojoties dažādos projektos, izstrādājot publikācijas, kas tiek ietvertas Scopus un Web of Science datubāzēs – un tā tālāk, un tā tālāk.
Bet par lielu, tā teikt, bēdu... Zinātniskās darbības likuma grozījumos ir virkne punktu... LZP eksperta statuss tiek izslēgts. Pēc būtības mums vairs nav šo kritēriju, uz ko pamatojas, nosakot zinātnes... promocijas darbu, zinātnisko darbu vadītāji, veidojot promocijas padomes. Tas ir virknē... teiksim, šie grozījumi Zinātniskās darbības likumā. Un tas ir bēdīgi.
Gaidāms arī trešais lasījums likumprojektam “Grozījumi Augstskolu likumā”, kā arī likumprojektam “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, un mēs ļoti ceram, ka šīs nepilnības varbūt tiks novērstas.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrejam Vilkam.
Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Paldies par iespēju.
Tiešām paldies Vilka kungam par izsmeļošo skaidrojumu saistībā ar NATO Viļņas samitu. Tāpēc es neatkārtošu, jo profesoru pārspēt nav iespējams.
Es gribu atgriezties pie tā, ka... Šonedēļ Saeimā ir bijušas divas ārkārtas sēdes un viena kārtējā. Gribu pastāstīt par vakardienas ārkārtas sēdi – par Valsts prezidenta vēlēšanām.
Es un mūsu frakcija uzskata, ka šobrīd... ievēlētais prezidents nepārstāv visu sabiedrību. Un tas, ka šobrīd Satversme nosaka to, ka ir nepieciešama 51 deputāta balss, lai ievēlētu Valsts prezidentu, – tas, mūsu skatījumā, nav pietiekami, jo tādējādi sabiedrība tiek nevis saliedēta, bet gan šķelta un sadalīta.
Tātad faktiski... Mūsu primārais nostatījums – un tas mums ir ierakstīts partijas programmā – ir tas, ka Valsts prezidentam ir jābūt tautas vēlētam. Un, es domāju, no šā mērķa nav jābaidās. Es domāju, cilvēki šobrīd ir nonākuši līdz tam, ka viņi ir spējīgi... un viņiem ir jādod tiesības vēlēt Valsts prezidentu, jo sabiedrība ir pēc iespējas vairāk jāiesaista politiskajos procesos. Un es uzskatu – ja būtu bijis šobrīd tautai jāvēlē prezidents, tad šajās prezidenta vēlēšanās Rinkēviča kungs nebūtu ievēlēts.
Tā ka vēlreiz atkārtošu: Latvija pirmajā vietā ir par tautas vēlētu prezidentu un no sava viedokļa neatkāpsies. Un arī šodien šis jautājums – par tautas vēlētu prezidentu – tika likts dienaskārtībā, bet Saeimas vairākums to diemžēl noraidīja.
Otrs jautājums, kam es gribētu pieskarties, ir tas, ka Covid-19 likumi joprojām ir spēkā. Mūsu skatījumā un redzējumā, tas ir pilnīgi aplami. Covid-19 tika uzvarēts vienā dienā – tanī dienā, kad sākās karš Ukrainā; jau nākamajā dienā Covid-19 epidēmija bija beigusies. Tomēr joprojām, nu jau vairāk nekā gadu, tas viss velkas. Visi šie ierobežojumi ir rekomendējoši, bet daudzās ārstniecības iestādēs tie ir spēkā. Šie likumi sen jau bija jāatceļ, un valstij vajadzētu vismaz atvainoties tiem cilvēkiem, kuri cieta šo likumu dēļ, – vismaz atvainoties, ja ne izmaksāt kompensācijas.
Trešā lieta ir Krimināllikuma grozījumi, kuri tika iniciēti sakarā ar Jēkabpils lietu – smago gadījumu, kas tur notika. Protams, es varu arī no sevis pateikt – protams, šie likuma grozījumi bija nepieciešami, bet jāsaprot ir viena lieta – ka šobrīd Valsts policijā kritiski trūkst cilvēkresursu. Un ka visi šie likumu grozījumi – gan Krimināllikuma grozījumi, gan arī Ceļu satiksmes likuma grozījumi, kuri nākotnē būs, – mums ir jāskata caur policijas kapacitātes prizmu. Ja mums šodien policijā trūkst vairāk nekā 2000 darbinieku, tas nav normāli. Protams, policija nenāks, nesūkstīsies un nežēlosies, bet mums ir jāsaprot, ka šobrīd viņiem ir grūti. Iekšējā drošība mums ir apdraudēta, tāpēc politiķiem ļoti nopietni jāstrādā pie iekšējās drošības stiprināšanas.
Nu tikai viens piemērs ar skaitļiem: no 2007. gada policistu skaits ir samazinājies par vairāk nekā 3400 policistiem. Es uzskatu, ka tas ir bīstami mūsu iekšējai drošībai. Mums jāņem vērā, ka iekšējā drošība ir stūrakmens ārējai drošībai.
Tā ka īsumā tas būtu viss. Tie būtu tie svarīgākie jautājumi, ko frakcija Latvija pirmajā vietā šodien saskatīja.
Visiem jauku nedēļas nogali!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas Latvija pirmajā vietā.
Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!