Video

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienība šodien Saeimā iesniedza izskatīšanai dzīves dārdzības mazināšanas likumprojektu paketi, kura pēc būtības paredzēja samazināt virkni nodokļu, kas ir nepieciešams, lai maksimāli efektīvi mazinātu dzīves dārdzības līmeni Latvijas iedzīvotājiem. Esot 20 procentu inflācijai, mūsu ieskatā, pirmā nepieciešamā lieta būtu piemērot samazināto PVN likmi pārtikai, tāpat arī medicīnas precēm piemērot samazināto PVN likmi, lai mēs izlīdzinātos ar Baltijas valstīm, un arī samazināt akcīzi un citus nodokļu veidus, kur šobrīd ir vērojama... tieši tajās grupās, kur vērojama vislielākā dārdzības palielināšanās.

Diemžēl šo jautājumu... šodien mums neizdevās gūt Saeimas atbalstu, bet mēs, kā jau minējām, šajā jautājumā būsim neatlaidīgi un uztveram pozitīvi to, ka arī koalīcijas pārstāvji nebalsoja “pret” šīm likumprojektu iniciatīvām, bet atturējās balsojumos. Mēs strādāsim tālāk, lai vismaz kāda no šīm iniciatīvām iegūtu arī pozīcijas atbalstu, un šajā darbā būsim neatlaidīgi.

Tāpat mēs ļoti, ļoti aktīvi iestājāmies... šodien arī uzdevām deputātu jautājumus par to, kas notiek ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo reģionos. Mēs redzam ziņas , ka, piemēram, Sabilē vispār tiek plānots slēgt ugunsdzēsības depo. Mēs atbalstām Talsu novada pašvaldības lēmumu, ka šis depo būtu saglabājams, un uzskatām, ka budžeta kontekstā mums šīs diskusijas vajadzētu noturēt. Mēs uzdevām jautājumus iekšlietu ministram Mārim Kučinskim par to, kāds ir redzējums attiecībā uz depo nākotni tieši reģionos, vai būs tiem finansējums un vai mēs tiešām nenodzīvosimies līdz tam, ka reģionos mums būtiski samazināsies depo skaits.

Bet par šiem depo, es ceru, sīkāk izstāstīs mans kolēģis Tavara kungs . Varbūt viņam ir tūlītēja atbilde, bet, ja nebūs, tad mēs to gaidām rakstiskā veidā no ministra.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Vārds frakcijas “ APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (AS).

Labdien, dārgie radioklausītāji, kas seko līdzi šai sarunai! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki būtiski jautājumi, bet nulltais, kas man vispirms ir jāpiemin, – attiecībā uz nodokļiem un opozīcijas rosināto dažādu nodokļu samazināšanas plānu.

Vēlos akcentēt, ka valdības sadarbības padome... stājoties pienākumu izpildīšanas amatā, esam apņēmušies pilnveidot nodokļu sistēmu valstī tā, lai mūsu nodokļu politika, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, būtu konkurētspējīga. Mēs esam vienojušies, ka to darīsim vienu reizi – rūpīgi un kārtīgi izvērtējot, un tad arī veicot zināmas izmaiņas nodokļos.

Arī šobrīd uz plānoto valsts budžetu... lai dzīves kvalitāte cilvēkiem būtu prognozējama, netiek plānots vērt vaļā kādus īpašus nodokļus. To mēs plānojam darīt vienreiz, faktiski – līdz ar nākamo budžetu, iespējams, jau pirms budžeta stāšanās spēkā, lai atsevišķas sistēmas jau būtu izstrādātas, lai dzīves kvalitāte cilvēkiem kopumā uzlabotos.

Šodien bija būtisks balsojums un garākas debates par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas Kristīnes Saulītes un visu frakciju virzīto Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu... kurš guva plašu atbalstu. Mēs zinām problēmas, kas ir bijušas Centrālajā vēlēšanu komisijā, un zinām, ka ir nepieciešams nopietns atbalsts, visa parlamenta atbalsts, valdības atbalsts, lai vēlēšanu process mūsu valstī notiktu bez jebkādas aizķeršanās, lai cilvēkiem, mūsu Latvijas pilsoņiem, vēlētājiem, būtu absolūti skaidrs process – gan par iecirkņiem, gan arī visas darbības – un lai vēlēšanu norise notiktu bez jebkādas aizķeršanās. Arī šis Saeimas balsojums kopumā parādīja, ka tā izpratne visiem ir vienāda.

Tāpat ļoti būtiski ir, ka Ostu likumā tika veikti zināmi grozījumi. Mēs pagarinājām Ostu likuma ieviešanas termiņu... ostu reformas ieviešanas termiņu, lai pa šo laiku mēs varētu kvalitatīvi izvērtēt tās kļūdas, kas tika pieļautas iepriekšējā satiksmes ministra laikā, virzot šo reformu, un lai darbības, kas nepieciešamas ostu kvalitātes uzlabošanai (ja mēs runājam par Rīgas, Ventspils, līdz ar to zināmā mērā arī par Liepājas ostas darbību), tiktu vērstas uz attīstību, nevis traucētu.

Kas attiecas uz kolēģa pieminētajiem jautājumiem iekšlietu ministram attiecībā uz depo, APVIENOTAJAM SARAKSTAM ir ļoti svarīgi, lai pakalpojums tiktu nodrošināts, lai tas tiktu nodrošināts kvalitatīvi, lai ugunsdzēsēju depo tīkls būtu pietiekami moderns, efektīvs un aprīkots, lai cilvēkiem krīzes gadījumā... ārkārtas vai nelaimes gadījumā šis pakalpojums tiktu sniegts kvalitatīvi.

Noteikti arī mūsu iekšlietu ministrs sniegs opozīcijas kolēģiem atbildi pēc būtības, un, ja šī atbilde kādu neapmierinās, mēs esam gatavi diskutēt, lai parādītu, ka risinājumi, ko plāno piedāvāt Iekšlietu ministrija, ir labākais, ko mūsu cilvēki novados var saņemt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Normundam Dzintaram. Lūdzu!

N. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji un radioklausītājas! Jā, par dažiem likumiem jau izstāstīja, par nodokļiem un grozījumiem Ostu likumā vairs neatkārtošu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien pirmajā lasījumā virzīja likumprojektu “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā”, kas bija svarīgs, tādēļ ka Brīvības piemineklis nebija ierakstīts zemesgrāmatā. Ir jāsakārto šie formālie jautājumi, lai viss būtu izdarīts godam. Tādēļ arī likumprojektā ir viens ierosinājums – grozīt termiņu, lai varētu pabeigt... visu izdarīt līdz šī gada beigām.

Vēl maza atsauce uz kolēģa Aleksandra Kiršteina teikto par valodu likumprojektos. Pilnībā pievienojos, jo arī juridiskā valoda nav atrauta no latviešu valodas un formulējumiem juridiskajos dokumentos, respektīvi, likumos, ir jāatbilst latviešu valodas normām, lai tiešām nesanāk tādi muļķīgi vārdu darinājumi vai vārdu savienojumi, kas ir grūti izrunājami un nav saprotami. To mēs, protams, komisijā mēģināsim novērst. Tas ir vairāk domāts par Augstskolu likumu, kurā bija runa par dažādu augstskolu nosaukumiem pēc reorganizācijas. Nu, mēs vēl tur strādāsim un šo situāciju labosim, lai tiešām būtu labskanīgi nosaukumi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Normundam Dzintaram.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies par doto iespēju.

Cienījamie radioklausītāji! Tātad partijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija daudz svarīgu jautājumu, bet es gribu likt akcentu uz to, lai nekavējoties tiktu palīdzēts mūsu valsts iedzīvotājiem vitāli svarīgās tēmās.

Viena no šīm tēmām – mēs redzējām PVN likmes samazināšanu nevis no 2024. gada, kā koalīcija mums šodien mēģināja iestāstīt, bet nekavējoties, proti, ir nepieciešams samazināt PVN likmi zālēm, degvielai, dabasgāzei, kurināmajam mājsaimniecībām, pārtikas precēm, kas ir ļoti būtiski, it sevišķi pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, kā arī elektroenerģijai. Tas būtu cilvēkiem ļoti saprotami, un, nekavējoties ieviešot to, būtu arī tūlītējs atbalsts iedzīvotājiem.

Bet diemžēl valdošā koalīcija nesaklausīja... atrunājās ar to, ka no 2024. gada tiks ieviestas vispārējas un fundamentālas nodokļu... nu, ne izmaiņas, bet... nodokļu regulējums. Mūsu skatījumā, tiek darīts viss, lai pēc iespējas vairāk varētu iekasēt naudas, jo, kā mēs zinām, tā pati degviela ir krietni sadārdzinājusies. Faktiski bija brīdis, kad tas bija sadārdzināts pat divas reizes, tātad attiecīgi arī PVN divreiz vairāk tiek iekasēts. Es uzskatu – un arī mūsu frakcija, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, uzskata –, ka tas nav pareizi un ka ir nepieciešams samazināt PVN likmi, lai atvieglotu cilvēkiem ikdienas rūpes.

Otrs šodienas sēdē lemtais jautājums bija tikpat svarīgs, proti, – par Centrālās vēlēšanu komisijas vadības ievēlēšanu.

Pats personīgi... Sanāca tā... Jāatzīst, ka šeit bija nopietns kāzuss, jo frakcijā mēs izrunājām, ka atbalstīsim Kristīni Saulīti šajā amatā, bet... tā nenotiek bieži, bet... debašu laikā tika saņemta informācija par to, ka Saulītes kundze ir ļoti aktīvi darbojusies pirmsvēlēšanu periodā un bijusi pret partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, un bijusi pret mūsu vērtībām, kā es to noprotu. Tad nu sanāca tā, ka debašu laikā es teicu, ka es atbalstīšu viņu, bet balsojumā mēs nobalsojām “pret”.

Bet tas neliedz novēlēt cilvēkam veiksmi darbā, jo viņai būs tiešām ļoti daudz izaicinājumu, daudz darba priekšā. Un kā vienu no darāmajiem darbiem es gribētu minēt... Atskatoties uz pagājušajām vēlēšanām, es gribētu runāt par lielajām rindām, par to, ka cilvēki nesagaidīja savu rindu, netika nobalsot par to, par ko viņi gribēja balsot; vietām izbeidzās vēlēšanu biļeteni. Iecirkņu bija, manā skatījumā, par maz.

Ir nepieciešams ieviest elektronisko balsojumu caur Latvija.lv, jo bankām šodien ir tāda sistēma, kur ir ieguldīti miljonu miljoni, un tās ir pilnīgi drošas. Tātad vajag pamācīties ieviest šo elektronisko sistēmu, lai cilvēki no ārzemēm varētu balsot ne tikai par Rīgas iecirkni, bet arī par Zemgales vai Latgales, vai Kurzemes, vai Vidzemes.

Tā ka tas ir ļoti būtiski, jo SKDS pētījums vēsta, ka 11... cilvēki netic vēlēšanu rezultātiem un 31 procents cilvēku nav varējuši izprast, kā pareizi balsot, kam likt krustiņu; kas ir ar biļeteniem, kādi ir numuri... Tātad šī informācija klibo, zūd ticība balsošanas mehānismam, zūd ticība ievēlētajiem deputātiem un kopumā valstij.

Tā ka tas ir ļoti nopietns jautājums. Es tiešām gribētu, lai Saulītes kundze pie tā atgrieztos savā ikdienas darbā.

Un, runājot par ugunsdzēsēju posteņu slēgšanu, es gribētu papildināt sava kolēģa teikto un nedaudz aizrādīt, ka, slēdzot ugunsdzēsēju posteni, nekādi nevar uzlabot situāciju iedzīvotājiem, jo palielinās reaģēšanas laiks. Valdībai ir jāizdara viss iespējamais, lai atjaunotu šo 18 posteņu darbību, tanī skaitā – arī Sabiles posteņa darbību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Agnesei Krastai. Lūdzu!

A. Krasta (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā, kā allaž, bija ļoti daudz būtisku jautājumu. Un frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā vēlos izcelt dažus.

Šodien Saeima ievēlēja gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, gan komisijas locekļus. Darbam Centrālajā vēlēšanu komisijā frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA virzīja Sanitu Stelpi-Segliņu, kura ir pieredzējusi eksperte vēlēšanu jautājumos. Stelpes-Segliņas kundzei ir pieredze gan praktiskajā darbā vēlēšanu iecirkņos, gan arī organizējot vēlēšanu procesu Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijā.

Pirms Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas apstiprināšanas Kristīni Saulītes kundzi mēs uzklausījām arī frakcijā, uzzinājām par viņas redzējumu gan par vēlēšanu procesa uzlabojumiem, gan arī par pašas Centrālās vēlēšanu komisijas attīstību un vietu institucionālajā sistēmā. Arī pārliecinājāmies par viņas profesionālo kvalifikāciju. Saulītes kundzei ir pieredze vadošā darbā, un darbam komisijā noteikti noderēs spēja strādāt komandā, sadarbība problēmu risināšanai un komunikācijas prasmes; tam būs izšķiroša nozīme, sadarbojoties gan ar atbildīgo Saeimas komisiju, gan ar izpildvaru, piemēram, praktisku, ar vēlēšanu norisi saistītu jautājumu risināšanā (finansējums, vēlēšanu drošība un citi jautājumi).

Runājot par tuvākajiem izaicinājumiem, jāteic, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai būs jāvelta darbs tam, lai veiksmīgi sagatavotos Eiropas Parlamenta vēlēšanām, līdz kurām atlicis mazāk par pusotru gadu.

Šodien Saeimā noraidījām iniciatīvu, kura paredz atcelt prasību, ko iepriekšējā Saeima ieviesa Imigrācijas likumā, – ka Krievijas pilsoņiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām ir nepieciešamība apliecināt valsts valodas zināšanas. Iniciatīvas nosaukums “Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību” ir klaji maldinošs un, manuprāt, arī aizvainojošs, jo iniciatīvas autori cenšas pasniegt, ka pienākums zināt valsts valodu valstī, kurā viņi nodzīvojuši ilgus gadus, esot nesamērīgs un nevajadzīgs.

Šāda iniciatīva nav atbalstāma, jo raidītu nepareizu signālu, ka, dzīvojot Latvijā, valsts valoda nav jāzina pat pamatlīmenī un ka būs iespējams izvairīties no tā arī turpmāk.

Tāpēc arī frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA balsoja “par” šīs iniciatīvas noraidīšanu.

Paldies, cienījamie radioklausītāji.

No frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA tas šajā reizē viss.

Vadītāja. Paldies Agnesei Krastai no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie radioklausītāji! Prieks ar jums parunāt šodien un izteikt savu viedokli par Saeimas šodienas darbu.

Frakcija “Stabilitātei!” novēl veiksmi jaunajai Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājai Kristīnei Saulītei un jaunajiem Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, it īpaši Katarinai Ogorodņikai. Mēs ceram, ka tas izaicinājums, kas tagad ir, būs pārvarēts un Kristīne Saulīte tiks galā ar visu to mantojumu, kas viņai būs uzlikts uz pleciem.

Bet mūsu novērojumi, it īpaši šajā vēlēšanu laikā... jā, bija tā, ka iecirkņu samazinājums ārvalstīs... tā bija tāda pieredze, ka... cilvēkiem vajadzēja braukt, tērējot ilgāku laiku, lai sasniegtu iecirkni un lai nobalsotu. Arī dažādas iniciatīvas netika uzklausītas. Centrālā vēlēšanu komisija nepiedalījās tajā, lai dotu iespēju cilvēkiem, Latvijas cilvēkiem, nobalsot. Bet, es ceru, ka ar mūsu palīdzību... Mēs esam gatavi palīdzēt jaunajai CVK priekšsēdētājai pārvarēt šos izaicinājumus kopā ar mums.

Vēl viens jautājums – par pievienotās vērtības nodokļa likmi un akcīzes nodokli. Mēs to atbalstām pilnīgi, jo šajā krīzes laikā jāpalīdz cilvēkiem pārvarēt šos... jo atbalsts, ko teica koalīcija... ka atbalsts, kas tagad ir, pienākas cilvēkiem... nav, teiksim tā, īpaša palīdzība, bet visiem cilvēkiem, kas dzīvo šeit, viens no tādiem pasākumiem būtu pievienotās vērtības nodokļa likmes un akcīzes nodokļa samazinājums. Mēs atbalstām pilnīgi šo iniciatīvu.

Šodien tika noraidīts priekšlikums par skolotājiem. Mēs arī tagad vērojam to, ka skolās pietrūkst skolotāju. Mēs turpinām atstādināt skolotājus no darba tikai tāpēc, ka viņi nevar uzreiz pierādīt savu latviešu valodas zināšanu kvalifikāciju. Bet mūsu viedoklis ir tāds – cieš mūsu bērni. Mūsu bērniem netiek pasniegti priekšmeti, stundas tiek atliktas skolotāju trūkuma dēļ.

Un vēl viena iniciatīva, par ko tikko runāja kolēģe, – par 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību”. Es teiktu tā: jā, varbūt vārds “nerrot”... nav tā... un, cik es saprotu, koalīcija nesaprot to būtību kopumā.

Es varu paskaidrot, ka cilvēka “portrets” izskatās tā: ir viena tautas... cilvēku grupa, aptuveni pieci vai septiņi tūkstoši iedzīvotāju, kuri bija nepilsoņi un pēc tam kļuva par pilsoņiem – Krievijas Federācijas pilsoņiem – minimālo līdzekļu dēļ. Un tie ir cilvēki, kuri tagad ir 60 līdz 70 gadu vecumā. Viņiem šeit ir ģimenes – viņiem šeit ir bērni, vīri, sievas... Un es nesaprotu, kā mēs darīsim tālāk, jo, ja cilvēks šajos gados... Nu, jā, viņš zina to... es nezinu, pierādīs vai nepierādīs to A2 līmeni valsts valodā, bet viņiem tas ir galvenais uztraukums – nolikt to eksāmenu.

Neviens nerunā, ka viņi negrib; viņi grib, bet veselības traucējumu dēļ vai stresa dēļ... viņi baigi uztraucas. Uztraucas arī viņu ģimenes. Un es pagaidām nesaprotu, kā mēs to procesu atrisināsim... no koalīcijas puses... jo arī es nesaprotu... Ja manā ģimenē atnāktu kādi cilvēki un teiktu, ka man tagad jāaizbrauc no valsts, jādodas kaut kur citur, kur man nav nekā – ne radu, ne īpašumu, nekā –, jāatstāj šeit ģimene, es šajā procesā... es nesaprotu, kā mēs palīdzēsim ģimenei, kas paliks šeit, kuri ir pilsoņi.

Un tiešām varbūt nav runa par visiem. Jaunāki cilvēki to spēs – pierādīt, ka viņi zina, pārvalda to valodu, – bet tie, kuri ir 60 līdz 70 gadu veci cilvēki... es nezinu, kā viņi tiks galā ar to, jo satraukums ir gan viņiem, gan viņu ģimenēm.

Un ja salīdzina... Mēs nepieprasām latviešu valodas zināšanas airBaltic izpilddirektoram, kurš šeit ir jau 11 gadus un kura ģimene neuzturas šeit. Visi mūsu valsts pilsoņi maksā nodokļus, lai samaksātu viņam algu. Viņš nesaista ar šo valsti nedz savu dzīvi, nedz savu bērnu dzīvi, viņš to saista ar citu valsti, bet mēs neko no viņa nepieprasām, bet saviem cilvēkiem, kuriem šeit ir ģimenes pilsoņi... un viss... mēs tā rīkojamies ar viņiem.

Jāpadomā... Vēl varbūt es palūgšu tam, kas... es nezinu, kas to iniciatīvu iesniedza, bet varbūt drusku pārveidot.

Un vēlreiz – es no savas puses apsolu, ka mēs mēģināsim atrast iespēju palikt šeit vai kaut kā samazināt prasības pret to. Es neesmu par to, ka nevajag zināt – vajag zināt! – tās valsts valodu, kurā jūs dzīvojat, bet šī cilvēku grupa, cilvēki, kuriem ir 60 līdz 70 gadu, – nu, nav viņi spiesti... ne visi ir spiesti... pārliecināt vai uzrādīt to, ka viņi pārzina to valodu.

Pagaidām milzīgs paldies. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Edgaram Zelderim. Lūdzu!

E. Zelderis (PRO).

Labdien, cienījamie klausītāji! Īpašs sveiciens kurzemniekiem no manis kā Talsu novadnieka!

Es uzreiz ķeršos pie lietas. Man šodienas sēdē viens no jautājumiem likās ļoti svarīgs (ir pārsteidzoši, ka tas tik ilgi tiek risināts!) – par iespējamo depo slēgšanu Talsu novadā (es pats esmu novadnieks). Šis jautājums ilgstoši netiek risināts. Tā ir tāda sava veida spēlēšanās ar uguni, ar cilvēku likteņiem, jo mēs zinām, cik liela nozīme ir depo un attālumam, kādā ir sasniedzami attiecīgie objekti, ugunsnelaimes. Un tas netiek ilgstoši risināts. Un mani arī pārsteidz iepriekšējie domes priekšsēži... vadītāji, kas ir no valsts varas... tā vai citādi... partijām un nespēj pienācīgi aizstāvēt iedzīvotāju intereses.

Un tas tiešām pārāk ilgstoši tiek risināts. Īstenībā nekā netiek risināts, un šobrīd šis jautājums paliek jau tāds, ka... viss tiks slēgts un nekā nebūs. Tā ka es personīgi arī sekošu tam līdzi, jo šis jautājums man liekas ļoti aktuāls.

Otrs šodien aktuālais jautājums bija par Centrālo vēlēšanu komisiju. Mēs, Juridiskās komisijas locekļi, arī vērtējām visus Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus un tuvāk viņus iepazinām.

Kopumā, kā jau es šodien no tribīnes teicu, mani pārsteidz tā situācija, kas ir valsts pārvaldē. Rodas jautājums: kā mēs vispār tik tālu nonācām, ka šobrīd situācija tik svarīgā valsts iestādē ir tik zema un kritiska? Nu, šeit nākas uzdot jautājumus. Ko mēs īsti darām šos 30 vai vairāk neatkarības gadus valsts pārvaldē? Un ko mēs darām...? Mēs esam Eiropas Savienībā jau gandrīz 20 gadus. Tas viss kopumā... Mani māc bažas par kopējo valsts pārvaldes sistēmas kvalitāti un vadības līmeņa cilvēkiem... un tā tālāk.

Tajā pašā laikā labi, ka ir drosmīgi cilvēki, kas šobrīd ir gatavi nākt... Saulītes kundzei, kura šodien tika apstiprināta amatā, no vienas puses, nav nekādas pieredzes valsts pārvaldē Latvijā un Latvijas valsts pārvaldes sistēmā, bet varbūt tas dos cerību, ka cilvēks ar savā ziņā tādu nosacītu, birokrātisku... Latvijas nesamaitātību spēs veidot kādu jaunu modeli un mums piedāvāt, kā darboties Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Tas pats attiecas uz jaunievēlētajiem komisijas locekļiem, jo Juridiskajā komisijā viņi kopumā radīja pārliecību... Komisija vienbalsīgi atbalstīja viņu virzību uz Saeimas sēdi.

Bija arī konkrēti piedāvājumi, risinājumi, ko darīt... un tā tālāk. Tā ka šobrīd bumba ir valsts... valdības pusē un atbalsts, kā politiski un finansiāli atbalstīt un šo jomu sakārtot.

Un nobeigumā kā trešo jautājumu es varu minēt, ko frakcija PROGRESĪVIE atbalstīja, – tie ir iesniegtie priekšlikumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas vērsti uz atbalstu iedzīvotājiem, – uz cenu pieauguma, izmaksu kompensēšanu.

Kopumā šobrīd, manuprāt, netiek pietiekami pie šī jautājuma strādāts. Solījumi ir, bet praktiski, man liekas, iedzīvotājiem ir vēl, ko gaidīt. Un šodien šeit ir konkrēti priekšlikumi, kā šīs problēmas risināt, – ar šīm cenu starpībām, izmaksām un pakalpojumiem... un tā tālāk. Protams, ir daži, par kuriem PROGRESĪVIE varbūt ir gatavi diskutēt... par to samērīgumu, adekvātumu un piemērotību... par kādiem atsevišķiem instrumentiem, piemēram, fosilajiem resursiem, bet kopumā, jā, mēs atbalstījām un atbalstīsim arī turpmāk.

Šodien diemžēl to noraidīja, bet jebkurā gadījumā mēs sekosim līdzi, un valdība strādā pie tā, lai iedzīvotāji justu, ka mēs šeit, gan Saeimā, gan valdībā, galu galā tā vai citādi vistiešāk strādājam viņiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edgaram Zelderim no frakcijas PROGRESĪVIE.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!