Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un pārraidē “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, frakciju deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji un visi, kas seko līdzi raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tuvojas divi nozīmīgi notikumi – Valsts prezidenta vēlēšanas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Par Valsts prezidenta vēlēšanām runājot, mūsuprāt, prezidentam jābūt augstai morāles latiņai, viņam jābūt nesavtīgam un godīgam, labi jāizprot ne tikai politiskie procesi un pasaulē notiekošais, bet arī vienkāršo cilvēku vajadzības Latvijā. SASKAŅA atšķiras no citām partijām ar to, ka mēs aicinām sasniegt mērķi, izmantojot dialoga metodi, – bez histērijas un fanātisma. Mēs uzaicināsim visus kandidātus uz mūsu frakcijas sēdi, ļoti demokrātiski uzklausīsim, iztaujāsim viņus, runāsim un domāsim kopā.

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanām runājot, mūsuprāt, nākamais Eiropas Parlaments atspoguļos starpvalstu pretrunas, kuras būs jūtamas no dažādu valstu deputātiem. Eiropas Parlamentā tiks testēti dažādi iespējamie attīstības scenāriji, jo Eiropa atrodas izvēles priekšā – vai nu vairāk virzīties uz federatīvu iekārtu, kurā būs centralizēta lēmumu pieņemšanas hierarhija, vai saglabāt nacionālu valstu kopu, kurā centrālā vara ir salīdzinoši vāja.

Esam iesaistījušies diskusijā arī par administratīvi teritoriālo reformu, un mēs to analizējam. Mūsuprāt, vismaz pagaidām tā ir nevis administratīvi teritoriāla, bet gan kartes reforma. Gribētos redzēt reformas pamatojumu. Kamēr tāda nav, reformu ir grūti atbalstīt. Tomēr ir absolūti skaidrs, ka darbs jāturpina, jo ir jālabo līdz šim pieļautās kļūdas. Piemēram, kas notiks ar ceļiem, kas ved uz nekurieni, un tukšajām slimnīcām? Turklāt administratīvi teritoriālā reforma nevar būt tikai vienas ministrijas, viena ministra reforma. Par to ir jāstāv visai valdībai, visiem valdības ministriem un, protams, Latvijas Pašvaldību savienībai. Tiem, kas kaut ko ļoti grib reformēt, reformējamie ir jāpārliecina, ka tā būs labāk gan viņiem, gan citiem mazo novadu iedzīvotājiem. Ja šādas vienošanās nebūs, tad pašvaldībās gaidāma reformas sabotāža. Ar to reformas autoriem ir jārēķinās.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamā runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Janīna Kursītes‑Pakules kundze. Lūdzu!

J. Kursīte-Pakule (NA).

Labdien, radioklausītāji un visi ieinteresētie! Šoreiz gribu sīkāk informēt par vakar notikušo Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi, akcentējot divus jautājumus.

Pirmais. Izskatījām Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Ati Zakatistovu. Bija samērā gara un asa diskusija. Deputāti jautāja prokuroram – kāpēc vilcinās pirms četriem mēnešiem kriminālvajāšanai nodotā Jura Juraša lietas izskatīšana. Diskusijas kontekstā, kā arī, ņemot vērā vairāku deputātu pārmetumus, ka iepriekš, tas ir, Jura Juraša gadījumā, deputātiem bija pārāk maz laika, lai detalizēti varētu iepazīties ar prokuratūras sagatavotajiem materiāliem, komisija vakar nolēma ļaut deputātiem iepazīties ar lietas materiāliem divas nedēļas. Līdz ar to komisija par deputāta Zakatistova izdošanu vai neizdošanu kriminālvajāšanai lems 5. jūnijā, bet Saeimas balsojums būs 6. jūnijā.

Otrs jautājumu loks Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē saistījās ar divu kolektīvo iesniegumu izskatīšanu. Pirmais iesniegums bija iniciatīva par deputātu transporta un īres kompensāciju iespējamu atcelšanu. Šī iniciatīva tika nodota tālākai izskatīšanai Juridiskajā komisijā.

Otrs kolektīvais iesniegums – “Par pilsētas ielām bez sāls”, lai sāli aizstātu ar smiltīm, kas ir mazāk kaitīgi dabai un cilvēkiem. Iesniegums tika izvērtēts un nodots tālākai izskatīšanai pēc piederības Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Vēl gribu minēt, ka 14. maijā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika izskatīts ārkārtīgi jūtīgs un, manuprāt, nozīmīgs jautājums par specializēto skolu tālāku finansēšanu. Tās ir mūzikas skolas, mākslas skolas, skolas ar valodu novirzienu. Šķiet, Latvijā tādas ir 45. Nacionālās apvienības noteikta un stingra pārliecība ir, ka šo skolu tālāka finansēšana ir atbalstāma un tai vajadzētu atrast līdzekļus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Janīnai Kursītei-Pakulei no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamā runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāte Evita Zālīte-Grosa. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē otrajā lasījumā atbalstījām grozījumu likumā “Par valsts noslēpumu”, kas papildina likumu ar nosacījumu, ka arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem būs nepieciešama pieeja valsts noslēpumam. Tāpat arī atbalstījām grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nostiprināt lielāku atklātību kapitālsabiedrībās.

Tomēr šī nedēļa kopumā bija visai intensīva arī Saeimas komisijās. Piemēram, otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kas bija ļoti plaši apmeklēta, viens no centrālajiem jautājumiem bija aizvadītajā nedēļā skaļi izskanējušais iepriekšējās valdības lēmums ar nākamā gada septembri neturpināt specializēto jeb novirziena skolu papildu finansēšanu. Jauno konservatīvo frakcijas vārdā es vēlos pateikt milzīgu paldies aktīvajai sabiedrībai, kas, lai arī diezgan vēlu, tomēr cēla trauksmi par šo jautājumu, kurš patiesi... 2018. gadā tika nolemts... un man arī par lielu nožēlu bija paslīdējis garām... kā arī mūsu koalīcijas partneriem, kas vienprātībā atbalstīja mūsu ministri un vienojās par to, ka finansējums ir jāturpina.

Svarīgi ir akcentēt, ka vēsturiski situācija ar papildu finansējuma piešķiršanu bija izveidota nosacīti greizi. Jo ir atsevišķas skolas, kas tiek finansētas pēc fakta. Jaunā konservatīvā partija uzsver: mēs gribam, lai Latvija ir vieta, kur pulcējas talanti, lai Latvijas spēks – patiešām Latvijas spēks! – un nākotne ir mūsu bērni. Mums ir jādara viss iespējamais, lai viņi augtu talantīgi, lai Latvijā tiktu iedibinātas mūzikas un valodu mācīšanās tradīcijas, lai šīs iedibinātās tradīcijas paliktu un būtu mūsu vērtība. Tāpēc esam panākuši vienošanos par turpmāku naudas piešķiršanu, iesniedzot attiecīgus grozījumus, kas turklāt palīdzēs sakārtot arī esošo sistēmu, lai skolas, kuras īsteno specializētās programmas, varētu tās licencēt un turpināt iesāktās tradīcijas, un citas skolas, iespējams, arī varētu piedāvāt šādus virzienus saviem skolēniem.

Es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka šīs īpašās skolas ir vērtība. Mēs esam par vērtībām, kuras veido tradīcijas. Mēs esam par to kopšanu un turpināšanu, vienlaikus domājot par kvalitāti un skaidriem, caurredzamiem nosacījumiem ikvienam no šiem brīnišķīgajiem stāstiem. Mēs ļoti vēlamies, lai katrs bērns varētu kļūt par talantu – par Latvijas rītdienas talantu.

Vēl svarīgi atgādināt, ka vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai Labklājības ministrija prezentēja savu redzējumu par asistenta pakalpojuma pašvaldībās pilnveidošanu. Mūsuprāt, neviens no prezentētajiem variantiem būtiski nerisina asistenta pakalpojuma problēmas un deputātus gaida intensīvas diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām un ministriju, lai nonāktu pie labāka – labākā – rezultāta.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Evitai Zālītei-Grosai no Jauno konservatīvo frakcijas.

“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Dace Bluķe. Lūdzu!

D. Bluķe (AP!).

Labdien, godātie radioklausītāji! Partiju apvienībai “Attīstībai/Par!” svarīga ir aizsardzības joma, un tāpēc īpašs prieks bija, ka šodien otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstījām par steidzamu atzīto likumprojektu, ar kuru tika ratificēts Protokols par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam, tas ir, kļūšanu par NATO dalībvalsti.

No mūsu apvienības tika virzīts likumprojekts, kuru apstiprinājām šodien trešajā, galīgajā, lasījumā. Tie ir grozījumi, kas paredz, ka savu nostāju attiecībā uz orgānu izmantošanu transplantācijai varēs paust e‑veselības sistēmā. Kā atzīmēja šā likumprojekta virzītājs “Attīstībai/Par!” deputāts un Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, šis ir solis uz priekšu, lai pilnveidotu orgānu transplantācijas sistēmu Latvijā, jo šajā jomā mums salīdzinājumā ar Rietumvalstīm joprojām ir, kur tiekties.

Īpaši svarīgi ir uzlabot iedzīvotāju zināšanas par iespēju izdarīt izvēli un brīvprātīgi ziedot orgānus, kas var glābt dzīvību daudziem citiem. Likums paredz katrai pilngadīgai personai tiesības savas dzīves laikā izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.

Patlaban, lai iesniegtu šādu iesniegumu un šī informācija tiktu fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, interesenti sastopas ar pārlieku lielu administratīvo slogu. Jaunā kārtība tiks nodrošināta no 2021. gada 1. februāra.

Svarīgi mums bija arī tas, kas 15. maijā notika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Komisija atbalstīja “Attīstībai/Par!” deputātu virzīto likumprojektu par lielāku akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem.

No nākamā gada vidus bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem plānots palielināt akcīzes nodokļa likmi. Mums ir svarīgi uzlabot bērnu, jauniešu un sabiedrības veselību kopumā.

Savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kuri paredz tiesības pieteiktajam kandidātam apstrīdēt balsu skaitīšanas rezultātus. Šobrīd šādas tiesības ir paredzētas pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ar šīm izmaiņām veidosies saskanīgs gan Saeimas vēlēšanu, gan pašvaldību vēlēšanu, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanu regulējums.

Es gribu pieminēt notikumus, kas šonedēļ satrauc ļoti plašu sabiedrības daļu – gan bērnu vecākus, gan skolu direktorus, gan pedagogus. Otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā bija uzaicināta Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve, lai komisija varētu uzklausīt skaidrojumu jautājumā, kas attiecas uz skolām, kurās padziļināti var apgūt atsevišķus priekšmetus, piemēram, Rīgas Franču licejā – franču valodu, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā – vācu valodu, Rīgas 6. vidusskolā – mūziku un tā tālāk.

Pavisam Latvijā – gan pilsētās, gan novados – ir 45 šādas skolas, kurās padziļināti iespējams mācīties svešvalodas, matemātiku, mākslu, mūziku vai informātiku.

Iepriekšējā valdība un Saeima pagājušā gada vasarā nolēma, ka no nākamā mācību gada finansējums – četri miljoni eiro – profesionālās ievirzes programmām netiks piešķirts. Tas nozīmē, ka skolas, no vienas puses, it kā drīkst realizēt šādas programmas, bet, tā kā finansējuma nav, praktiski to izdarīt nebūs iespējams. Un arī aizbildinājums par ietaupītiem četriem miljoniem, mums šķiet, ir pretrunā ar vienlīdzīgām mācību iespējām visiem Latvijas skolēniem. Vienlīdzīgas iespējas būtu jāīsteno, ceļot izglītības kvalitāti, nevis to samazinot un neļaujot kādām skolām īstenot mācību programmas.

Vairāki komisijas locekļi, kuri strādājuši arī iepriekšējā Saeimas sasaukumā, atvainojās par pieļauto kļūdu un nepietiekamu iedziļināšanos likuma izmaiņās. Ļoti gribas cerēt, ka Izglītības un zinātnes ministrija, valdība un Saeima spēs panākt kopīgus risinājumus, lai šie novirzieni skolās nebūtu jālikvidē.

Vadītāja. Paldies Dacei Bluķei no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņa kungs. Lūdzu!

O. Ē. Kalniņš (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! JAUNĀS VIENOTĪBAS vārdā man ir tas gods apsveikt Ziemeļmaķedonijas Republiku ar to, ka šodien Saeima apstiprināja likumprojektu “Par Protokolu par Ziemeļmaķedonijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam”. Latvija ir vienmēr atbalstījusi NATO atvērto durvju politiku un apsveic Ziemeļmaķedoniju, ka tā beidzot izpildījusi visus nepieciešamos kritērijus, lai pievienotos NATO.

Pēdējais šķērslis šajā procesā bija domstarpības starp Grieķiju un Ziemeļmaķedoniju, bet tās tika atrisinātas 2018. gadā, kad abas valstis vienojās par Ziemeļmaķedonijas jauno valsts nosaukumu. Tad, kad ratifikācijas process beigsies, Ziemeļmaķedonijas Republika kļūs par NATO trīsdesmito dalībvalsti.

Vienlaikus frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā es gribu visiem vēlētājiem atgādināt, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks pēc deviņām dienām – 25. maijā. Ja nezināt savu vēlēšanu iecirkni, trīs dienas pirms vēlēšanu dienas ir iespējams balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Tas ir, trešdien, 22. maijā, no pulksten 17.00 līdz 20.00, ceturtdien, 23. maijā, no pulksten 9.00 līdz 12.00 un piektdien, 24. maijā, no pulksten 10.00 līdz 16.00. Vēlēšanu dienā, sestdien, 25. maijā, iecirkņi strādās no pulksten 7.00 līdz 20.00, bet tajā dienā balsot būs iespējams tikai savā reģistrētajā iecirknī. Savu vēlēšanu iecirkni var noskaidrot arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e‑pakalpojumā “Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana” vai zvanot uz CVK informācijas tālruni.

JAUNĀ VIENOTĪBA aicina visus būt aktīviem un piedalīties vēlēšanās 25. maijā, jo arī jūsu balss izšķirs to, cik profesionāli politiķi pārstāvēs Latviju Eiropas Parlamentā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ojāram Ērikam Kalniņa kungam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas KPV LV deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Strauji tuvojas maija beigas ar šā gada pagaidām svarīgākajiem notikumiem – Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Valsts prezidenta vēlēšanām. Šķēpi tiek lauzti, viedokļi nebeidz sadurties.

Eiropas Parlamenta pirmsvēlēšanu laikā atkal skan solījumi dzīvi padarīt gaišāku, godīgāku, labāku, bet trīs Valsts prezidenta amata kandidāti ir daudz klusāki. Un lielai potenciālo vēlētāju daļai daudz nezināmāki. Jāsaka, būtu ļoti vērtīgi šos trīs kungus redzēt vienuviet pie apaļā galda. Konkrēti mani gan vairāk uztrauc un interesē tas, cik no mums maija beigās ieradīsies pie vēlēšanu urnām. Cerēsim, ļoti cerēsim, ka smagais valdības veidošanas process pēc vēlēšanām pagājušajā rudenī nebūs negatīvi ietekmējis mūsu cilvēku vēlēšanos piedalīties savas valsts likteņa lemšanā.

Un, runājot par ikdienas aktualitātēm, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā arī es darbojos, šobrīd jautājums numur viens ir izglītība. Problēmas izglītībā un izglītības sistēmā pēdējos gados valstī ir ļoti samilzušas, un tiek piedāvāti visdažādākie to risinājuma modeļi. Bet nepietiekamā informācija, neskaidrība par gaidāmo reformu rada bažas gan pedagogiem, gan skolēniem un viņu vecākiem. Ir jūtams jaunu pedagogu trūkums gan skolās, gan arī pirmsskolās. Tiek pārmests, ka valstī šobrīd nav rīcības plāna vidusskolu absolventu piesaistei studijām pedagogu sagatavošanas programmās.

Par problēmas aktualitāti liecina arī tas, ka KPV LV pievienojas iepriekš runājušajam kolēģim par to, ka pēdējās dienās tiešām sabiedrībā ļoti lielu rezonansi ir izraisījis iepriekšējās valdības uzsāktais reformu process, kas paredz valodas priekšmetu īpatsvara samazināšanu. Tas nozīmētu svešvalodu apguves samazinājumu līdz pat 30 procentiem. Līdz ar to tādu mūsu zīmola skolu kā Rīgas Centra humanitārā vidusskola, Rīgas Angļu ģimnāzija, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, Rīgas Franču licejs un citu skolu pastāvēšanas ideja tiktu apdraudēta. Uz to gan, jāsaka, komisijas locekļi gandrīz vienprātīgi reaģēja, noraidot šādu līdz galam nepārdomātu eksperimentu.

Aicinu turpmāk septiņas reizes mērīt, pirms tiek griezts.

Paldies par uzmanību. Par citu – citreiz.

Vadītāja. Paldies Ivaram Pugam no frakcijas KPV LV.

Noslēgumā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, visi, kas seko līdzi! Šodien galvenais jautājums... Es gribu pateikt paldies visiem Saeimas kolēģiem par atbalstu grozījumiem Civilprocesa likumā, kas pēc būtības risina problēmu, ka pirms katras siltumapgādes pieslēgšanas sezonas vai periodiski, kad iedzīvotājiem jāmaksā par savu kaimiņu parādiem, kas nav viņu vainas dēļ izveidojušies... lai šie parādi viņiem vairs nebūtu jāsedz no savas kabatas un lai tie tiktu iekasēti no konkrētā cilvēka, kas ir palicis parādā. Ja mēs skatāmies uz parādu apjomu, tad tas ir ļoti liels. Tikai Rīgā vien tie ir vismaz 25 miljoni eiro. Likumprojekts paredz, ka, atsavinot dzīvokļa īpašumu, jānosedz arī komunālie parādi. Šobrīd dzīvokļa īpašumu var atsavināt, bet parādi var palikt nenomaksāti, un tie būtu jāsedz pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.

Tāpat būtisks jautājums, kuru šonedēļ izskatīja Pieprasījumu komisijā, taču kurš netika atbalstīts, bija pieprasījums VARAM ministram Pūcem. Par to mēs runāsim arī nākamnedēļ. Mūsuprāt, ministrs Pūce ir rīkojies nelikumīgi, viņam nav bijušas tādas tiesības – apturēt iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanu Ikšķiles pašvaldībā un Jelgavas novada pašvaldībā. Šo strīdu tālāk izšķirs Satversmes tiesa. Kā zināms, Ikšķiles pašvaldība vērsīsies Satversmes tiesā, lai pierādītu savu taisnību. Jāņem vērā arī rezultāti – 95 procenti Ikšķiles iedzīvotāju neatbalsta ministra piedāvātās reformas, un, mūsuprāt, runājot par iedzīvotājiem reģionos, to neatbalsta arī virknes citu pašvaldību, citu novadu iedzīvotāji. Tādas aptaujas būtu nevis jāapkaro, bet jāveicina, lai iedzīvotāji izsaka savu viedokli par plānotajām reformām, kuras viennozīmīgi ietekmēs viņu dzīvi.

Tāpat šodien uzrakstījām pieprasījumu iekšlietu ministram Ģirģena kungam par to, ka viņš nav sekojis līdzi Eiropas Parlamenta vēlēšanu paziņojumu izsūtīšanai. Mūsuprāt, tā izskatās tiešām pēc vēlēšanu vērienīgas nacionāla līmeņa sabotāžas, jo iedzīvotājiem nav gluži vienkārši... vairāk kā pusei iedzīvotāju nav izsūtīti paziņojumi – informācija par to, kur jāiet vēlēt. Tāpēc es aicinu visus iedzīvotājus, kuri nav paziņojumu saņēmuši pastkastītē, lai izvairītos no jebkādiem pārpratumiem, iet un trīs dienas pirms 25. maija nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Aicinu izmantot šo iespēju.

Tāpat ļoti aktuāls un savā ziņā kā mācība ir jautājums, kuru visi iepriekšējie kolēģi šodien pieminēja saistībā ar izglītības sektoru... skolām, kurās varētu padziļināti mācīties dažādus priekšmetus. Ažiotāža ir liela, un šeit būtu jābūt konkrētiem... Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nāca uz Saeimu, piedāvāja apjomīgu reformu. Reformas rezultātā... gāja, teiksim tā, ar milzu enerģiju uz priekšu un neieklausījās argumentos, un... kad bija atnākuši uz Saeimu... mēs ar Saeimas kolēģiem iesniedzām priekšlikumu, mēģinot norādīt uz to, ka būs problēmas. Lai šīs problēmas tiktu novērstas, ir jāatbalsta priekšlikums atteikties no šīs idejas. Tas netika saklausīts, un sekas mēs redzam šodien. Tāpēc mēs – Zaļo un Zemnieku savienības deputāti – jau nākamnedēļ iesniegsim Saeimā likumprojektu, kas šīs kļūdas labos.

Tāpat bažas šobrīd rada izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas piedāvājums par skolu tīkla kartējumu, un man nāk atmiņā jau iepriekšējā reforma, kuru piedāvāja Šadurskis un kura bija, manuprāt, absolūti nepārdomāta. Arī šobrīd kartējums liecina par to, ka ļoti daudzas skolas varētu nākties slēgt, jo ilūzija, ka pašvaldības varēs samaksāt un uzturēt šīs skolas, tā ir tikai ilūzija... Ja to pārmetīs uz pašvaldību pleciem, tad šīs skolas nāksies slēgt.

Es domāju, tas, ka sabiedrības viedokļi, ekspertu viedokļi tiek pamesti pēdējā brīdī, kā tas tika nodemonstrēts valdības sēdē, kad LIZDA speciālisti, Pašvaldību savienības speciālisti un arī, es domāju, daudzi sabiedrības locekļi pēdējā brīdī tiek iepazīstināti ar šādām vērienīgām – vērienīgām! – izmaiņām... tā nav pieņemama prakse. Šādas lietas vajag izdiskutēt kārtīgi, pirms tās tiek pieņemtas. Šobrīd valdība pieļauj iepriekšējās valdības kļūdas, par ko nāksies dārgi maksāt visai sabiedrībai.

Es aicinu valdību ieklausīties ekspertu un sabiedrisko organizāciju viedokļos par šiem visai sabiedrībai svarīgajiem jautājumiem.

Paldies. Aicinu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un arī diskusijās, kurās piedalās Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti.

Paldies. Atā!

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!