Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir ceturtdiena, kad Saeima sanāk uz kārtējo sēdi, un par tās darba kārtības jautājumiem un arī citām aktualitātēm raidījumā “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles jums pastāstīs frakciju pārstāvji.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par aktualitātēm Saeimā. Saeima šodien pieņēma svarīgus grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas nosaka valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus par vidēji 20 procentiem. Tātad 2019. gadā šī problēma tiks atrisināta.

Šodien parlamentā notika arī ļoti saturīgas diskusijas par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, it īpaši par 3. – deputāta Pūces priekšlikumu. Kur ir problēma? Esošajā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmās daļas redakcijā, kas tika atbalstīta 12. Saeimas laikā, šī nodokļa atvieglojumi ziedotājiem būtiski samazināja iespējas ziedot sabiedriskā labuma organizācijām un NVO sektoram kopumā. Agrāk uzņēmumi un uzņēmēji saņēma ienākuma nodokļa būtiskus atvieglojumus, bet tagad diemžēl uzņēmējiem praktiski nav stimula ziedot. Savukārt dotāciju piešķiršana no valsts iestādēm un valsts uzņēmumiem rada ļoti daudz jautājumu, piemēram, par pretendentu atlases procesu finansējuma saņemšanai. Ir pamats domāt, ka šis process ir necaurskatāms. Ne vienmēr ir skaidrs, pēc kādiem kritērijiem vadās valsts iestādes. Iemesli, kāpēc šādi grozījumi tika pieņemti 12. Saeimas laikā, nav oriģināli un drīzāk ir triviāli – fiskālais efekts un budžetnieku algas. Bet rezultātā šobrīd faktiski vairs nav pieejami dažādu veidu motivējoši atbalsta mehānismi, lai uzņēmēji un citi nodokļu maksātāji izvēlētos veikt ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām. Uzņēmēji jau šobrīd masveidā atsakās ziedot tautas... dziesmu un deju kolektīviem, kultūras biedrībām, sportistiem. Es uzskatu, ka nevajag pretnostatīt izglītības, veselības, kultūras un sporta nozares – tā ir ļoti tuvredzīga nostāja. Diemžēl Saeimas vairākums ir citās domās, jo deputāta Pūces priekšlikums tika noraidīts, – un tātad uzņēmējiem ziedotājiem netiks nodrošināti reāli nodokļu atvieglojumi. Šo priekšlikumu atbalstīja tikai divas partijas – “Attīstībai/Par!” un SASKAŅA, kā arī daļēji KPV LV. 

Un visbeidzot vēlos informēt par to, ka vakar frakcijas SASKAŅA telpās tikāmies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības līderiem. LIZDA ir lielākā nozaru arodbiedrība Latvijā, izglītības un zinātnes darbinieku interešu aizstāvis, un mēs esam partneri. Tāpēc trešdien pārrunājām pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika realizēšanu, izdienas pensijas, profesijas prestižu, pedagogu tiesības, darba slodžu aprēķināšanu, izdegšanas sindromu un citus svarīgus jautājumus. Labs dialogs ir, būs arī konkrēti risinājumi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien! Šodien Saeima komisijām nodeva 19 likumprojektus, un komisijās notiks darbs ar tiem. Tika apstiprinātas Latvijas parlamenta delegācijas starptautiskajās organizācijās, kā arī notika vairāku 12. Saeimā uzsākto likumprojektu pārņemšana, ar kuriem turpmāk strādās 13. Saeimas komisijas.

Šodien tika diskutēts par grozījumiem Diasporas likumā un tika nolemts šo likumu neatvērt; 1. janvārī Diasporas likums stāsies spēkā. Tas ir ļoti svarīgs normatīvais akts, un Saeima turpmāk noteikti veiks arī šī likuma pēckontroli, sekojot līdzi tam, kā attiecīgās normas tiek piemērotas praksē. Protams, ja mēs redzēsim, ka ir problēmas, neskaidrības, tad ar šo likumu būs jāstrādā un jāveic nepieciešamie grozījumi.

Šodien ir uzsākts darbs ar grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz stingrāku atbildību par nelikumīgu orgānu transplantāciju un cilvēku orgānu izņemšanu. Ar to strādās Juridiskā komisija.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir nodots likumprojekts, kas saistīts ar solidaritātes nodokli. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Satversmes tiesas nolēmumu no nākamā gada zaudē spēku Solidaritātes nodokļa likuma 6. pants. Ja netiks izdarīti grozījumi, tie cilvēki, kas saņem lielas algas, faktiski būs atbrīvoti no pienākuma šo nodokli maksāt. Tas nav taisnīgi.

Protams, laiks ir nokavēts, un droši vien jau sen bija jāizdara attiecīgie grozījumi, bet pieļaut, ka mums veidojas tāda regresīva situācija, ka tie, kas saņem lielākas algas... proporcionāli mazākas summas... nav pieļaujami. Ļoti ceram, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varēs operatīvi izskatīt grozījumus un sēdē mēs varēsim pieņemt lēmumu.

Tāpat šodien pirmajā lasījumā ir atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Par šo likumprojektu ir diskutēts gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā.

Ir vairākas problēmas. Un mēs tiešām redzam, ka SIF ir ārkārtīgi svarīga institūcija, kas efektīvi nestrādā, kur nav nodrošināta efektīva kontrole un lēmumu pieņemšana. Līdz ar to ir svarīgi problēmu risināt. Arī abās minētajās komisijās diskusija tiks turpināta.

Un pēdējais, ko gribu minēt no šīsdienas darba kārtības, ir tas, ka Saeima ir paudusi atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā. Attiecīgais priekšlikums ir atbalstīts.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

 “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas KPV LV priekšsēdētājs Atis Zakatistovs. Lūdzu!

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien, radioklausītāji! Ir pagājis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš 13. Saeima ir sākusi savu darbu. Un šobrīd, izmantojot šīs nedēļas notikumus mūsu frakcijā un Saeimā, es vēlos jums izstāstīt savus novērojumus par to, kā veidojas 13. Saeimas darbs.

Ja iepriekš, manuprāt, pamatoti, par Saeimas darbu cilvēki bieži runāja kā par neizlēmīgu un juridisku paukošanos, tad tagad es redzu pilnīgi citas tendences.

Šodien mēs runājām par Diasporas likumu. Nacionālā apvienība vēlējās atvērt Diasporas likumu mēnesi pēc tam, kad tas ir noslēgts. Mēs, KPV LV frakcija, esam īpaši atvērti diasporai, un šīs nedēļas laikā saņēmām simtiem – simtiem! – vēstuļu no dažādiem kolektīviem, no dažādām skoliņām, no dažādām organizācijām trimdā visos četros kontinentos ar aicinājumu ļaut Diasporas likumam strādāt. Šodien notika balsojums, kurā mēs piedalījāmies un balsojām par to, lai šis jaunais likums, kurš tikko ir pabeigts, sāk strādāt ar 2019. gada 1. janvāri. Mūsuprāt, tas nozīmē, ka Saeima ir izlēmīga un spēj atteikties no juridiskās paukošanās.

Otra lieta, ko Saeimai pārmeta iepriekš, – tā esot atkarīga no izpildvaras. Proti, kā lēmējvara Saeima nebija pietiekami uzstājīga, dodot uzdevumus valdībai. Tā vietā Saeima vienkārši noklausījās to, kāpēc lietas nav iespējams darīt.

Pirmā mēneša tendences parāda, ka Saeima arvien vairāk uzņemas lēmējvaras funkcijas. Kā piemēru es varu minēt Pieprasījumu komisijas darbību. Partija “KPV LV” ir Pieprasījumu komisijas vadībā. Linda Liepiņa ar savu darbu ir parādījusi, ka lēmējvarai ir tiesības pieprasīt no izpildvaras skaidrojumus par savu rīcību.

Pagājušonedēļ tika iesniegti pieprasījumi ekonomikas ministram par OIK jautājumiem. Šonedēļ tika iesniegti pieprasījumi Ministru prezidentam Kučinska kungam skaidrot to, kāda ir situācija ar OIK. Lūk, vēl viens piemērs tam, ka lēmējvara uzņem apgriezienus un sāk citādāk strādāt.

Es ceru, ka šīs tendences turpināsies un KPV LV strādās, lai Saeimā būtu cits gars.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas KPV LV priekšsēdētājam Atim Zakatistovam.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Andris Skride. Lūdzu!

A. Skride (AP!).

Labdien, uzticamie radioklausītāji! Šodien mēs lēmām par vairākiem būtiskiem likumprojektiem, kas skars tieši mediķus. Mēs zinām, ka līdz šim brīdim – 10 gadus – pastāvēja tāds termins kā “pagarinātais normālais darba laiks”. Tas paredzēja to, ka mediķiem par virsstundām nemaksāja tā kā pārējās profesijās.

Šodien ar likumprojektu pirmajā lasījumā mēs pieņēmām, ka no 2019. gada 1. janvāra mediķiem tiks maksāts par virsstundām. Tas ir būtisks solis, lai mediķi sāktu saņemt pienācīgu atalgojumu.

Arī otrs punkts bija ļoti būtisks. Mēs panācām, ka ar 2019. gada 1. janvāri gan ārsti, gan medmāsas, gan sanitāri saņems par 20 procentiem lielāku algu... pie savas pamatalgas.

Mēs arī iestājāmies par to, ka nevajag grozīt pirms mēneša pieņemto Diasporas likumu, jo uzskatām, ka Latvijai ir vajadzīgs, ir svarīgs ikkatrs iedzīvotājs, kas tai jūt piederību.

Liels paldies.

Vadītāja. Paldies Andrim Skridem no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Un nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji! Sveiciens jums no Saeimas ēkas, kur šodien notika kārtējā sēde. Jāsaka, šodien atkal varēja redzēt, ka ir ļoti slikta situācija tāpēc, ka nav izveidota jauna valdība. Visiem ir tāda sajūta, ka jāstrādā opozīcijā. Nav skaidrs, kam īsti, bet priekšlikumi un lēmumi dažkārt ir ļoti dīvaini un pat neizskaidrojami.

Viens no tādiem piemēriem ir solidaritātes nodoklis. Pagājušajā gadā Satversmes tiesa lēma, ka solidaritātes nodoklis ir atbilstošs, vienīgais būtiskais tiesas komentārs un iebildums bija par to, ka nedrīkst būt dažādas likmes. Ministru kabinets virzīja Saeimā apstiprināšanai likuma grozījumus, kas paredz, ka visiem lielo algu saņēmējiem solidaritātes nodoklis ir jāmaksā, turklāt jāmaksā vienādi augsts.

Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šo likumprojektu deputāti neatbalstīja, sakot, ka tas ir uzdevums, kas jāatstāj jaunajai valdībai. Pēc būtības, viltīgi noformulēts, tas nozīmēja balsojumu pret solidaritātes nodokli kā tādu, jo, ja likums netiek pieņemts līdz 1. janvārim, tad no 1. janvāra visi lielo algu saņēmēji, kam gada ienākumi pārsniedz 62 tūkstošus 800 eiro, solidaritātes nodokli vairs nemaksās.

Šis ir iemesls, kādēļ šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcija kopā ar dažiem kolēģiem no JAUNĀS VIENOTĪBAS un Nacionālās apvienības vēlreiz iesniedza likumprojektu, lai solidaritātes nodoklis tomēr paliktu spēkā un to maksātu no 1. janvāra. Tas ir būtiski arī tādēļ, ka, ja solidaritātes nodokļa nebūs, ne tikai turīgie iedzīvotāji nemaksās nodokli, bet cietīs arī valsts budžets.

Fiskālā ietekme ir vairāk nekā 42 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka šādā veidā tiek torpedēts jaunās valdības izveidošanas darbs, jo jebkuram premjeram vai tā kandidātam būs jārēķinās ar to, ka nākamā gada budžeta izveide… veidojot starta pozīciju, būs vismaz mīnus 42 miljoni eiro.

Interesanti, ka arī politiskie spēki, kas pirms vēlēšanām solīja nevienlīdzību mazināt, kas pirms vēlēšanām solīja neapliekamo minimumu strauji palielināt mazāk turīgajai sabiedrības daļai... bija formulas: 500, 500, 500...

Viens no pirmajiem darbiem šiem deputātiem bija praktiski balsot “pret” solidaritātes nodokli. Tas nozīmē – lielākas algas, mazāki nodokļi valsts turīgākajai iedzīvotāju daļai. Mēs no savas puses, protams, cīnīsimies par to, lai solidaritātes nodoklis būtu spēkā no 1. janvāra. Ja ir jāveic kādi labojumi, pēc tam to likumu var labot, bet nevar būt tā, ka tagad, starpposmā starp veco un jauno valdību, tik neprātīgi grozījumi jeb tik neprātīgi lēmumi tiek pieņemti Saeimā.

Paldies jums par uzmanību. Un līdz nākamajai tikšanās reizei!

Vadītāja. Paldies deputātei Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Labdien, radioklausītāji! Es centīšos sistematizēt savu vēstījumu.

Pirmkārt. Konservatīvo dotie priekšvēlēšanu solījumi lēnām sāk piepildīties. Proti, šodien mēs atbalstījām mediķu algu pacelšanu vismaz triju gadu periodā. Mēs atbalstījām! Taču līdz šim brīdim ne veselības ministre, ne Finanšu ministrija nespēj dot skaidru redzējumu, kā tiks lāpīts robs fiskālajā telpā. Tā ka nākamajai valdībai būs daudz darba, ko darīt, lai 2019. gada budžetu Eiropas Komisija spētu akceptēt.

Otrkārt. Svarīgi ir pieminēt Diasporas likumu. Šobrīd situācija ir tāda, ka tikko izsludinātais likums reāli vēl nav stājies spēkā, pēc būtības vēl nav sācis strādāt, un šobrīd to vērt vaļā, lai cīnītos tikai par definīcijām, proti, par to, kurš skaitās pie diasporas un kurš ne, – tas būtu diezgan bezatbildīgi. Diskutēt, protams, vajag, taču šādas diskusijas jau ir notikušas ilgākā laika periodā. Diasporas likuma pieņemšanas laikā ir bijušas konsultācijas gan ar ministrijām, gan ar vismaz 20 nevalstiskajām organizācijām. Un šobrīd vismaz Jauno konservatīvo frakcijai liekas, ka atvērt likumu tikai tādēļ, ka jāpiedalās kādās atsevišķa politiskā spēka PR kampaņās, – tas nebūtu labi. Mūsuprāt, ir jāpagaida, lai Diasporas likums izpaustos dzīvē. Vismaz pusgadu vai gadu mums ir jāredz, kā tas strādā.

Tālāk. Interesanta lieta ir tā, ka sēdes darba kārtībā tika iekļauts likumprojekts “Transporta enerģijas likums”, kura iesniedzējs bija deputāts, satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Uldis Augulis. Šis likumprojekts paredzēja izveidot shēmu “OIK 2”, proti, uzlikt degvielai “zaļos” sertifikātus, bet, paldies Dievam, deputātam Augulim pietika prāta pašam līdz sēdes sākumam atsaukt savu parakstu un nevirzīt šo shēmu tālāk. Jebkurā gadījumā konservatīvie būtu iestājušies pret šādas jaunas shēmas izveidošanu.

Svarīgs aspekts ir tas, ka 13. Saeima pārņem ne tikai likumprojektus, kuri ir no pagājušās Saeimas, bet arī vecākus. Mēs risinām problēmas, kuras bija jāatrisina jau pirms 20 gadiem. Proti, tagad tika pārņemta likumprojektu pakete, kura skar dalīto īpašumu. Ir cerība, ka beidzot šī problēma, ka zeme pieder vieniem, bet dzīvokļi citiem... un arī regulējums nepareizs, tiks atrisināta jau tuvākā gada laikā.

Un ceturtkārt. Ļoti, ļoti svarīgi ir tas, ka Saeima šodien izteica atbalstu Ukrainai, mūsu draugiem ukraiņiem, stingri nosodot Krievijas agresiju. Un interesanti ir tas, ka... Agresija notika 25. novembrī. Man ir žēl, ka reakcijas laiks ir tik ilgs. Šajā ziņā es vēlos mest kauliņu Ārlietu ministrijas lauciņā, jo mēs varējām nosodīt Krievijas agresiju jau ātrāk. Bet mums ir jārespektē parlamenta tradīcijas... Un visu, kas saistīts ar nosodošo attieksmi pret Krievijas Federāciju, bloķē politiskais spēks SASKAŅA. Tomēr mūsu draugi ukraiņi... mēs esam solidāri – mēs paužam atbalstu saviem draugiem ukraiņiem. Mums ir nemainīga attieksme saistībā ar Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.

Liels paldies par klausīšanos.

Vadītāja. Paldies deputātam Uldim Budriķim no Jauno konservatīvo frakcijas.

“Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Ritvars Jansons. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šajā pārraidē jau daudzkārt tika pieminēts Diasporas likums. Nacionālā apvienība ir lepna par to, ka iepriekšējā Saeimā – 12. Saeimā – tieši Nacionālā apvienība un tās deputāts Rihards Kols virzīja šī likuma izstrādi Saeimas Ārlietu komisijā, un ļoti lielā darbā, iesaistoties daudzām ministrijām un citām institūcijām, Ārlietu komisija izstrādāja šo likumu.

Par tālāko likuma virzību. Jā, šeit, pārraidē, mēs dzirdējām arī Ati Zakatistovu no KPV LV, un jāteic, ka acīmredzot jaunajam deputātam vai nu nav skaidra Latvijas likumdošanas virzība, vai arī tā ir apzināta cilvēku maldināšana... Diasporas likums stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Tas, ka tiek iesniegts likumprojekts... pēc Saeimas kārtības ruļļa... nenozīmē, ka likums nestāsies spēkā. Visas tās atbalsta programmas, kas Diasporas likumā ir dotas mūsu diasporas atbalstam, strādās jau no 1. janvāra. Tas likumprojekts, ko virzīja Nacionālās apvienības deputāti, kā arī Armands Krauze un Artuss Kaimiņš, – par Diasporas likuma tikai vienu mazu daļu – termina “diaspora” juridisko definīciju... tas absolūti netraucētu skatīt šo jautājumu, jo kopumā likums 1. janvārī stātos spēkā.

Un galvenā problemātika ir šāda. Jau pagājušajā Saeimā balsis dalījās puse uz pusi un otrajā lasījumā netika pieņemts lēmums par šo diasporas definīciju. Galvenā cīņa ir par termina “diaspora” definīcijas paplašinājumu vai sašaurinājumu – vai tajā ietilpst vairāk cilvēku vai mazāk. Un gan Pasaules Brīvo latviešu apvienība, gan Nacionālā apvienība atbalsta šo diasporas definīciju, ko juridiski korekti ir izstrādājis Saeimas Juridiskais birojs jau pagājušajā Saeimā: “Diaspora – ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoši Latvijas pilsoņi, latvieši, līvi un personas, kuru augšupējie radinieki ir latvieši vai līvi (turpmāk – diasporas locekļi), kā arī to ģimenes locekļi.”

Diemžēl pagājusī Saeima pieņēma šo definīcijas paplašinājumu (tas nozīmē atgriešanos pie pirmajā lasījumā iesniegtās redakcijas): “Diaspora – ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.” Problemātiskā vieta ir tā – “un citi, kam ir saikne ar Latviju”. Tātad it kā ar labu nodomu, bet šajā definīcijā var iekļaut jebkuru termiņuzturēšanās atļaujas prasītāju Latvijā, ikvienu cilvēku, kuram šeit ir kaut kādas kapitāldaļas īpašumā, cilvēku, kuram patīk Latvijas hokeja komanda vai mūsu gatavotie kulinārijas izstrādājumi. Un agrāk vai vēlāk... tad, kad būs jāsniedz materiālā palīdzība, kā ir norādījusi gan Kultūras ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan Latvijas Pašvaldību savienība, būs šis plašais definējums jāpārskata. Jo tad, kad hokeja izlases fani, kas ir visā pasaulē, pieteiksies uz kādiem materiāliem labumiem, vai tie cilvēki, kuriem garšo mūsu sautētie kāposti, – uz kaut kādiem sociālajiem pabalstiem... nu, tad būs tā reālā situācija, kad būs tomēr šis “simpātiju diasporas” definējums jāsašaurina. Jo nevar būt tā, ka cilvēks uzskata: ja viņam ir saikne ar Latviju, tad no Latvijas valsts budžeta viņam automātiski pienākas kaut kādi materiālie labumi.

Šodien Saeima izdarīja arī to, ko pagājušā nedēļā SASKAŅAS nobloķējuma dēļ nevarēja izdarīt, – Latvijas Republikas Saeima pieņēma paziņojumu “Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā”. Tas ir pamats, lai mudinātu aktīvāku sankciju politiku – ne tikai Latvijas ietvaros, bet arī Eiropas Savienības un pasaules ietvaros! – pret Krieviju.

Vēl. Nozīmīgi, ka šodien pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”, kas paredz to, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir spēcīgs administrētājs, naudas dalītājs, konkursu rīkotājs un risina tās problēmas, kas ir sasāpējušas Sabiedrības integrācijas fonda ietvaros. Tātad konkurence ar nevalstiskajām organizācijām par finansējumu dažādās programmās, kas nav pieļaujama un ir akceptējama, kā to paredz likumprojekta normas, tikai ar Ministru kabineta sankciju... Arī, piemēram, administratīvie lēmumi, ko pieņēmusi SIF padome vai fonda sekretariāts, tad tiek skatīti šajā pašā fondā. Un ir paredzēta arī kārtība, kādā šie lēmumi tiek apstrīdēti. Jo pagājušajā Saeimā diemžēl ir bēdīga pieredze, ka Saeimas deputāti nodarbojas ar fonda sekretariāta un nevalstisko organizāciju savstarpējo strīdu kārtošanu. Tas ir jārisina ar likuma palīdzību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Ritvaram Jansonam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!