Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti tuvākajās minūtēs jums pastāstīs par Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas sēde sākās ar kārtējo iesniegto izglītības reformu. Reforma paredz skolas gaitu uzsākšanu sešu gadu vecumā jau no nākamā gada 1.septembra. Taču vecāku vairākums uz šo jauno Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvu skatās lielākoties negatīvi. Jau šā gada februārī tika savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu par skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu, kas ļauj vecākiem pašiem izvēlēties, no kāda vecuma bērns sāks iet skolā. Pamatojoties uz izglītības un pedagoģijas nozares pārstāvju, bērnu psihologu, bērnu tiesību nozares pārstāvju un daudzu citu speciālistu viedokļiem, šī reforma rada lielas bažas tās iespējamās negatīvās ietekmes dēļ uz bērnu emocionālo, psihisko un pat fizisko stāvokli, nerunājot jau par sekmju pasliktināšanos.

Taču vēl lielākas bažas rada skolu sagatavotības līmenis, kas pilnīgi neatbilst jaunās prakses ieviešanas prasībām un minēto risku mazināšanai. Skolas nav gatavas. Nav izveidota nepieciešamā infrastruktūra, nav sagatavoti pedagogi, nav piemērotas un sagatavotas skolu telpas, lai spētu uzņemt un apmācīt bērnus no sešu gadu vecuma. Reformas īstenošanai nepieciešami daudzi profesionāli un izvērtēti risinājumi. Frakcija SASKAŅA savā balsojumā neatbalstīja šo reformu, jo, pēc mūsu domām, ar vēl vienu sasteigtu, nepārdomātu izglītības reformu valdība uzliek izglītības sistēmai lielāku slogu un kārtējo neprognozējamo ietekmi. Frakcija SASKAŅA vērtē, atbalsta un pievienojas pilsoņu izteiktajam viedoklim, ka šī reforma nespēs uzlabot izglītības sistēmu.

Viens no pozitīviem šīsdienas sēdes likumprojektiem ir “Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājām”, kas paredz izpirkuma tiesību izmantošanu. Tas dotu iespēju nama dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi domājamās daļas apmērā, pārtraucot zemes nomu. Līdz šim dzīvokļu īpašnieki, kuru māja ir uzcelta uz kādai personai piederoša zemes gabala, bija spiesti atrasties piespiedu nomas attiecībās ar šīs zemes īpašnieku. Protams, šie likuma grozījumi paredz nepieciešamās kārtības ieviešanu, taču tas ir liels solis šā jautājuma risināšanā. Frakcija SASKAŅA atbalstīja šo konstruktīvo likumprojektu un nobalsoja “par”.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Sergejam Potapkinam.

Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Varis Krūmiņš. Lūdzu!

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Iepriekšējais kolēģis jau pieminēja sešgadīgo apmācību bērnudārzos. Mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, arī nobalsojām pret šo likumprojektu – pret grozījumiem Vispārējās izglītības likumā ar domu, ka vajag jau... varbūt arī ir valstis, kurās no sešiem gadiem sāk mācīties, bet galvenokārt tās visas ir dienvidu valstis. Un, ja mēs paskatāmies vairāk uz ziemeļiem, uz Somijas labo piemēru, kur bērni mācības sāk no septiņu gadu vecuma, un Somijas modelis ir ļoti atzīts... mēs esam tuvāk Ziemeļvalstīm nekā dienvidiem. 

Tieši to pašu var teikt arī par sporta jomu, proti, šim vienam gadam ir liela nozīme, jo fiziskajā attīstībā ir ļoti, ļoti liela atšķirība. Protams, arī garīgajā, intelektuālajā un visā pārējā.

Katrā gadījumā ne jau tikai bērnu vecums ir tas, kāpēc mēs iestājamies pret šo likumprojektu. Arī tāpēc, ka pasniedzēji, kuriem būs jāstrādā ar šiem bērniem un jāvada kvalitatīvas nodarbības, šobrīd nav sagatavoti. Tieši to pašu var attiecināt arī uz grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, kas noteic, ka vidusskolā, sākumskolā un pamatskolā tiks ieviests kompetenču pieejā balstīts izglītības saturs. Doma jau ir laba, tikai nav jau pasniedzēju, kas šo kompetenču pieejā balstīto izglītības saturu šobrīd būtu spējīgi mācīt. Ja mums šādi pilotprojekti šobrīd ir simts skolās un simts skolās šie pasniedzēji vairāk vai mazāk tam ir gatavi, tad, ja mums pavisam ir gandrīz 800 skolu (777, ja nemaldos) un tajās visās būs jāmāca šis jaunais kompetenču pieejā balstītais izglītības saturs, kaut vai pakāpeniski triju gadu laikā visi pāries uz šādām mācībām... Bet, zinot, ka izteikti trūkst skolotāju, kas pasniedz latviešu valodu un matemātiku, to visu tik īsos termiņos aptvert droši vien ir grūti.

Un vēl par šīm tā sauktajām Šadurska reformām. Vienlaikus notiek tik daudz reformu, ka tās pat ir grūti aptvert. Uz 70 lapām ir anotācija par 15 virzienos vienlaikus notiekošām dažādām reformām – sākot ar sešgadīgajiem, beidzot ar kompetenču pieejā balstīto izglītības saturu. Tas ir tik liels apjoms, ka ir grūti saprast, kā to visu vienlaikus var veikt. Mūsu, Latvijas Reģionu apvienības, priekšlikums būtu to visu darīt daudz pakāpeniskāk un nejaukt kopā. Kaut gan, protams, lai izglītības sistēma veidotos un virzītos uz priekšu, visi šie jautājumi savā starpā zināmā mērā tomēr ir saistīti.

Vēl mazliet par Sporta likumu, kurš, cik es saprotu, Saeimā tiek atvērts ļoti, ļoti reti, un šodien otrajā lasījumā ir pieņemts tas, ka Latvijas Antidopinga birojs... jo starptautiskās organizācijas pieprasīja, lai arī Latvijai... šis birojs būs Veselības ministrijas pakļautībā, nevis tā, kā mēs to vēlējāmies, lai tas būtu premjerministra pakļautībā.

Nu, kā būs, tā būs. Skaidrs ir viens, ka pie jautājuma par Latvijas Antidopinga biroja finansējumu būs jāatgriežas katru gadu, jo ar tiem līdzekļiem, kas tam šobrīd ir piešķirti, darbu uzsākt var, bet, zinot to, ka ik gadu Latvijas Antidopinga birojam analīžu un kontroļu apjoms viennozīmīgi pieaugs, būs jāmeklē papildu līdzekļi, un, cik viegli tos būs atrast Veselības ministrijas budžetā, to šobrīd, protams, ir grūti komentēt. 

Principā tas arī viss. Vēl tikai es par izglītības reformu varu pateikt, ka šobrīd grozījumi Izglītības likumā un grozījumi Vispārējās izglītības likumā nav pietiekami sagatavoti, ir nesaprotami, un tieši tādēļ mēs aicinājām šodien balsot “pret”, un paši arī nobalsojām “pret”.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Varim Krūmiņam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valdim Kalnozolam. Lūdzu!

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien saulainā pavasara dienā! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja grozījumus Izglītības likumā. Personīgi es atbalstīju tāpēc, ka mans vecākais dēls Kristaps arī uzsāka mācības sešu gadu vecumā un nekas slikts ar viņu nav noticis. Kā bijušais Rankas arodskolas direktora vietnieks mācību ražošanas darbā gribu teikt, ka piecu gadu vecums ir tas laiks, kad bērni vislabāk uztver informāciju; vienīgais, kas ir jāņem vērā, ka pirmklasnieki, salīdzinot ar pēdējās klases skolēniem, izdara tūkstošreiz vairāk kustību. Tas ir jāņem vērā, iesākot šo mācību gadu. Bet, ņemot vērā mana vecākā dēla pieredzi, nekas slikts ar viņu nenotika, kad viņš sešu gadu vecumā sāka iet skolā.

Vēl šodien labs iesākums... kas ir saistīts ar privatizētajiem dzīvokļiem, kuri ir uzbūvēti jaunajos dzīvokļu masīvos, kur zeme pieder vienam cilvēkam, bet dzīvokļi – citiem, cenšoties sakārtot šo jautājumu, lai būtu mazāk negāciju un šis jautājums taisnīgāk tiktu izskatīts. 

Tika skatīti arī jautājumi, kas skar Maksātnespējas likumu, jo pašreiz statistika rāda, ka no maksātnespējas procesiem atgūto summu izmaksas ir gandrīz divreiz lielākas vai pat vairākas reizes lielākas par administrācijas izmaksām, un Maksātnespējas likums ir jāsakārto...

Es pats kā bijušais uzņēmējs uzskatu, ka ir daudzi uzņēmēji, kuri iegādājas grūtībās nonākušus uzņēmumus un pelna uz to miljonus. Šobrīd es pat īsti nezinu nevienu Latvijas uzņēmumu, kurš pēc maksātnespējas būtu atdzīvojies un pelnījis naudu, un tā tālāk. Tur ir būtiskas problēmas, kas ir jārisina, lai, pirmkārt, šīs izmaksas sakārtotu, un, otrkārt, lai tomēr kādreiz tiktu arī kāds uzņēmums nostādīts uz kājām.

Arī likumprojekts par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Ķekavas apvedceļa izveidošanai – skar tādu Latvijas attīstības aspektu, jo tiek darīts viss, lai tiktu izveidots Ķekavas apvedceļš, lai mašīnas nebrauktu caur Ķekavu. Valsts akceptēja šo privātīpašuma atsavināšanu.

Tas būtu kopsavilkums par galvenajiem jautājumiem, kuri šodien Saeimas sēdē ir skatīti.

Jaukas brīvdienas, jauku pavasari! Esam labi saimnieki savā zemē!

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Kalnozolam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien darba kārtībā kā vieni no pirmajiem... kā pirmie tika izskatīti Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumi, kuri saistīti ar pāreju uz mācībām jau no sešu gadu vecuma. Arī frakcijas VIENOTĪBA kolēģi atbalstīja izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska virzīto reformu, ņemot vērā faktu, ka paralēli tiek mainīts mācību saturs. Pāreja uz šo kompetencēs balstīto izglītību nenozīmē to, ka sešgadnieki apgūs to pašu vielu, kuru septiņgadīgie, ejot pirmajā klasē. Būs maiga pāreja, ņemot vērā sešgadnieku attīstības faktorus: nodarbībās galvenokārt būs rotaļas, kas šī vecuma bērniem ir vispiemērotākais izglītības apguves veids.

Vēlos minēt arī šādu faktu: ja vecāki tik un tā vēlēsies, lai viņu bērns ietu pirmajā klasē no septiņu gadu vecuma, šāda iespēja būs paredzēta. Ar ģimenes ārsta atļauju bērns varēs gaitas pirmajā klasē uzsākt arī no septiņu gadu vecuma, ja vecāki to vēlēsies un uzstās.

Tādēļ atbalstījām šos grozījumus, lai tie tiktu virzīti tālāk.

Šodien darba kārtībā bija arī jautājums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājuma risināšanu. Vēlos informēt, ka Ekonomikas ministrija un Ministru kabinets turpina darbu pie obligātā iepirkuma komponentes sistēmas sakārtošanas un OIK maksājuma likvidēšanas. Pāris mēnešos ir atcelta jau 21 atļauja (kopējais ietaupījums Latvijas valsts iedzīvotājiem ir 340 miljonu apmērā); ir pastiprināta elektrostaciju uzraudzība, un tiks veikta 400 staciju pārbaude. Paralēli tam šonedēļ Ministru kabinets lēma par darba grupas izveidi, kuras pienākums būs līdz 1.augustam iesniegt priekšlikumus par obligātā iepirkuma komponentes maksājuma mehānisma atcelšanu. Par šo jautājumu arī šodien bija diskusijas, un šis jautājums virzās tālāk, lai, cerams, jau pavisam drīz mūsu elektrības rēķinos tāda sadaļa kā OIK neparādītos. Pie tā arī strādājam.

Tālāk. Kā jau šeit kolēģi minēja, bija arī diskusijas par Sporta likumu. Pirms kāda laika, gatavojoties Phjončhanas olimpiskajām spēlēm, pavīdēja bažas par mūsu sportistu pielaišanu startiem. Tādēļ tika uzsākta diskusija un tika ierosināti grozījumi Sporta likumā. Šodien tie tika virzīti tālāk un tika atbalstīti otrajā lasījumā, lai, ņemot vērā Pasaules Antidopinga aģentūras norādījumus, mēs mūsu antidopinga aģentūru stiprinātu, palielinātu tai finansējumu un nodrošinātu, ka mēs pakļaujamies un ievērojam visus Pasaules Antidopinga aģentūras noteikumus, un lai mūsu sportistu, olimpiešu, starti nākotnē netiktu apdraudēti. Kolēģi šodien atbalstīja attiecīgā likumprojekta tālāku virzību. 

Nobeigumā vēlos vēl piebilst, ka Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kuri paredz, ka 11.novembris ir svinama jeb svētku diena, tātad brīvdiena. Kolēģi to atbalstīja. Paldies visiem par atbalstu! Ceru, ka jau šogad mēs varēsim šo dienu pavadīt kopā ar ģimenēm, svinot šos svētkus visai Latvijai.

Paldies, kolēģi, par uzmanību! Paldies, radioklausītāji, par uzmanību! Līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!