Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šā gada ziemas sesijas pēdējā sēde, un “Frakciju viedokļos” par to, kas šajā sēdē tika izskatīts un kādi lēmumi pieņemti, jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmajam tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nākamās Saeimas vēlēšanas notiks 2018.gada 6.oktobrī, tāpēc Saeima, konkrēti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, vienojās veidot darba grupu, lai diskutētu par iespējamām izmaiņām parlamenta vēlēšanu kārtībā, īpaši attiecībā uz cilvēkiem, kuriem ir tikai personas apliecības, bet nav pases. Centrālā vēlēšanu komisija apspriešanai piedāvājusi vairākus risinājumus. Viens no tiem paredzētu Saeimas vēlēšanās, līdzīgi kā vēlot pašvaldības domes un Eiropas Parlamenta pārstāvjus, lietot vēlētāju reģistru un iepriekš sagatavotus vēlētāju sarakstus, lai visi vēlētāji tiktu piesaistīti noteiktam vēlēšanu iecirknim.

Otrs risinājums paredzētu saglabāt esošo kārtību, proti, atzīmes par dalību vēlēšanās tiek veiktas pasē, līdzīgi kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, un cilvēkiem, kuriem ir tikai personas apliecības, tiktu izsniegtas vēlētāju apliecības.

Komisijas deputātu viedokļi, līdzīgi kā parlamenta deputātu viedokļi kopumā, bija, ir un laikam būs atšķirīgi, taču pret būtiskām izmaiņām jau nākamajās vēlēšanās Saeimas deputāti izturējās diezgan piesardzīgi. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, piemēram, mudināja izveidot darba grupu, kas strādātu pie iespējamiem likuma grozījumiem, kā arī diskutētu par iespējamo rīcības plānu attiecībā nevis uz 2018.gada vēlēšanām, bet uz 2022.gada vēlēšanām. Arī citi komisijā strādājošie deputāti pauda viedokli, ka izmaiņām ir jānotiek, bet ir jautājums par to, cik strauji. Domājam, ka nevajadzētu sarežģīt vienkāršas lietas un vajadzētu apsvērt iespēju izmantot personu apliecības arī Saeimas vēlēšanās. Nākamgad Saeimas vēlēšanu kārtību varētu būtiski nemainīt, bet uz 2022.gadu meklēt elektroniskus risinājumus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos jums šodien pastāstīt par jautājumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nodokli. Tie gan šodien tiešā veidā nebija darba kārtībā, bet par tiem šajā nedēļā Saeimas kuluāros notiek sarunas.

Atgādināšu, kāda ir problēmsituācija. Cilvēki šobrīd, saņemot savus jaunos rēķinus par nekustamā īpašuma nodokli, bieži vien nonāk neapskaužamā situācijā, jo nespēj samaksāt nodokli. Šobrīd sistēma ir uzbūvēta tā, ka pašvaldībai – institūcijai, kura ir tuvāk cilvēkiem, – ir tiesības pašai noteikt, cik liels būs nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, kādas atlaides piešķirt, un tā tālāk. Un problēma rodas ne jau visā Latvijā. Problēma vairāk vai mazāk ir Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā, bet it sevišķi Rīgā, kur diemžēl vietējā pašvaldība nevēlas šo jautājumu risināt un rīkojas saskaņā ar principu – jo vairāk iekasēs no cilvēkiem, jo labāk.

Mēs esam tādas lielas izšķiršanās priekšā, proti, vai gaidīt uz konkrētām pašvaldībām, tai skaitā uz Rīgu, vai tomēr risināt šo jautājumu centralizēti, valsts līmenī.

Manuprāt, ir pienācis brīdis mums pārskatīt visu šī nodokļa iekasēšanas sistēmu valstī. Protams, kaut kādam nodoklim ir jābūt, jo no tā tradicionāli tiek uzturēta infrastruktūra, un mēs vēlamies, lai pie mūsu mājas ir salabota iela, lai ir apgaismojums un tā tālāk. Bet šai summai, ko mēs maksājam, ir jābūt samaksājamai. Un šeit ir vairāki risinājumi, kā varētu pārstrukturēt šo nodokli. Ļoti simpātiska man šķiet Čehijas sistēma. Arī kolēģi no Nacionālās apvienības vairākkārt ir uzsvēruši, ka varētu būt trīsdaļīgs maksājums – par zemi, par ēku un tikai kaut kādu daļu ietekmētu kadastrālā vērtība.

Bet tas, ko valdība plāno lemt otrdien... faktiski divu gadu laikā šī jaunā sistēma tiktu izstrādāta un ietvertu gan kadastrālo vērtību sakārtošanu, gan taisnīgas sistēmas ieviešanu, bet tam ir nepieciešams laiks. Nav arī labi, ka jauna sistēma ļoti steidzīgi stājas spēkā, jo ir vajadzīgs pārejas periods, lai cilvēki saprot, kas viņus sagaida.

Bet kur ir problēma? Galvenā problēma ir tā, ka mēs nevaram likt cilvēkiem, kuri jau šobrīd nevar samaksāt, gaidīt divus gadus, līdz būs spēkā jauna sistēma. Mums ir jāatrod pagaidu risinājums, kurš neiedzen cilvēkus nabadzībā un bankrotā. Un VIENOTĪBA šopirmdien ir ierosinājusi koalīcijas partneriem pagaidu risinājumu – uz diviem gadiem... un šis pagaidu risinājums, ko piedāvāja sākotnēji, bija iesaldēt nodokļu maksājumus 2013.gada līmenī. Tas bija brīdis, pirms sākās straujais nodokļu kāpums. Un tad divus gadus cilvēki maksātu tikai šo iepriekšējo summu, kas ir krietni mazāka, nekā tā ir šobrīd, un pēc diviem gadiem pārietu uz šo jauno sistēmu.

Koalīcijas partneri ar interesi noklausījās, Nacionālā apvienība atbalstīja, Zaļo un Zemnieku savienība izteica bažas par to, cik liela varētu būt fiskālā ietekme. Nu, lūk! Bet vienojāmies, ka mēs turpināsim darbu pie tā nākampirmdien. Un vēl viens iespējamais risinājums, ko piedāvās VIENOTĪBA pirmdien, ir šāds. Pašvaldībās, kas ir ap Rīgu un kur tika noteikti citi sliekšņi, piemēram, termiņuzturēšanās atļauju izdošanai (kas arī bija viens no aspektiem, kāpēc auga kadastrālās vērtības), tātad Rīgai un Pierīgai, mēs uz diviem gadiem nosakām uz pusi mazāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi par zemi. Tātad nevis kā šobrīd 1,5, bet 0,75. Šis ir divu gadu risinājums, un pēc diviem gadiem ir jāatrod jauns risinājums. Skatīsimies, ko teiks partneri, bet VIENOTĪBA viennozīmīgi uzstās, ka ir jābūt šādam pagaidu risinājumam. Mēs nevaram cilvēkiem, kas ir šobrīd nonākuši neapskaužamā situācijā, pateikt, lai gaida un ka kaut kad nākotnē kaut kas būs, un cerēt uz Rīgas pašvaldību, kas diemžēl absolūti nevēlas risināt šos jautājumus.

Nodoklim ir jābūt, bet tam ir jābūt taisnīgam un samaksājamam.

Paldies, klausītāji, un priecīgas jums Lieldienas!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim.

Nākamajai “Frakciju viedokļos” vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Ingai Bitei. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Sākšu droši vien ar to, ka turpināšu mana kolēģa minēto nekustamā īpašuma nodokļa tēmu. Tikai gribu vērst uzmanību uz ļoti interesantu faktu, ka šīs problēmas koalīcija pamana tikai pirms vēlēšanām.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas Reģionu apvienība un es personīgi kā Latvijas Reģionu apvienības deputāte jau pirms gada, faktiski tieši pirms gada, iesniedzu priekšlikumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, lai risinātu jautājumu par nesamērīgajiem nodokļiem, kas tiek piesaistīti nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai, turklāt pārmērīgi piesaistīti nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai, kā to šobrīd ir atzinusi arī koalīcija – pēc tam, kad ir pagājis gandrīz gads. 

Un jau toreiz es no Saeimas tribīnes teicu (katrs, kam ir interese, to var atrast), ka nav pamatoti un nav taisnīgi, ja kādam, kurš ir mantojis savu īpašumu no saviem vecākiem vai vecvecākiem, un ja tam blakus notiek strauja attīstība, tiek uzceltas ļoti greznas, lepnas mājas, šis rajons pēkšņi kļūst par ekskluzīvu rajonu, viņa nodoklis kļūst nesamaksājams. Tas ir tieši kadastrālās vērtības jautājums. Tagad koalīcijas kolēģi var runāt kā no baltas lapas, ka pirmo reizi ir pamanījuši šo problēmu, taču mēs uz to norādījām jau pirms gada.

Līdzīgi jāteic, ja mēs runājam... ja atgriežamies pie Saeimas šodienas sēdes darba kārtības, šodien Saeimas sēdes darba kārtībā bija divi likumprojekti un vairāki priekšlikumi no Latvijas Reģionu apvienības deputātiem.

Viens no šādiem likumprojektiem, kurus mēs rosinājām Saeimai pieņemt, ir saistīts ar demogrāfijas jautājumu risināšanu. Likumā šobrīd ir, es gribu teikt, tāda – smiekli caur asarām – situācija, proti, ja darba devējs vēlas atbalstīt savu darbinieku, kuram ir nomiris kāds tuvinieks, viņš to var darīt, nemaksājot nodokļus, tātad, sniedzot kādu atbalstu, pabalstu bēru gadījumā nav jāmaksā valstij par to nodokļi, un tas ir pareizi. Taču gadījumā, ja darbiniekam piedzimst bērns, tātad ir priecīgs notikums, darba devējs arī var atbalstīt, var izmaksāt kādu prēmiju vai pabalstu, vai pasniegt dāvanu, bet par to ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Proti, mēs vairāk atbalstām darbiniekus, kuriem ir nomiruši tuvinieki, nekā darbiniekus, kuriem ir piedzimuši bērni. No valsts politikas viedokļa tas nav pareizi, tāpēc mēs rosinājām arī gadījumā, ja darbiniekam piedzimst bērns, ļaut darba devējam viņu atbalstīt, nemaksājot par to nodokļus.

Nu, smiekli caur asarām, kā jau es teicu. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs kāpa Saeimas tribīnē pēc manis un teica: ja ir tiešām tāds priecīgs notikums, tad varbūt darba devējs var atļauties samaksāt šos nodokļus. Nu, jāsaka, tas tāpat kā citi koalīcijas deputātu izteikumi, proti, kas tie par uzņēmējiem, kas nevarot nodokļus samaksāt, šķiet, ir ļoti, ļoti tālu no realitātes.

Man žēl par tādu koalīcijas nostāju. Arī balsojums parādīja attieksmi, proti, “par” šo priekšlikumu balsoja 35 deputāti (galvenokārt no opozīcijas), “pret” balsoja četri un “atturas” – 37, kas faktiski nozīmē to, ka tie deputāti, kuri atturējās, izšķīra balsojuma rezultātu.

Un te nu mēs nonākam pie nākamā Latvijas Reģionu apvienības priekšlikuma. Mēs piedāvājam grozījumus Saeimas kārtības rullī, lai atceltu vai liegtu iespēju deputātiem balsojumā atturēties, jo atturēšanās ir tāda pozīcija, ka es jau tā kā neesmu pret, es jau labprāt atbalstītu, bet, nu, tur kaut kas tā un kaut kas šitā, un kaut kas vēl kaut kā, tāpēc es nevaru atbalstīt. Bet deputāts tomēr ir lēmumu pieņēmējs, tā ir valsts augstākā lēmējvara, un deputātam ir jābūt spējīgam pieņemt lēmumu “par” vai “pret” kādu konkrētu priekšlikumu vai likumprojektu. Tāpēc piedāvājām izslēgt iespēju atturēties. Arī šis piedāvājums no koalīcijas puses netika atbalstīts.

Un nākamais. Latvijas Reģionu apvienība bija iesniegusi priekšlikumus “Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” jeb, kā mēs to tautā saucam, likumā, kurš regulē ceļu nodokli. Gribu atgādināt, ka Saeimā jau šobrīd ir divas pilsoņu iniciatīvas, kuras abas kopumā ir parakstījuši vairāk nekā 35 tūkstoši pilsoņu un kuras piedāvā vai rosina Saeimai izveidot modeli, kas jau šobrīd ir spēkā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, proti, ka atsevišķs ceļu nodoklis par to vien, ka mums pieder transportlīdzeklis, netiek maksāts, bet tiek maksāts akcīzes nodoklis par to, ka mēs šajā transportlīdzeklī lejam degvielu un ar to braucam, tātad to faktiski izmantojam. Bet, ja mēs to neizmantojam vai izmantojam tikai retos gadījumos, atsevišķs ceļu nodoklis jāmaksā nebūtu.

Diemžēl arī šie priekšlikumi tika noraidīti, jo koalīcijas līgumā ir rakstīts, ka nedrīkst atbalstīt nevienu opozīcijas priekšlikumu, un galvenais arguments bija tas, ka, palielinot akcīzes nodokli, pieaugs arī cenas degvielai. Taču kaimiņvalstu pieredzē mēs to neredzam, proti, akcīzes nodoklis gan Lietuvā, gan Igaunijā benzīnam jau šobrīd ir būtiski augstāks nekā Latvijā, dīzeļdegvielai Lietuvā akcīzes nodoklis ir ļoti līdzīgs kā Latvijā, bet Igaunijā ir būtiski augstāks, taču degvielas cenas benzīntankos tik būtiski neatšķiras. Līdz ar to teikt, ka tāpēc vien, ka mēs pielīdzināsim savu akcīzes nodokli kaimiņvalstu akcīzes nodoklim, to nepārsniedzot, mūsu cenas pēkšņi uzlēks debesīs, es domāju, ka šāds apgalvojums ir ekonomiski nepamatots. Bet ar kaut ko jau bija jāpamato mūsu priekšlikumu noraidīšana.

Tāda nu ir bijusi šīsdienas Saeimas sēde.

Atgriežoties pie pozitīvā. Ārā ir iestājies pavasaris, un vēlam jums visiem to izbaudīt gan šodien, gan rīt, gan arī tuvajās brīvdienās.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valdim Kalnozolam. Lūdzu!

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Šodien bija tāda mierīgāka Saeimas sēde ar ne tik skandaloziem likumprojektiem.

Galvenokārt izskatīja jautājumu, kas saistīts ar maksātnespējas procesu, lai sakārtotu tiesiskās aizsardzības jautājumu.

Tika izskatīti administratīvi jautājumi, kas saistīti ar Latvijas ģerboni un Zemgales un Kurzemes ģerboņiem.

Tiek izskatīts jautājums, lai nākamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs nezaudētu savu iepriekšējo izdienas pensiju.

Tika izskatīts jautājums par lauksaimniecības zemes privatizāciju. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija turpinās uzstāt uz to, ka mūsu lauksaimniecības zemju īpašniekiem jāprot latviešu valoda.

Tika izskatīti arī jautājumi, kas saistīti ar gadījumiem, kad tiek atsavinātas automašīnas un nekustamie īpašumi, kas ir negodīgā ceļā iegūti, – kādā veidā un kas maksā nodokļus šajos gadījumos.

Tika izskatīts arī jautājums, kas saistīts ar Valmieras attīstību. Valmierai tiek palīdzēts izveidot savu industriālo parku, lai varētu attīstīt tautsaimniecību Valmieras reģionā.

Tika izskatīts arī jautājums, kas saistīts ar autortiesību loku. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums tiek sakārtots, nosakot, kas un kādā veidā var šīs savas tiesības īstenot.

Par citiem jautājumiem. ZZS frakcija šobrīd ir uzsākusi risināt tādu lielu, mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgu jautājumu, kas saistīts ar nodokļu izmaiņām, lai šīs nodokļu izmaiņas sekmētu tautsaimniecības attīstību, lai šie nodokļi sekmētu iedzīvotāju labklājības celšanos.

Es kā Saeimas deputāts vēlos lūgt savus vēlētājus iesaistīties šinī nodokļu izstrādes procesā, nestāvēt malā, jo ZZS frakcija šīs nodokļu izmaiņas sākusi veikt savlaicīgi, lai visi varētu tās kārtīgi apspriest, izteikt savu viedokli un tādējādi palīdzēt tās pilnveidot.

Atcerieties, ka Andrejs Upīts savā darbā “Sūnu ciema zēni” teica: nemeklēsim laimes lāci!

Atrotīsim paši savas piedurknes, jo tikai no mums pašiem ir atkarīgs mūsu dzīves līmenis, mūsu valsts, mūsu dzimtenes dzīves līmenis! Nestāviet malā! Ja jūs nepiedalāties, bet pēc tam kritizējat, ka tie nodokļi mums ir slikti, ka mums dzīves līmenis ir slikts, tad, es domāju, tas ir neētiski. Izmantojiet šo iespēju! Iesaistieties, tā sakot, valsts darbā un saprotiet, ka tikai no mūsu pašu rokām ir atkarīga mūsu nākotne, mūsu dzimtenes nākotne, mūsu labklājība!

Mēs ticam – mums izdosies! Esam saimnieki savā zemē!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Kalnozolam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien noslēdzās pēdējā Saeimas sēde šī gada ziemas sesijā.

Pirmām kārtām vēlos apsveikt jauno Pasaules Boksa padomes čempionu pirmā smagā svara kategorijā – mūsu pašu Mairi Briedi. Viņš ir pierādījis, ka tiešām latvieši ir stipra tauta.

Esam gandarīti, ka Nacionālās apvienības ierosinājums piešķirt Mairim Briedim valsts prēmiju par šo visaugstāko sasniegumu profesionālajā boksā un par Latvijas vārda nešanu pasaulē guvis arī Ministru prezidenta atbalstu.

Bet tagad par Saeimas ziemas sesijas pēdējā sēdē skatītajiem aktuālajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Atsevišķi deputāti iniciējuši grozījumus Saeimas kārtības rullī, lai turpmāk balsojumā izslēgtu variantu “atturas”. Šajā jautājumā Nacionālā apvienība pašlaik balsoja “pret”, jo uzskatām, ka likumprojektu iesniegušo deputātu rīcība nav bijusi korekta. Šobrīd pie kompleksiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī strādā atsevišķa darba grupa, kurā starp pārējiem frakciju pārstāvjiem darbojas arī viens no šos grozījumus iniciējušajiem deputātiem – par spīti tam, darba grupai šādi priekšlikumi nav tikuši izvirzīti. Tā vietā kārtējo reizi izvēlējās ar šādu iniciatīvu Saeimā taisīt troksni priekšvēlēšanu kontekstā.

Grozījumi Saeimas kārtības rullī ir nepieciešami, un Nacionālā apvienība jau pirms krietna laika ir rosinājusi ieviest šādus grozījumus. Taču lūdzu kolēģus turpmāk apzināties korekto procedūru un aicinu uz turpmāku konstruktīvu sadarbību šo grozījumu izstrādē Saeimas ietvaros.

Šodien izskatīšanai Saeimā nodevām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas vienlaikus ar grozījumiem Maksātnespējas likumā paredz izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā un ievieš tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kuras galvenais mērķis būs būt par kreditoru uzticības personu, uzraugot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu izpildi. Šādā veidā tiks ierobežota maksātnespējas procesa administratora kompetence tiesiskās aizsardzības procesā. Uzskatām, ka šie ir ļoti būtiski grozījumi, kas vērsti uz maksātnespējas procesa sakārtošanu un tiesiskuma nodrošināšanu Latvijā, tāpēc to virzību Nacionālā apvienība, protams, atbalsta.

Nemainīgu atbalstu šodien izrādījām, galīgajā lasījumā atbalstot grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kuri paredz tiesības uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu arī daudzbērnu ģimenes pirmās pakāpes radiniekiem – vecāku, audžuvecāku vai aizbildņa mātei vai tēvam. Šie grozījumi veicinās taisnīguma principa īstenošanu situācijās, kad daudzbērnu ģimene dzīvo kopā ar bērnu vecvecākiem viņiem piederošā īpašumā. Nekustamā īpašuma nodokļa jautājumi šobrīd ir ārkārtīgi sāpīgs un aktuāls jautājums daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc mums ir jāatrod pieņemams un sabalansēts risinājums, kas ļautu iedzīvotājiem gan maksāt taisnīgu un samaksājamu nekustamā īpašuma nodokli, gan arī vienlaikus neradītu iztrūkumu pašvaldību budžetos.

Nacionālā apvienība virzīs jaunu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību – trīs komponenšu modeli, kurā vienīgais vai dzimtais mājoklis jāatbrīvo no nodokļa līdz noteiktam kvadrātmetru skaitam vai īpašuma vērtībai un kurā īpašuma kadastrālajai vērtībai būs ievērojami mazāka nozīme. Esošā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtība tiek izmantota nesamērīgi un netaisnīgi un rada nopietnas problēmas īpaši iedzīvotājiem ar dzimtas mājām, kur nodokli šobrīd samaksāt nav spējīgi ļoti daudzi. Jauno modeli virzīsim tālākai apspriešanai un ceram, ka mūsu priekšlikums gūs atbalstu un nekustamā īpašuma nodokļa jomu izdosies sakārtot pieņemamā un iedzīvotājiem draudzīgā veidā.

Noslēgumā par pēdējā laika aktualitātēm. Esam gandarīti, ka šonedēļ beidzot noslēdzies gāzes monopols Latvijā, dabas gāzes tirgu atverot brīvai konkurencei. Brīvs tirgus un konkurences apstākļi ir pozitīvi aspekti, kas ļaus veselīgi attīstīties tirgum un kas arī patērētājiem uzliks lielāku atbildību par savu izvēli.

Gandarīti bijām šonedēļ Rīgā uzņemt Ukrainas prezidentu Petro Porošenko. Šodienas mainīgajā ģeopolitiskajā vidē cieša draudzība un sadarbība ir ļoti būtiska. Draudzības stiprināšanā mūsu atbalsts ir ārkārtīgi būtisks īpaši Ukrainai. Mūsu atbalsts mūsu draugiem Ukrainā ir un būs nemainīgs. Novērtējam iespēju ar prezidentu pārrunāt aktuālos jautājumus drošības, ekonomikas un citās jomās un esam pārliecināti par labu, ciešu sadarbību arī nākotnē.

Uz šīs nots šonedēļ arī vēlos no jums atvadīties. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

“Frakciju viedokļos” pēdējais šodien runās partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputāts Aivars Meija. Lūdzu!

A.Meija (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija vairāki nozīmīgi jautājumi, bet vēlos informēt klausītājus par frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumu par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai. Mēs atbalstījām šo likumprojektu, lai pašvaldībai būtu iespēja veidot industriālo parku. Tas sekmēs jaunu uzņēmumu rašanos un nozīmīgi palielinās darbavietu skaitu Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu iedzīvotājiem. Uzņēmējdarbības attīstība vienmēr dod tiešu labumu gan pašvaldības un valsts budžetam, gan arī katra iedzīvotāja labklājībai.

Šonedēļ vairākās Saeimas komisijās tika izskatīti, mūsuprāt, sabiedrībai ļoti nozīmīgi jautājumi. Sociālo un darba lietu komisijā sprieda par iespējamiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Tika akceptēts priekšlikums piešķirt piemaksu viena eiro un 50 centu apmērā par katru līdz 1996.gadam nostrādāto gadu.

Frakcija “No sirds Latvijai” iestājas par straujāku mazo pensiju palielināšanu. Pensionāri parasti sākumā samaksā komunālo pakalpojumu rēķinus, kas ir ļoti lieli, un tāpēc bieži vien neatliek naudas veselības aprūpei un pārtikai. Pensija nedrīkst būt zemāka par iztikas minimumu! Latvijā vairāk nekā puse pensionāru saņem no 200 līdz 300 eiro lielas pensijas, no kuras pēc komunālo rēķinu apmaksas un zāļu iegādes pāri paliek izdzīvošanas minimums, ko tērēt pārtikai. Vai pensionāri nav pelnījuši cilvēka cienīgu dzīvi?

Otrs būtisks jautājums ir dalītā īpašuma jautājums. Par to beidzot notika darba grupas pirmās sēdes, kur sāka vērtēt pagājušajā gadā iesniegtos mūsu priekšlikumus. Tā kā valsts ir vainīga piespiedu dalītā īpašuma radīšanā, viens no mūsu priekšlikumiem ir, ka valstij vai pašvaldībai, nevis iedzīvotājiem jāizpērk no īpašnieka zeme, kas atrodas zem daudzdzīvokļu mājām. Mēs ceram, ka mūsu priekšlikums tiks uzklausīts un atbalstīts.

Šī bija Saeimas ziemas sesijas noslēguma sēde, un tāpēc vēlos frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā novēlēt visiem Latvijas iedzīvotājiem priecīgas Lieldienas. Būsim kopā ar bērniem un mazbērniem, apciemosim savus tuvos un veltīsim viņiem laiku un savu sirsnību! Lai mums visiem priecīgi un iedvesmojoši šie svētki!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Aivaram Meijam no frakcijas “No sirds Latvijai”.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos kādā no nākamajiem “Frakciju viedokļu” raidījumiem, kas būs jau pavasara sesijā!

Paldies. Visu labu!