Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Otrais pasaules karš ir milzīga traģēdija, un tāpēc frakcija SASKAŅA izstrādāja likumprojektu “Par sociālo palīdzību Otrā pasaules kara karavīriem”. Tas jau ir trešais mēģinājums pēdējo trīsarpus gadu laikā atrisināt problēmu, kuru 2012.gadā aktualizēja toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sociālo palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem Otrā pasaules kara karavīriem neatkarīgi no viņu piederības kādai no karojušajām pusēm. Par nelaimi, šo cilvēku skaits, kas tagad ir ne vairāk kā pieci tūkstoši, sarūk, un valsts palīdzība varētu šiem cilvēkiem ļoti noderēt.

Likumprojekts paredz, ka Otrā pasaules kara karavīra statusu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pamatojoties uz dokumentiem, kas apstiprinās minēto faktu. Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks Otrā pasaules kara karavīru ikmēneša pabalsta apmēru.

Strādājot pie šī likumprojekta, esam konsultējušies ar Latviešu virsnieku apvienību, Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociāciju, Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, 130.Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrību. Diemžēl Saeimas vairākums SASKAŅAS sagatavoto likumprojektu noraidīja.

Vēlos informēt arī par to, ka šodien sagatavoti un iesniegti SASKAŅAS deputātu jautājumi izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim par iespējamām reformām izglītības jomā. Nav noslēpums, ka satraukumu par savu turpmāko darbu pauž arī izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi. Un, pamatojoties uz minēto, mēs lūdzam ministru sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: kā un vai jūs plānojat uzlabot situāciju saistībā ar skolotāju prestiža celšanu sabiedrībā? Vai ministrija tik tiešām plāno īstenot ideju par mācību gada pagarināšanu? Par kādiem līdzekļiem plānots īstenot šo ideju, un vai ministrs var apliecināt, ka tam ir atbilstošs finansējums, materiālais nodrošinājums, tajā skaitā saistībā ar pedagogu darba apmaksu? Un trešais jautājums ministram – vai un kad jūs plānojat aktualizēt jautājumu saistībā ar pirmsskolas pedagogu izdienas pensijām?

Uz šiem jautājumiem izglītības ministrs atbildēs mums nākamceturtdien.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Likumsakarīgi, ka, strauji tuvojoties Saeimas sesijas pārtraukumam, strauji pieaudzis arī kārtējā Saeimas sēdē skatāmo jautājumu skaits. No Nacionālās apvienības puses būtiskākie jautājumi šodien noteikti bija grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā, grozījumi Reklāmas likumā, kā arī grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

Pirms šo grozījumu iztirzāšanas – īss ieskats arī citos, mūsuprāt, aktuālajos šodienas jautājumos.

Šodien komisijām nodoti grozījumi Karatiesu likumā, ar kuriem tiek nodrošināta kvalificētu advokātu iesaiste karatiesām piekritīgās lietās – noteikta nepieciešamība izveidot kvalificētu advokātu reģistru darbam šajās lietās un atbildību par reģistra izveidi un uzturēšanu nodot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes rokās, tādā veidā pilnveidojot jau esošo regulējumu un nodrošinot nepieciešamo pušu piesaisti karatiesu lietās.

Nodošanai komisijām skatīts arī Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma projekts, ar kuru tiek sperti tālāki soļi iedzīvotāju esošo tiesību realizēšanā, pilnveidojot mehānismus, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un tiesības savu Satversmē garantēto tiesību pilnvērtīgai realizēšanai. Tāpēc atbalstām tā virzību.

Komisijām nodoto likumprojektu vidū ir jāmin arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums, ar kuru Latvijas Republikas normatīvajos aktos beidzot tiks noteikts regulējums Eiropas Savienības finansiālā atbalsta apgūšanai. Tas ir atbalstāms un nepieciešams, jo nodrošinās efektīvu un caurskatāmu finansējuma apgūšanas sistēmu, kā arī definēs iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, tā nodrošinot arī efektīvas uzraudzības iespējamību.

Šodien savu atbalstu izrādījām arī grozījumam Reģionālās attīstības likumā. Plānošanas reģionu un pašvaldību lomas stiprināšana uzņēmējdarbības veicināšanā novados un reģionos ir ļoti būtiska un kalpo kā nozīmīgs instruments uzņēmējdarbības vides attīstībā, nodrošinot atbalstu un uzņēmējiem draudzīgu vidi. Ar šīs iniciatīvas pieņemšanu tiek dota zaļā gaisma reģionu ekonomiskās izaugsmes un labklājības celšanai, kas neizbēgami ir arī valsts kopējās izaugsmes un labklājības celšanas instruments.

Gandarīti esam arī par grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ar kuriem tiks stiprināts finanšu sektors un kontroles mehānismi tajā, lai nepieļautu, ka Latvijas finanšu sistēmu būtu iespējams izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai. Šodien pasaules un arī Latvijas notikumu kontekstā nepieciešamība pēc drošas un uzraudzītas finanšu sistēmas, šķiet, ir absolūti saprotama ikvienam, ņemot vērā tos milzīgos riskus, ar kuriem neizbēgami saskarsimies, ja nestiprināsim finanšu sektoru.

Atbalstīti arī grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem paredzēts ieviest jaunas prasības kredītdevējiem un tos uzraugošajām iestādēm, lai tādā veidā stiprinātu patērētāju aizsardzības praksi.

Valsts drošības stūrakmens ir tās Nacionālie bruņotie spēki, tādēļ atbalstījām nodošanai komisijām grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā, kas vērsti uz militārpersonu motivēšanu, lai viņi maksimāli ilgi turpinātu profesionālo dienestu un atgrieztos tajā pēc atvaļināšanās.

Piesaistot dienesta laiku sociālajām garantijām, mēs ne vien panāktu NBS rindu pieaugumu, bet arī nodrošinātu augsti kvalificētu, profesionālu un pieredzējušu militārpersonu ilgstošu dienēšanu, kas ļaus ne vien ietaupīt laiku un ievērojamus līdzekļus, kas ieguldāmi katra jauna Nacionālo bruņoto spēku karavīra sagatavošanā, bet arī ilgtermiņā nodrošinās NBS augstākās kvalitātes latiņas uzturēšanu.

Būtiski ir savstarpēji saistītie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un grozījumi Reklāmas likumā, ar ko tiek īstenota politiskā griba mainīt tiesisko regulējumu, lai ar likumu noteiktu kārtību, kādā tiek izvietoti priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli publiskās lietošanas ārtelpā un vietās, kas vērstas pret publiskās lietošanas ārtelpu. Tajā ietilpst valsts un pašvaldību iestāžu ēkas, baznīcas, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, autoostas un citas. Kas ir būtiski? Grozījumi un līdz ar to vienots regulējums nozīmē vienotus spēles noteikumus visiem politiskajiem spēkiem priekšvēlēšanu aģitācijā.

Uz šīs nots arī no jums atvados. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Nākamais runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Lai gan šodien Saeimas sēdē ir izskanējuši daudzi svarīgi jautājumi, frakcija “No sirds Latvijai” šobrīd vēlas īpaši uzsvērt jautājumu, par kuru vakar diskutējām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis prezentēja pedagogu atalgojuma modeļa pēdējo variantu, izskaidrojot deputātiem šī modeļa būtību un ieviešanas gaitu.

Kaut gan šobrīd skolās ir eksāmenu laiks, lielākajam vairumam skolēnu rit pēdējās mācību dienas un tuvojas vasaras brīvlaiks, kopumā neradās pārliecība, ka pedagogi un skolu vadītāji varētu doties atvaļinājumā ar mierīgu sirdi, zinot, kas viņus sagaida nākamajā mācību gadā. Gluži pretēji – noklausoties ministru, radās iespaids, ka vienās skolās būs algas pielikums, bet citās tas būs tikai no 2017.gada 1.janvāra. Augstskolās tā, iespējams, vispār nebūs. Un šī neskaidrība ir trīs mēnešus pirms jaunā mācību gada sākuma! Atklātībā nonākušie Ministru kabineta noteikumi ir izraisījuši arī plašas diskusijas un virkni pretenziju no dažādām iesaistītajām pusēm.

Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka reformas izglītībā ir kardināli nepieciešamas. Vissvarīgākais jautājums ir izglītības kvalitātes jautājums. Diemžēl bez laba skolotāja, kas neskraida pa trim darba vietām, lai salasītu atalgojumu un nodrošinātu eksistenci savai ģimenei, tam nenotikt. Igauņi to ir sapratuši jau sen. Par igauņu skolotāju algām mūsu skolotāji var tikai sapņot! Un mēs redzam, ka OECD pētījumos igauņi ir pietuvojušies Somijai, kas uzrāda mūsu reģionā visaugstākos sekmības un vienlīdzības rādītājus.

Arī mēs, frakcija “No sirds Latvijai”, esam izvērtējuši jauno pedagogu atalgojuma modeli un uzskatām, ka izstrādātajā modelī ir daudz neskaidrību un zemūdens akmeņu, kurus nezinātājs vai tas, kas nav iedziļinājies, pirmajā brīdī nepamanīs.

Nu, piemēram, visur tika izplatīta informācija, ka atalgojums par slodzi jaunajā modelī būs 680 eiro salīdzinājumā ar iepriekšējiem 420 eiro (protams, pirms nodokļu nomaksas). Diemžēl būtiska nianse ir tajā, ka katrā no gadījumiem šī slodze tiek aprēķināta atšķirīgi: 420 eiro skolotājs līdz šim saņēma par 21 stundu, taču 680 eiro skolotājs tagad saņems par 21 kontaktstundu un papildus vēl par deviņām stundām – tātad kopā par 30 stundām. Diemžēl ne modeļa izstrādātājs – Izglītības un zinātnes ministrija –, ne valdošās partijas nav spējušas precīzi informēt pedagogus par šīm niansēm. Tie pedagogi, kas māk rēķināt, ir izrēķinājuši, ka viņi, faktiski strādājot vairāk, saņems to pašu atalgojumu, ko iepriekš.

Pret jauno modeli iebilst gan interešu izglītības pārstāvji, internātskolas, gan Pierīgas skolas. Un šeit der ieklausīties Pierīgas novada pašvaldību priekšsēdētāju 6.maija atklātajā vēstulē paustajā viedoklī: “Uzskatām, ka pašreizējie Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātie noteikumu projekti ir jāpilnveido un jāizdiskutē ar visām atalgojuma noteikšanā iesaistītajām pusēm, un tie jāapstiprina līdz 2017.gada 1.janvārim. Jaunais modelis ir pazaudējis klases audzinātāja darba samaksas nozīmību, ierindojot to pie visa cita darba, kas darāms deviņās stundās, tādā veidā samazinot šī Izglītības likumā noteiktā uzdevuma nozīmību izglītības procesā.”

Kā apgalvoja izglītības un zinātnes ministrs šajā komisijas sēdē – galvenais ir pedagogu likmju skaita samazināšana. Tas ir galvenais jaunā pedagogu atalgojuma modeļa orientieris! Tātad atkal tie paši vēži, bet citā kulītē. Nosauksim to par jauno modeli! Liksim pedagogam vairāk strādāt un piemaksāsim centus! Ciniski, protams.

Sēdes laikā izglītības un zinātnes ministrs nesniedza atbildes uz šādiem jautājumiem.

Vai kaut vienam Latvijas pedagogam ir paredzams 60 procentu algas pielikums?

Otrais. Kāpēc noteikumu projektos nav noteikts konkrēts stundu skaits par obligāti iekļaujamiem pedagogu papildu pienākumiem: gatavošanās stundām, labošana, individuālais darbs, klases audzināšana?

Trešais. Kāpēc klases audzināšanas stundas jāapmaksā no pedagogu motivācijas fonda?

Ceturtais jautājums. Kāpēc darba slodze ir noteikta 30 stundas vispārējā izglītībā, bet pirmsskolā – 40 stundas?

Nākamais jautājums. Pašreiz piedāvātajā modelī izglītības iestādēm, kurām ir salīdzinoši liels audzēkņu skaits, finansējums nesamazinās, bet skolās, kurās audzēkņu skaits ir mazāk par 100, finansējums samazinās? Vai tas nav slēpts plāns slēgt lauku reģionu skolas?

Nu un vēl interesants jautājums ir par interešu izglītību. Kaut gan ir it kā 13,3 procentu pieaugums, kā atzīmēja ministrs, tas nozīmē... un ir izrēķināts, ka samazināsies slodžu skaits. Līdz ar to arī daudzi pedagogi paliks bez darba.

Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka šāds pārsteidzīgs, nesagatavots un nediskutēts modelis var radīt vairāk problēmu izglītības sistēmā, lielāku neapmierinātību pedagogu vidē, nevis kārtību un strukturālas izmaiņas, uz kurām mēs visi tik ļoti tiecamies.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvīdam Platperam.

Tagad vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja biedram Jurim Viļumam. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki jautājumi. Mēģināšu par dažiem izstāstīt īsumā.

Pirmkārt, uzmanību pievērsa SASKAŅAS deputātu iesniegtais priekšlikums par Otrā pasaules kara veterānu statusu, un šis konkrētais priekšlikums tika noraidīts, jo paralēli ir iesniegts un tiek skatīts viens cits likumprojekts, kurš tieši šo jautājumu skata, un mēģināsim to sakārtot.

Arī Latvijas Reģionu apvienības frakcija uzskata, ka patiešām, neatkarīgi no tā, kurā pusē karoja mūsu vectēvi, viņiem pienākas kādas sociālās garantijas, it sevišķi, ja kāda no pašvaldībām izdomā atbalstīt šos veterānus, tad līdzīga palīdzība noteikti jādod gan vienā, gan otrā pusē karojušajiem. Un es vēl pieminētu arī tos cilvēkus, kas karoja mežabrāļu rindās.

Divas iniciatīvas šodien, ko iesniedza Latvijas Reģionu apvienība, tika atbalstītas. Pirmā bija par atbalstu daudzbērnu ģimenēm saistībā ar transportlīdzekļu nodevas maksāšanu. Likums jau šobrīd paredzēja un joprojām paredz palīdzību daudzbērnu ģimenēm šī nodokļa atlaides veidā, diemžēl līdz šim ierēdņiem nebija līdz galam skaidrs, kā šo likumu piemērot. Mēģināsim ar šo likumprojektu precizēt likumu, lai visiem būtu skaidrs, kā uz priekšu mēs varam palīdzēt daudzbērnu ģimenēm.

Otra iniciatīva bija saistīta ar Veterinārmedicīnas likumu, ar nu jau plaši izskanējušo lietu saistībā ar mājdzīvnieku, suņu, veselību, kur ir šaubas par to, vai viens konkrēts suņu barības ražotājs tiešām godprātīgi pilda visas prasības un vai viņa ražotā produkcija nerada kādus draudus mājdzīvnieku veselībai.

Mūsuprāt, uz šo jautājumu vienkārši ir jāatbild. Respektīvi, jāatrod atbilde, vai konkrētais uzņēmējs ir vainīgs vai nav vainīgs. Lai attiecīgi noņemtu šaubu ēnu pār šo uzņēmumu, ja viņš nav vainīgs. Un savukārt, ja kāds ir tomēr pārkāpis likumu vai kādas normas, ir jāsaņem sods, lai nav nevienam šaubu, ka zināma ražotāja suņu barība ir kaitīga dzīvniekiem.

Vēl šodien tika atbalstīta papildu funkcija plānošanas reģioniem, un plānošanas reģioni tagad būs atbildīgi arī par uzņēmējdarbību. Pēc būtības tas ir atbalstāmi, un arī mūsu frakcija to atbalstīja. Tomēr jāatgādina, ka būtu labi, ja šīm funkcijām nāktu līdzi arī kādi finanšu līdzekļi, lai patiešām to funkciju arī varētu pilnvērtīgi pildīt. Pagaidām gan, cik es saprotu, šādi finanšu līdzekļi netiek paredzēti, bet, nu, cerēsim, ka uz priekšu šis jautājums tiks pilnveidots un sakārtots.

Ļoti karstas debates šodien bija par VIENOTĪBAS kolēģu iesniegto priekšlikumu, ka turpmāk cilvēki savu tautību, konkrēti, “latvietis”, varētu izvēlēties ne tikai pēc asinsradniecības. Un Latvijas Reģionu apvienības frakcijā domas dalījās. Daži deputāti atbalstīja šo priekšlikumu un daži neatbalstīja. No savas puses varu tikai pieminēt to, ka īstenībā jau tas jēdziens “latvietis” arī kaut kādā brīdī tika ieviests oficiālajos dokumentos, un droši vien arī tolaik pirmajā brīdī nebija nemaz tik viegli noteikt kritērijus, pēc kuriem pateikt, kurš ir latvietis, kurš nav latvietis. Un arī mūsdienās, es domāju... es minēju arī Saeimas sēdē piemērus citviet pasaulē, Eiropā, kur arī cilvēki mēģina savām tautībām lojālos cilvēkus, kas prot valodu, kas cenšas aizstāvēt šīs tautības, to kultūras vērtības un grib patiešām saukt sevi par šai tautībai piederošiem, tātad mūsu gadījumā – latviešiem. Bet kāpēc gan ne? Un galu galā tas patiešām nevienam... manuprāt, nekādas lielas problēmas nevajadzētu radīt.

Turklāt burtiski šobrīd atradu informāciju, ka 1989.gadā tepat Latvijā (tas nozīmē, ka mēs vēl nebijām neatkarīga Latvijas valsts) vienā... vai nu tā bija tautas skaitīšana, vai vienkārši dokumentu maiņa, viens no toreizējiem politiķiem vai aktīviem sabiedriskajiem darbiniekiem ierakstīja, ka viņš ir arābs. Droši vien, daudzi cilvēki tajā 1989.gadā tāpat varēja ierakstīt, ka viņi ir latvieši, un neviens to pēc tam nepārbaudīja. Līdz ar to... varbūt tas ir pat labi. Tas nozīmē, ka mūsu latviešu nācija, mūsu latviešu tauta, tā teikt, kļuva lielāka. Tāpēc nobeigumā aicinu mūs visus būt latvieša vārda cienīgiem.

Paldies. Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos parunāt par plašāku tēmu, ko esmu sadzirdējis, braucot un runājot ar cilvēkiem reģionos. Cilvēki patiešām ir satraukti par Latvijas drošību un ne tikai tajā kontekstā, kas notiek aiz mūsu robežām, bet kopumā – cik cilvēki jūtas droši. Jo drošību viņi izprot daudz plašākā veidā. Gan kā drošību par to, ka viņi saņems veselības aprūpes pakalpojumus, gan drošību par to, ka viņi uz valsti var paļauties.

Un tas secinājums ir viens – drošība sakņojas mūsu pašu cilvēkos. Un kas notiek ar mūsu cilvēkiem? Mums ir reālas demogrāfijas problēmas, mums nepiedzimst tik daudz bērnu, cik mēs vēlētos. Vecuma struktūra mainās, aizvien mazāk paliek to, kas uztur šo valsti, arī maksā nodokļus, daudzi cilvēki aizbrauc. Un tas ir ļoti liels izaicinājums. Jo kur mēs gribam būt pasaules kartē? Mēs gribam pelnīt, strādāt tādu darbu, kas mūs aizrauj, pelnīt tādu algu, kāda ir Rietumeiropas valstīs, bet... Un tieši tāpēc mēs šobrīd pārstrukturējam savu ekonomiku uz zināšanu ekonomiku, uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku, un tā visa kodols, manuprāt, vai atslēga ir tieši izglītības sistēma.

Tāpēc šobrīd arī VIENOTĪBA veic virkni reformu, virkni pārmaiņu izglītības sistēmā, kur viens no centrālajiem elementiem, protams, ir satura maiņa. Mēs mainām tātad šo saturu, kas tiks ieviests no 2018.gada un kas atbildēs arī pašiem skolēniem uz jautājumu, kāpēc man ir jāmācās trigonometrija vai kas ir pirolīze, kur tas ir reāli pielietojams un kas iedod viņiem plašākas kompetences tālāk dzīvē – šo bāzi, lai viņi varētu startēt un tiešām darīt to, kas viņus aizrauj, lai viņi varētu darīt izcilas lietas.

Bet, lai šo visu izdarītu, mums ir vajadzīgs motivēts skolotājs, kas šīs pārmaiņas arī skolās ieviesīs. Un te mums ir būtiskas problēmas. Ja paskatāmies vecuma struktūrā, mums ir daudz skolotāju, kuri tuvākajos gados ies pensijā, un motivācija jaunajiem skolotājiem nākt iekšā ir diezgan maza. Es paskatījos skaitļos. Rīgā ir vajadzīgi, piemēram, 15 matemātikas skolotāji, reāli mācību iestādēs augstākajā izglītībā tiks sagatavoti 10. Tas nozīmē to, ka mums ir skolotāju deficīts.

Atslēga? Viens no argumentiem ir taisnīgs, godīgs atalgojums par vienādi padarītu darbu. Tieši tāpēc šobrīd tiek gatavota atalgojuma reforma. Tā jau ir fināla, noslēguma fāzē, par to tiek diskutēts, un man ir ļoti liels lūgums visiem, kas ir iesaistīti šajā procesā, – protams, kritika ir laba lieta, bet tad nāciet ar priekšlikumiem, kā izlabot šo modeli, uzlabot, pilnveidot un pēc iespējas īsākā laikā atbalstīt šo Kārļa Šadurska kā izglītības un zinātnes ministra reformu, un beidzot ieviest to, kas paredzēs algu pieaugumu vidēji... tātad šobrīd ir 93 procenti no tautsaimniecībā vidējā atalgojuma 818 eiro. Mēs spētu panākt to, ka atalgojums būtu vismaz 123 procenti no tautsaimniecībā vidējā, kas jau ir labs motivators.

Līdz ar to VIENOTĪBA pilnībā atbalsta to virzienu, ko šobrīd īsteno izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Ir jānovērš dažādas nianses, varbūt neprecizitātes, vai iebildumi jāņem vērā, bet arī pārējos es aicinu ļoti konstruktīvi ar šo jautājumu strādāt, nākt ar saviem priekšlikumiem, nevis tik daudz kritizēt. Jo tas, manuprāt, ir Latvijas izdzīvošanas, fundamentāls izdzīvošanas un izaugsmes jautājums.

Paldies. Un veiksmīgu dienu!

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Un raidījumu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Putra. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Kolēģi iepriekš jau diezgan plaši izstāstīja par šīsdienas darba kārtību, tomēr tas jautājums, kam es vēlos pievērsties, ir nākamā gada valsts budžets. Kā jūs zināt, šodien ir valdības ministru seminārs par nākamā gada budžetu. Darbs pie valdības budžeta ir sākts jau šī gada 1.aprīlī, ir veikta virkne priekšdarbu. Ir pārskatīti bāzes izdevumi ministrijās, ir izskatītas tās vajadzības, kas šobrīd iestrādātas budžetos, un ir atrasti apmēram 50 miljoni. No tiem apmēram 12 miljoni tieši iepriekšējā runātāja pieminētajā Izglītības un zinātnes ministrijā, un tas uzstādījums šobrīd ir diezgan augsts. Es teikšu tā, ja fiskālā telpa mums ir 9 miljoni, plus 35 miljoni, kurus mēs varētu piesaistīt tieši Veselības ministrijai ar nosacījumu, ka Eiropas Komisija saskaņo mums šos 35 miljonus pie konkrēta reformu apjoma... un pie vajadzībām veselībai – 35 miljoni, izglītībai – 27 miljoni, Iekšlietu ministrijai – aptuveni 25 miljoni un citām mazākām vajadzībām, – nu, ir grūti šīs visas vajadzības, protams, apmierināt.

Tomēr ir jāteic, ka, piemēram, tajā pašā Izglītības un zinātnes ministrijā ir paredzēti nākamajā gadā 27 miljoni jaunā skolotāju algu modeļa ieviešanai. Tomēr tas, ko mēs redzam Finanšu ministrijā jau šobrīd, un arī ministrs – pats ministrs Kārlis Šadurskis – ir minējis, ka viņam, ja mēs skatāmies uz šo varbūt ne... lietderīgi iztērēto, bet sava veida... varbūt tērēt savādāk naudiņu, tad 16 miljoni ir tie, ko viņš varētu atvēlēt citu, jaunu politisku iniciatīvu veikšanai, jaunu reformu virzīšanai. Tātad tas nozīmē šobrīd... mēs redzam, ka, ja Izglītības un zinātnes ministrijai ir nepieciešami 27 miljoni, tad 16 miljonus viņi var droši atrast savā ministrijā, un tas tikai būtu godīgi pret pārējām ministrijām, jo tās vajadzības ir visiem, un visus mēs diemžēl nevarēsim apmierināt.

Kas attiecas uz Veselības ministriju, tad naudas līdzekļus, protams, veselības nozare kā tāda... Budžets pret IKP, viņiem, protams, ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā, tomēr mēs varam piešķirt naudiņu, tikai veicot konkrētas reformas, jo, dodot naudu vienkārši naudas došanas pēc, mēs nonākam pie tā, ka šī naudiņa nozarei pazūd, un tas ir sava veida melnais caurums, uz ko mēs neesam gatavi. Tāpēc šos 35 miljonus ir paredzēts dot mērķtiecīgi. Redzot to, ka par šiem 35 miljoniem mēs, piemēram, samazinām rindas uz konkrētiem izmeklējumiem... palielinām veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Protams, nākamais jautājums, kas mums ir, tā ir demogrāfija. Ir jāpārskata jau esošie pasākumi, kas ir iestrādāti demogrāfijai, jo pie ierobežotas resursu pieejamības mēs redzam, ka šie 100 miljoni, kas aptuveni šobrīd jau ir atvēlēti demogrāfijai... iespējams, ir pasākumi, kurus mēs kā jaunas politiskas iniciatīvas varētu virzīt. Tomēr pie ierobežotiem resursiem... šo trūkstošo resursu dēļ, teiksim, ir jāpārskata kāds ne pārāk efektīvs jau esošs pasākums, tāpēc ir jāstrādā pie tā, lai mēs beigās iegūtu arī pozitīvu rezultātu. Mums ir sava tauta jāatražo un, protams, vidējais mūsu latvieša vecums ir jāsamazina. Ir jāpalielina īpatsvars tieši jauno cilvēku ziņā.

Pēdējais, kam es gribēju pieskarties, ir šodien Saeimā atbalstītā iniciatīva saistībā ar suņu barības vada saslimšanu. Jā, 2015.gada pavasarī Latvijas Veterinārārstu biedrība vērsās Zemkopības ministrijā ar lūgumu atbalstīt viņu iniciatīvu, jo tika identificēta šī problēma ar šo slimību. Zemkopības ministrija nevienu brīdi nav novērsusies no šīs biedrības aicinājuma un ir atvēlējusi gudrākos prātus no Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes un piesaistījusi ekspertus no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR, un nekavējoties tika uzsākts darbs šīs problēmas cēloņu meklēšanā.

Uz doto brīdi ir iztērēti apmēram 45 tūkstoši eiro, no tiem 13,5 tūkstoši eiro ir pētnieku darba grupās iesaistīto darbinieku apmaksai. Tomēr rezultāts nav sasniegts.

Visvairāk, teiksim tā, šinī gadījumā uztrauc tas, ka par darbu ir samaksāta alga, bet rezultāts nav sasniegts. Un šobrīd, kā mēs zinām, ar sabiedrības iniciatīvu ziedot.lv tiek vākts papildu finansējums faktiski darbam, kas jau ir apmaksāts. Tāpēc neizpratni rada arī šo pētnieku uzstādījums, ka ir nepieciešams papildu finansējums. Tomēr par nepadarītu darbu, es domāju... un kas jau ir apmaksāts, nav godīgi, ka mēs maksātu vēl papildu naudiņu. Un faktiski tas, ko mums ir norādījuši ārvalstu starptautiskie eksperti... šo pētnieku darbā ir pieļauta virkne pārkāpumu, jo trūkst kvalitatīvu pierādījumu tam, ka šī slimība tiešām ir no šīs... konkrētā ražotāja. Tomēr arī šis ražotājs, kā jūs zināt, ir vērsies ar iniciatīvu, ka viņš varētu daļēji finansēt šo pētījumu, jo skaidrībai ir jābūt. Protams, suņi mirst, un tas nav normāli, ka aizdomu ēna krīt tikai uz vienu konkrētu uzņēmumu.

Tomēr es vēlos piebilst, ka arī iepriekš, un tas nav nekāds noslēpums, ir izskanējusi informācija, ka pie šī konkrētā uzņēmuma ir vērsušies cilvēki ar ieceri šo uzņēmumu nopirkt. Ir saņemts noraidījums, un ir spekulācijas par tēmu, ka, nu, tad redzēsim, kas tālāk notiks. Iespējams, šis ir sava veida reiderisms, lai grautu mūsu vietējo uzņēmumu konkurētspēju.

Protams, šādi apstākļi... šādi gadījumi ir jāizslēdz, tāpēc šaubu ēna ir jānoņem.

Tas arī īsumā viss. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ.