Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien skatījām vairākus ļoti būtiskus jautājumus. No Nacionālās apvienības puses vēlos īpaši izcelt šodienas balsojumu par budžeta projekta nodošanu vērtēšanai Saeimas komisijām, par grozījumiem Krimināllikumā, kā arī par risinājuma piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai skatīšanu. Viens no šodien svarīgākajiem jautājumiem bija balsojums par budžeta projektu. No Nacionālās apvienības puses vēlos izcelt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mēs no savas puses darīsim visu, lai laikā starp lasījumiem panāktu, ka neapliekamā minimuma palielināšanas par 10 eiro vietā palielinājums fiskāli būtu līdzvērtīgs vismaz 25 eiro par katru apgādībā esošo bērnu, lai tādejādi sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem. Esam rosinājuši grozīt arī likumu par azartspēļu nodokli. Uzskatām, ka visbūtiskāk ir celt nodokli tieši spēļu automātu un spēļu galdu ekspluatācijai; tas ienestu budžetā ievērojamus papildu līdzekļus. Tāpat uzskatām, ka arī akcīzes nodokli būtu iespējams palielināt vēl vairāk. Visi šie pasākumi dotu iespēju iegūt pietiekošus līdzekļus budžetā, lai nodrošinātu līdz šim valdības neatbalstītu Nacionālās apvienības iniciatīvu – brīvpusdienu nodrošināšanu 5.klašu skolēniem visā valstī; tam nepieciešami 2,2 miljoni eiro.

Rosinot bērnudārzu pieejamības turpmāku nodrošinājumu, šodien komisijai tika nodots Nacionālās apvienības iniciētais Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātu un citu kolēģu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, kas tapis sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Izmaiņu mērķis – atbalsta programmas turpināšana ar 2016.gada 1.janvāri, kas kopš 2013.gada septembra tika realizēta valstī kopā ar pašvaldībām, lai nodrošinātu līdzfinansējumu bērniem par privāto pirmsskolas izglītības pakalpojumu: 228 eiro – Rīgā un Pierīgā, 185 eiro – ārpus Rīgas reģiona.

Likumprojektā ietvertie nosacījumi. Lai nodrošinātu objektīvu un pilnīgu izmaksu aprēķinu, Ministru kabinets noteiks pašvaldībām saistošo metodiku ar prasībām, kādi izdevumi tajā iekļaujami. Gadījumā, ja pašvaldība nevar piedāvāt vietu savā bērnudārzā, vecākiem būtu iespējas izvēlēties starp pirmsskolas izglītības iestādi vai sertificētu aukli, vai individuālo pedagogu, un Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, izvēloties aukli, izmaksas tiek kompensētas mazākā apmērā. Ja pašvaldība nenodrošina vietu savā bērnudārzā un bērns uzsācis apmācības privātā pirmsskolas izglītības iestādē, pašvaldības atbalsts tiek saglabāts arī tad, ja vēlāk tiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Mērķis ir likumprojektu pieņemt galīgajā lasījumā līdz 2015.gada 18.novembrim – valsts svētkiem.

Šodien tika skatīti arī grozījumi Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus par cilvēku kontrabandu. Uzskatām, ka šī iniciatīva apsveicama, īpaši ņemot vērā sarežģīto situāciju, kas Eiropā izveidojusies migrantu krīzes dēļ, un notiekošo uz Latvijas robežas, uz kuras katru nedēļu tiek pārtvertas nelegālo imigrantu grupas. Šo noziegumu organizatoriem jāsaņem atbilstošs un nopietns sods. Palielināta soda esamība var mazināt konkrētu indivīdu vēlmi iesaistīties šāda veida nelegālās aktivitātēs.

Būtiski virzījies uz priekšu ir arī likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu. Likumprojekts piedāvā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai starp privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem, nosakot kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu. Proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi. Šis risinājums būtiski atvieglos piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanu tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos. Tas līdz šim ir bijis ļoti sarežģīti vai pat neiespējami. Un šī problēma skārusi aptuveni 10 procentus Latvijas iedzīvotāju.

Noslēgumā vēlos izcelt Nacionālās apvienības izstrādātās pamatnostādnes imigrācijas krīzes risināšanai. Mēs uzskatām, ka Latvijai ir jāpiedalās patvēruma meklētāju krīzes risināšanā, taču vienlaikus jānoraida pasākumi, kas nav ilgtspējīgi, nav demokrātiski un neatbilst Latvijas valsts interesēm.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas haotisko darbību patvēruma meklētāju jautājumā, Latvijai ir jāmeklē kopējs risinājums Eiropas Savienības mērogā, vienlaikus aizstāvot savas intereses, tieši tāpat, kā to dara citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Aicinām arī nepieļaut sociālo spriedzi, maksājot patvēruma meklētājiem lielākus pabalstus nekā vietējiem pabalstu saņēmējiem. Šādā veidā tiktu novērsta vismaz daļa sabiedrības pretestības un netiktu veidotas atsevišķas sabiedrības klases, teju orveliski ļaujot vieniem iedzīvotājiem būt vienlīdzīgākiem nekā citiem.

Uz šī svarīgā jautājuma nots es no jums atvados. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam.

Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Bez šaubām, šīsdienas svarīgākā likumprojektu pakete, kas tika nodota izskatīšanai Saeimā, ir Latvijas valsts budžets nākamajam gadam.

Kas sagaida sabiedrību?

Pirmkārt, palielināsies minimālā alga no 360 uz 370 eiro mēnesī.

Otrkārt, palielināsies neapliekamais minimums no 75 uz 85 eiro mēnesī, tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums un palielināsies ienākumi zemo algu saņēmējiem. Šīs trīs pozīcijas būtiski palielinās naudas apjomu katra iedzīvotāja maciņā.

Turklāt palielināsies arī pensijas. Tie ir plus 10,16 eiro mēnesī 31 tūkstotim pensiju saņēmēju pēc vecuma pensiju pārrēķināšanas.

Lēnāk pieaugs nekustamā īpašuma nodoklis, kas ir īpaši svarīgs lauksaimniekiem. Proti, paredzēts nekustamā īpašuma nodokļa bāzes pieauguma ierobežojums lauksaimniekiem līdz 20 procentiem.

Palielināsies finansējums drošībai, ņemot vērā mūsu ģeopolitisko kontekstu. Tas, kas notiek ārpus Latvijas valsts robežām, – tas ir īpaši svarīgi, tāpēc finansējums valsts aizsardzībai būs 1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta; tas pats arī iekšējai drošībai.

Palielināsies algas iekšlietu sistēmā. Papildus paredzēti 29,9 miljoni eiro algām iekšlietu sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tas nozīmē to, ka mēs šādā veidā stiprinām arī savu iekšējo drošību un labāk motivējam šos cilvēkus, kas ikdienā gādā par mūsu drošību gan uz ielām, gan arī uz Latvijas valsts robežas.

Palielināsies finansējums arī pašvaldībām. Tie ir 92 miljoni eiro, kas papildus nonāks pašvaldību budžetos.

Ja mēs skatāmies relatīvi un iedomājamies, ka viss Latvijas valsts budžets ir viens eiro, tad 36 eirocenti aiziet sociālajai aizsardzībai – pensijām un pabalstiem; 17 eirocenti aiziet dotācijām pašvaldībām; 9,7 eirocenti ir paredzēti izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai, tātad desmitā daļa; 9,2 eirocenti – desmitā daļa – ir izdevumi veselībai; 7,7 eirocenti – valsts parāda apkalpošanai; 5,7 eirocenti – ekonomiskajai darbībai (satiksme, lauksaimniecība un citas nozares); 5,4 eirocenti ir sabiedriskajai drošībai un kārtībai, un arī aizsardzībai ir finansējuma pieaugums, un šobrīd tie ir 3 eirocenti no katra eiro, kas ir budžetā; 1,4 eirocenti no eiro ir izdevumi, lai uzturētu Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta, ministriju darbību – tātad valsts aparātu; vides aizsardzībai mēs tērēsim 0,7 eirocentus, un pārējie izdevumi sastāda 3,7 eirocentus.

Tāpat arī iepriekšējais runātājs no Nacionālās apvienības uzsvēra grozījumus Krimināllikumā. Manuprāt, mēs ļoti daudz enerģijas tērējam, runājot par bēgļiem, kuri varētu nākt no Vidusjūras un kuri šobrīd ir Vidusjūras valstīs nokļuvuši, un tas ir ļoti liels skaitlis, bet mēs nepievēršam pienācīgu uzmanību mūsu valsts austrumu robežai. Es varu teikt, ka drīz mēs piedzīvosim – pavisam drīz! – situāciju, ka vjetnamiešu vai afgāņu bēgļu, kas šeit nonāk pāri mūsu valsts robežai, drīz būs vairāk par tiem, par kuriem ir tik asas debates bijušas un kuri nāk no Vidusjūras. Manuprāt, tā ir neiedomājama situācija, ka organizētās noziedzības pārstāvji par šādu noziedzīgu nodarījumu, proti, palīdzēšanu šo Latvijas robežu šķērsot šiem bēgļiem vai, drīzāk gan jāteic, ekonomiskajiem bēgļiem... izrādās, ka viņi nesaņem pienācīgus sodus. Viņi saņem nevis cietumsodu, bet gan dažādus nosacītus sodus vai pat daudz maigākus. Un tāpēc sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Latvijas Valsts robežsardzi es esmu izstrādājis grozījumus Krimināllikumā. Mēs mainām kvalifikācijas pazīmes vairākos pantos, nosakām bargākus sodus. Mums ir jādot pilnīgi skaidra ziņa ikvienam, kas grib iesaistīties šajās noziedzīgajās darbībās un pārvadāt šos bēgļus pāri Latvijas valsts robežai: tiem, kas to darīs, ir jāsēž cietumā, tāpēc ka tas ir arī mūsu nacionālās drošības jautājums!

Un tāpēc es aicinu komisiju nekavēties ar šiem grozījumiem un ātrāk tos izskatīt, lai robežsardzei būtiski atvieglotu darbu.

Paldies, cienījamie radioklausītāji! Un lai veiksmīga jums diena!

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcija SASKAŅA trešdien ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu pārrunāja nākamā gada valsts budžeta projektu, kuru Saeima šodien ar balsu vairākumu akceptēja nulles lasījumā. Un pašlaik es gribu pateikt par dažiem jaunievedumiem, kuri mūs neapmierina. Minēšu tikai divus konkrētus piemērus.

Budžeta projekts paredz, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas, apsaimniekošanas pakalpojumi apliekami ar PVN un ka šai PVN likmei jābūt 21 procenta apmērā. Ja Eiropas Savienība pieprasa obligāti šādu normu ieviest, mums nav skaidrs, kāpēc mēs tad nevaram piemērot kaut vai samazinātu likmi – 12 procentu. Turklāt budžeta projektā plānots akcīzes nodokļa pieaugums degvielai. Skaidrs, ka līdz ar to visi maksājumi arī sadārdzināsies. Ja frakcija SASKAŅA veidotu budžetu, mums prioritāte būtu sociālie jautājumi.

Tagad par citām aktualitātēm. Neskatoties uz to, ka tuvākajās dienās gaidāms auksts laiks, šogad gandrīz visā Latvijā siltuma tarifi ir nokritušies. Daļā vietu to kritums ir lielāks, daļā mazāks, bet apkures tarifu samazinājums ir jūtams – līdz pat 20 procentiem. Tas skaidrojams ar diviem iemesliem. Pirmais – ir nokritusies gāzes cena. Un otrais iemesls ir saistīts ar siltumuzņēmumu paveiktajiem mājas darbiem. Kompānijas strādājušas – izmantojot Eiropas fondu, pārgājušas uz vietējo kurināmo, padarījušas efektīvākas savas saimniecības. Cerams, ka ieguvēji būs visi. Starp citu, viszemākie siltuma tarifi patlaban ir Rīgā un Valmierā, turklāt galvaspilsētā ir vislielākais to kritums – par 18 procentiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Putram. Lūdzu!

E.Putra (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau iepriekšējie runātāji pieminēja, šodien galvenā tēma mums bija budžeta projekta nodošana atbildīgajai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai –, kas to tad attiecīgi vētīs un skatīs, un izanalizēs priekšlikumus.

Budžets, kā jau to pieminēja kolēģis no frakcijas VIENOTĪBA, tiek pozicionēts kā iekšējās un ārējās, drošības, veselības, izglītības budžets. Tās ir jomas, kuras noteiktas kā prioritāras un kurām atvēlēts visvairāk līdzekļu. Budžetā iestrādāts arī kompensācijas mehānisms, lai elektroenerģijas cena saglabātos esošajā līmenī un netiktu celta dēļ OIK pieauguma. 2016.gadā šīs cenas pieaugums tiek segts no “Latvenergo” peļņas.

Lai gan budžetā ir iestrādātas daudzas labas un vajadzīgas lietas, tomēr ir virkne jautājumu, kuri otrajā lasījumā vēl jāvērtē. Tāds, piemēram, ir jautājums PVN kultūras pasākumiem, 21 procenta PVN likmes noteikšana namu apsaimniekošanai, nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošana lauksaimniecībā izmantojamai zemei (tas šobrīd noteikts 20 procentu apmērā). Protams, lai budžetu kaut kā mainītu vai mazinātu nodokļa likmi, ir jānorāda kompensējošais avots, kas šajā gadījumā varētu būt, piemēram, reversais PVN datortehnikai, par ko daudz mēs runājam, vai arī tā sauktais ofšoru nodoklis, par kuru vēl būs garas un plašas diskusijas.

Nododot budžeta paketi atbildīgajai komisijai, tiek uzsākts darbs, kura augļi, visticamāk, kļūs redzami 30.novembrī, kad budžeta projekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tika nodoti grozījumi Enerģētikas likumā, kuri paredz līdz 2017.gada 3.aprīlim atvērt gāzes tirgu un nodrošināt, lai infrastruktūra būtu pieejama arī trešajām pusēm. Tādējādi mēs stiprināsim savu energodrošību, neatkarību un nodrošināsim gāzes tirgu ar alternatīviem piegādātājiem. Tas pozitīvi ietekmēs arī gāzes cenu.

Tas īsumā viss.

Paldies, klausītāji!

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Putram.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Labdien visā Latvijā! Kā jau mani kolēģi šeit iepriekš ir minējuši, šodien ir budžeta diena – šodien Latvijas Republikas valdība uz Saeimu ir atnesusi budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus. Skolā parasti par šādiem darbiem saka tā: “Aizej atpakaļ un pārstrādā!” –, jo budžets nav izstrādāts profesionāli valdības mazspējas un haotiskās rīcības dēļ.

Kā piemēru varu minēt likumprojektu “Solidaritātes nodokļa likums”, jo nekāds sakars ar solidaritāti šim likumam nebūs. Tas būs vienkārši likums, kas daļai Latvijas iedzīvotāju palielinās nodokļus – nevis tai daļai, kas pelna visvairāk, bet tai daļai, kas strādājot pelna vairāk. Lai jūs saprastu, paskaidrošu, ka neviens no cilvēkiem, kuri Latvijā ieņem miljonus, nemaksā ne iedzīvotāju ienākuma nodokli, ne sociālās apdrošināšanas nodokli. Tātad viņi maksā 10 vai 15 procentus par saviem ienākumiem. Savukārt tie cilvēki, kuri strādā un saņem lielāku atalgojumu, maksā gan sociālās apdrošināšanas nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, un viņiem būs arī nākošajā gadā jāmaksā vairāk.

Valdība rīkojas pēc principa, ka viens ir, ko viņi domā, otrs – ko saka, trešais – ko dara. Šādā veidā Latvijas sabiedrības uzticību iegūt nav iespējams. Bet solidaritāte bez uzticības arī nav iespējama.

Tādēļ, mūsu izpratnē, gan likumprojekts “Solidaritātes nodokļa likums”, gan budžeta projekts kopumā būtu jāsūta atpakaļ uz valdību, lai viņi rūpīgi piestrādātu gan pie ieņēmumu daļas, gan pie izdevumu daļas. Ieņēmumu daļā – skatoties pēc citiem veidiem... Jāskatās, kā panākt to, lai varētu apmaksāt tādas Latvijai tik būtiskas lietas kā aizsardzība, veselība un izglītība, kā arī, protams, iekšējā drošība. Un, vismaz no Latvijas Reģionu apvienības puses skatoties, mēs redzam, ka ienākumu daļā noteikti ir vietas, kur valdība var optimizēt jeb, precīzāk sakot, uzlabot nodokļu iekasēšanu, kā arī veikt nodokļu izmaiņas, kas ir Latvijas valsts un sabiedrības interesēs.

Paldies par uzmanību. Vēlu visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Bondaram.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdes darba kārtības centrālais jautājums bija valsts budžeta projekta un ar to saistīto likumu grozījumu nodošana parlamenta komisijām. Frakcija “No sirds Latvijai” balsoja “pret”. Pirmkārt un galvenokārt tas bija balsojums pret to politiku vai, pareizāk sakot, politikas trūkumu, kādu budžeta projektā ir iekļāvusi valdība, un to brāķi, kas laužas ārā no daudzām budžeta pozīcijām un Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem.

Bet pats svarīgākais ir tas, ka budžets absolūti neveicinās mūsu valsts attīstību un cilvēku labklājību, kā arī ir tikai vāja atblāzma valsts stratēģiskās attīstības plāniem, Nacionālajam attīstības plānam un citiem plānošanas dokumentiem.

Diemžēl jāsecina, ka ar pašreizējo izpildvaras attieksmi nekas Latvijas izaugsmē nemainīsies ne nākamgad, ne pēc diviem vai desmit gadiem. Arī turpmāk budžeta izstrādē prevalēs Finanšu ministrijas ikdienas intereses – pareizi salikt kopā skaitļus, lai bilance būtu ar nelielu deficītu. Un, ja tas neizdodas, tad taču ir brīnumnūjiņa – nodokļi –, ar kuru pieburt klāt nepieciešamo, turklāt solidāri pasliktinot gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju situāciju. Izpildvara skaisti runā par nevienlīdzības mazināšanu, labklājības pieaugumu, bet realitātē būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni ar savu nepārdomāto nodokļu politiku. Piemēram, grib no nākamā gada ar pievienotās vērtības nodokli aplikt dzīvojamo namu apsaimniekošanu, nevis pacīnīties ar Eiropas Komisiju, lai aizstāvētu mūsu iedzīvotāju intereses un panāktu samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi. Likme būs pilnā apmērā! Tāpat iedzīvotāji savos makos izjutīs akcīzes nodokļa degvielai paaugstināšanos. Turklāt tas neizbēgami izraisīs arī cenu kāpumu. Tā vietā, lai spertu nopietnu soli un ieviestu progresīvo ienākuma nodokli un cīnītos ar ēnu ekonomiku, izpildvara zina, kā ātri un viegli iegūt papildu ieņēmumus. Ministru kabinets piedāvā ieviest solidaritātes nodokli, paredzot šos līdzekļus novirzīt caurumu lāpīšanai valsts pamatbudžetā.

Par vēl vienu brāķi valdības darbā un nevēlēšanos domāt par iedzīvotājiem. Vēlos vērst uzmanību uz vēl vienu likumprojektu, kuru arī šodien nodeva komisijām turpmākam darbam. Parlamenta apritē nonācis absolūti jauna likuma projekts – likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”. Tas, kā iecerējusi valdība, varētu ļaut daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izpirkt no zem mājas esošās zemes īpašnieka tam piederošo zemi. Likumprojekts pēc būtības būtu atbalstāms, taču, izvērtējot tā piemērošanu praksē, frakcija “No sirds Latvijai” konstatēja, ka te ir vairākas būtiskas nepilnības un neatrisināti jautājumi. Viens no būtiskākajiem – dzīvokļu īpašnieku finansiālās iespējas izpirkt zemi. Tieslietu ministrija sarēķinājusi, ka vidējā izpirkuma cena, kas ir jāsamaksā viena dzīvokļa īpašniekam, varēt būt aptuveni 1500 eiro, un šī summa jāsamaksā 10 gadu laikā. Jājautā – kur un no kādiem avotiem šos līdzekļus varēs iegūt ģimenes un personas, kurām, piemēram, ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss? Vai tiešām likuma mērķis ir, atrisinot vienu problēmu, radīt desmitiem citu? Nākas konstatēt, ka Saeima aizvien biežāk spiesta pildīt tos pienākumus, tos darbus, kuri godprātīgi un atbildīgi būtu jāveic valdībai. Protams, ir jau vieglāk kaut ko sarakstīt un nosūtīt Saeimai, lai tad deputāti tiek galā ar to. Taču tad ir jautājums – kam nepieciešama tāda izpildvara?

Paldies, cienījamie radioklausītāji, par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!