NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācija

Par NATO Parlamentāro asambleju

NATO Parlamentārā asambleja (NATO PA) ir 1955. gadā izveidota starpparlamentāra organizācija, kurā NATO dalībvalstu parlamentārieši apspriež kopīgos drošības, aizsardzības un demokrātiskās noturības jautājumus. Tās darbs ir vērsts uz demokrātiskās uzraudzības stiprināšanu, transatlantiskā dialoga veicināšanu un alianses pamatvērtību popularizēšanu.

NATO PA palīdz nacionālajiem parlamentiem sekot līdzi drošības politikas attīstībai un ar ziņojumiem, debatēm un politiskiem ieteikumiem pauž parlamentāriešu kopīgo redzējumu par aktuālajiem alianses izaicinājumiem. Asamblejas darbā iesaistās ne tikai NATO dalībvalstu delegācijas, bet arī partnervalstu un kandidātvalstu parlamentārieši.

Saeimas deputātu dalība NATO Parlamentārajā asamblejā dod Latvijai iespēju parlamentārā līmenī iesaistīties transatlantiskajā drošības dialogā, skaidrot savu viedokli par reģiona drošības izaicinājumiem un piedalīties alianses parlamentāriešu kopīgās nostājas veidošanā.

Kā darbojas NATO PA

NATO PA saturiskais darbs notiek piecās pastāvīgajās komitejās:

• Aizsardzības un drošības komitejā;
• Demokrātijas un drošības komitejā;
• Ekonomikas un drošības komitejā;
• Politiskajā komitejā;
• Zinātnes un tehnoloģiju komitejā.

Asamblejas ietvaros darbojas arī Ukrainas–NATO parlamentārā padome, kas uztur padziļinātu parlamentāro dialogu ar Ukrainu.

NATO PA sanāk divās sesijās katru gadu. Pavasara sesijā deputāti komitejās apspriež ziņojumu projektus par aktuālajiem drošības un aizsardzības jautājumiem. Ņemot vērā saņemtos priekšlikumus, ziņotāji dokumentus pārstrādā, un rudens jeb ikgadējā sesijā tie tiek izskatīti galīgajā redakcijā. Šajā sesijā NATO PA pieņem arī politikas rekomendācijas un rezolūcijas.

Asamblejas darba koordinācija

NATO PA pārvaldības institūcija ir Pastāvīgā komiteja, savukārt Birojs nodrošina asamblejas darbu Pastāvīgās komitejas sanāksmju starplaikā un reaģē situācijās, kad nepieciešams ātrs politisks paziņojums vai lēmums.

Politikas rekomendāciju nozīme

NATO PA pieņemtās politikas rekomendācijas nav juridiski saistošas, taču tās pauž asamblejas kopīgo nostāju  aktuālajos drošības jautājumos. Rekomendācijas tiek nosūtītas dalībvalstu valdībām un parlamentiem, un uz tām rakstveidā reaģē NATO ģenerālsekretārs.

NATO PA un NATO

NATO PA nav NATO institūcija, taču ir nozīmīgs mehānisms sasaistes nodrošināšanai starp aliansi un tās dalībvalstu parlamentiem. Tādējādi tā palīdz stiprināt demokrātisko pārraudzību pār bruņotajiem spēkiem un drošības politiku, kā arī skaidrot NATO darbību sabiedrībai.

Vērts zināt

Vēsturiskie fakti

NATO Parlamentārā asambleja darbojas kopš 1955. gada; tās sākotnējais nosaukums bija Ziemeļatlantijas asambleja. Pirmā pastāvīgā Latvijas delegācija asamblejā tika apstiprināta 1995. gada 30. novembrī. Sākotnēji Latvijas delegācija NATO Parlamentārajā asamblejā darbojās asociētās delegācijas statusā, bet pēc Latvijas iestāšanās NATO 2004. gadā kļuva par pilntiesīgas NATO dalībvalsts parlamenta delegāciju un pirmo reizi kā dalībvalsts delegācija ar balsstiesībām 2004. gada 1. jūnijā piedalījās NATO PA pavasara sesijā Bratislavā.

Dalībnieki

NATO PA apvieno 281 delegātu no 32 NATO dalībvalstīm. Ieskaitot arī partnervalstu un kandidātvalstu delegācijas, asamblejas darbā piedalās aptuveni 355 parlamentārieši.

Saeimas pārstāvība

14. Saeimā NATO PA Latvijas delegācijas sastāvā ir  seši Saeimas deputāti – trīs pastāvīgie pārstāvji un trīs viņu aizstājēji.

Delegācijas veidošanas princips

NATO PA dalībvalstu delegācijas tiek veidotas, ņemot vērā asamblejas Kārtības rulli un attiecīgā parlamenta politisko sastāvu. Delegātus izvirza katras valsts parlaments saskaņā ar nacionālo kārtību.

Vadība

 Delegācijas vadītājs ir Raimonds Bergmanis, delegācijas vadītāja vietnieks – Ainars Latkovskis.