Godātā Latvijas tauta!

Valsts prezidenta kungs, Ministru prezidenta kungs, deputāti un ministri! Augstākās padomes deputāti!

Ekselences!

 

Pirms 30 gadiem šeit, pie Saeimas, nebija kur adatai nokrist. Kopības apziņa un pleca sajūta deva spēku un drosmi. Visiem kopā un katram atsevišķi. Tas palīdzēja mainīt Latvijas likteni.

Šodien mēs – tauta – , kas jūtas laimīga Dziesmusvētku dižajā kopkorī, kas Atmodas laikā pulcējās grandiozās manifestācijās un roku rokā stāvēja Baltijas ceļā, esam spiesti būt katrs atsevišķi – vieni, šaurā ģimenes lokā vai vismaz divu metru attālumā cits no cita.

Zinu, ka pratīsim pārdzīvot arī šo laiku un pratīsim atgūt spēku! Jo mums ir mūsu Latvija un tajā mēs vienmēr esam visi kopā.

 

Godātie Augstākās padomes deputāti!

Viens no 1990. gada 4. maijā dzimušajiem atjaunotās neatkarības bērniem – Raivis Ustinovs – šogad pirms Neatkarības deklarācijas 30. gadadienas svinībām savā vēstulē Saeimai rakstīja: “Esmu dzimis un audzis jau brīvā Latvijā, neesmu piedzīvojis padomju okupācijas laiku. Man nav īsti, ar ko salīdzināt dzīvi brīvā valstī, jo nebrīvi zinu tikai no vecāku nostāstiem. Esmu priecīgs dzīvot Latvijā, kur mēs varam kopt savas tradīcijas un kultūras vērtības.”

Taču tie, kas bija daļa no Trešās Atmodas, iestājās par brīvību, tiesiskumu un savas valsts atgūšanu, zina, ar ko salīdzināt. Zina, kāda bija dzīve nebrīvē.

Augstākās padomes Aicinājumā Latvijas tautai, ko arī pieņēma 4. maijā, ir koncentrēti aprakstīts, kas tieši notika 50 okupācijas gados. Mākslīgi izraisīta migrācija, piespiedu asimilācija, latviešu kultūras noniecināšana, Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kultūras izskaušana, nacionālo attiecību dabiskā līdzsvara izjaukšana, kā arī ekonomiskais pagrimums un ideoloģiskās represijas.

Tautā dziļi gruzdošās sāpes būtību savos vēsturiskajos vārdos izteica latviešu brīvības cīnītājs un disidents Gunārs Astra. Septiņus gadus pirms neatkarības atgūšanas – 1983. gada 15. decembrī – tiesā savā "Pēdējā vārdā" Astra teica: "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku."

Brīvības atgūšana nenāca viegli, taču 4. maija balsojums mainīja visu.

Šodien mēs lepojamies ar to, ka neatkarības atjaunošana notika parlamentārā, demokrātiskā ceļā. Pasaule pieredzēja to, kā mēs viena gadsimta laikā otrreiz spējām iegūt brīvību.

Tajā dienā pirms 30 gadiem 138 Augstākās padomes deputāti balsojot apliecināja, ka spēj skatīties pāri savas personīgās dzīves robežām. Spēj īstenot tautas gribu un mainīt Latvijas likteni.

Godātie Augstākās padomes deputāti! Mīļie āpīši! Paldies jums, kas pirms 30 gadiem šajā zālē balsojāt PAR neatkarības atjaunošanu.

Piecelsimies un godināsim viņus ar aplausiem!

Paldies!

 

Godātie Latvijas pilsoņi!

Šajā īpašajā laikā vēlos uzsvērt trīs lietas.

Pirmā. Mācīsimies paši no sevis un smelsimies spēku pašu pieredzē!

Leposimies ar pašu sasniegto un to, kā Latvija ir augusi 30 gadu laikā.

Mēs esam sabiedrība, kurā šajos gados izauguši izcili zinātnieki un izgudrotāji, diplomāti un valstsvīri, pasaules līmeņa mākslinieki, ārsti un uzņēmēji. Lielu pienesumu devuši gados jauni cilvēki, kas uzauguši atjaunotās neatkarības gados, izglītojušies un guvuši pieredzi pasaulē.

Esam kopīgi panākuši to, ka Latvija institucionālā līmenī ir viena no vissekmīgāk attīstītajām valstīm Eiropā.

30 gadu laikā esam kļuvuši par mobilitātes un radošuma nāciju, izcilības un mērķtiecības nāciju.

Visus šos gadus esam apliecinājuši neatlaidību, gudrību un drosmi. Mums palīdzējusi darba mīlestība. Spēja vienoties un izšķirties par svarīgāko – par to, kas mums kā tautai nepieciešams. Tā būs arī tagad!

Otra lieta. Līdztekus īpašām rūpēm par Latvijas iedzīvotāju veselību turpināsim stiprināt savu drošību, integrāciju demokrātiskajā pasaules daļā un sadarbību ar tuvākajiem partneriem Baltijas valstīs, Ziemeļvalstīs un Eiropas Savienībā.

Eiropa šajā pandēmijas laikā sarāvās sāpēs, jo, būdama atvērtākā no pasaules daļām, patlaban cieš visvairāk.

Vissmagāk cietuši mūsu draugi un sabiedrotie – Itālija, Spānija, Francija, Apvienotā Karaliste. Valstis, kuras pirmās uzņēma vīrusa triecienu un zaudēja tūkstošiem cilvēku dzīvību. Mēs esam kopā ar Jums!

Taču apjukums ilga tikai mirkli. Eiropas Savienībā ikviens apzinās, ka nepieciešama sadarbība. Kopīgi tiek izstrādāta stratēģija izejai no krīzes. Visi kopā atbalstīsim pētniekus un uzņēmējus, lai turpmāk spētu labāk pasargāt cilvēku dzīvību, lai pēc iespējas drīzāk atjaunotu vienu no spēcīgākajām pasaules ekonomikām.

Un ir lietas, ko nemainīsim, lai arī kādi laiki nāktu. Mūsu ārpolitiskais kurss ir viena no šīm vērtībām, un pie tā mēs nelokāmi turēsimies.

Būsim arī gatavi jaunai pasaules kārtībai, ja tāda, iespējams, veidosies pēc šīs nepieredzētās krīzes. Plānosim, kā uzlabot savu aizsardzību un starptautiskās pozīcijas.

Mēs apliecinām nemainīgu uzticību spēcīgam NATO! Turpināsim aizstāvēt nacionālu, neatkarīgu un demokrātisku Latvijas valsti!

Trešais. Kad šis pandēmijas laiks un ārkārtējā situācija beigsies, mums jābūt gataviem straujai tautsaimniecības attīstībai. Un te nav vietas aicinājumiem uz kādu laiciņu aizmirst tiesiskās normas vai labas pārvaldības principus vai “aizvākt” KNAB.

Deviņdesmito gadu haosa atblāzmas nebūs!

Mēs turpināsim pildīt savas apņemšanās finanšu sistēmas sakārtošanā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā un nabadzības apkarošanā. Mēs turpināsim atbalstīt ģimenes ar bērniem!

Veidosim savu ekonomiku dinamisku, modernu un konkurētspējīgu!

Mums ir svarīgi atrast un nosaukt vārdā Latvijas unikālo prasmi, ar ko būsim paši labākie Eiropā un pasaulē. Un šeit nav vietas nozaru greizsirdībai. Ir jāattīsta tās jomas, kurās varam būt izcilākie un konkurētspējīgākie.

 

Godātie līdzcilvēki!

Kā jau tas vēsturiski ne reizi vien bijis, mūsu tauta vissarežģītākajos brīžos apliecina, ka spēj darboties pašaizliedzīgi, tālredzīgi un patriotiski. Cik daudz mums ir gudru, talantīgu un iedvesmojošu cilvēku!

Mūsu valsts rīcību pandēmijas laikā nosaka ārsti, savas jomas eksperti, nevis politiski apsvērumi. Un mēs redzam – sabiedrība to novērtē, sabiedrība uzticas un tādējādi spēj palīdzēt arī pati sev.

Mēs jūtam lielu, neviltotu pateicību, redzot, kā strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti un feldšeri, policisti, robežsargi, glābšanas dienests. Viņi dara savu darbu diendienā, bieži ar pārslodzi, bet mēs ticam, ka varam uz viņiem paļauties. Neviens no viņiem savā postenī nav apjucis. Viņi nepārtraukti pilda savus pienākumus.

Mūsu izraudzītā taktika Covid-19 pandēmijas laikā ir viena no veiksmīgākajām. Bez drastiskiem aizliegumiem vai totālas karantīnas esam īstenojuši svarīgāko mērķi – noturēt lēzenu saslimšanas gaitu. Tas ļauj nodrošināt galveno – katram saslimušajam sniegt labāko iespējamo medicīnisko aprūpi.

Paldies mūsu pedagogiem, kuri bija spiesti īsā laikā būtiski mainīt veidu, kādā mācību priekšmetus pasniegt dažāda vecuma skolēniem. Viņu darba slodze šajā laikā ir daudzkārt pieaugusi.

Īpašs paldies ģimenēm! Gan tām, no kurām kāds, neraugoties uz iespējamo apdraudējumu, ik dienu dodas uz darbu bīstamākajos punktos, gan tām, kuras ar darbu tiek galā attālināti un vienlaikus palīdz saviem bērniem neatpalikt mācībās.

Paldies tiem, kas dodas palīgā senioriem, tiem, kas nodrošina transporta kustību, strādā veikalos, aptiekās un citās vietās, kur jāsniedz sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi.

Paldies valdībai, kuras rīcība šajos pandēmijas apstākļos ir aktīva, atvērta un vienota! To atzinīgi novērtējusi arī sabiedrība. Būtiskākais šajā laikā ir regulāra un izsmeļoša komunikācija. Spēja elastīgi un operatīvi reaģēt uz valsts un sabiedrības vajadzībām. Ir vēl uz ko tiekties, taču valdības risinājumi ir visaptveroši un ātri.

Spoži sevi apliecinājusi Ārlietu ministrija, arī sadarbībā ar Satiksmes ministriju. Ar abu iestāžu atbalstu palīdzam atgriezties dzimtenē tautiešiem un valstspiederīgajiem no visas pasaules. Un šis darbs turpinās.

Vēlos pateikties visiem mūsu partneriem Eiropas Savienībā, jo īpaši – abām pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, Vācijai un Polijai par konsulāro palīdzību un atbalstu mūsu valstspiederīgo repatriācijā. Tikpat cieši mums būs jākoordinē savas darbības, lai pakāpeniski atvērtu robežas, kad epidemioloģiskā situācija to atļaus.

Mums visiem šī ir jauna pieredze. Tādēļ ir svarīgi, ka spējam būt sadarbīgi un savstarpēji atbalstoši.

 

Godātie deputāti, kolēģi!

Pateicos jums visiem par kopīgo darbu! Mēs sekmīgi turpinām pildīt likumdevēja funkciju. Un Latvijas Saeima ir viens no labākajiem piemēriem Eiropā tam, kā parlaments spēj turpināt darbu pat vissarežģītākajā situācijā.

Kad lielākā daļa parlamentāriešu negaidīti uz laiku nonāca pašizolācijā, mēs nekavējoties lēmām par iespēju strādāt attālināti. Izvēlējāmies veidu, kā Saeima var turpināt darboties pilnā sastāvā, un tas ir ļoti svarīgi. Tagad esam viens no pirmajiem Eiropas parlamentiem, kas parlamentāro darbu varēs veikt arī digitāli. Mēs ieviešam e-Saeimu.

Paldies jums par aktīvo darbu, organizētību un pacietību!

Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, kā arī Satversmes tiesa un Augstākā tiesa šajā ārkārtējā situācijā izvirzīja mērķi nodrošināt visu valsts konstitucionālo orgānu pilnvērtīgu darbu. Un Saeima turpina veikt likumdošanas darbu un īstenot parlamentāro kontroli pār Ministru kabineta darbību.

Man kā Saeimas priekšsēdētājai drošs un pilnvērtīgs parlamenta darbs ir ļoti svarīgs.

Pirms dažām dienām – 1. maijā – apritēja 100 gadi kopš Satversmes sapulces sasaukšanas. Satversmes sapulce bija Latvijas priekšparlaments, un tajā bija nodrošināta plaša tautas viedokļu pārstāvība. Līdz ar Satversmes sapulces sasaukšanu mūsu valstī tika iedibināta parlamentārā demokrātija.

Tieši parlamentārisms mums palīdzēja uzturēt Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu. Parlamentārisma principi ļāva atjaunot valsts neatkarību pēc 50 padomju okupācijas gadiem.

Tādēļ, lai kādus laikus mēs piedzīvotu, Saeimai – Latvijas parlamentam – ir jāstrādā.

Tieši tāpat jau100 gadus dzīva un pāri laikiem uzturēta ir mūsu valsts himna. Jūnijā apritēs 100 gadi, kopš Baumaņu Kārļa dziesmai “Dievs, svētī Latviju!” oficiāli tika noteikts himnas statuss.

Satversme, parlamentārisms, karogs, himna – tas viss mums pieder arī šodien, un tie ir mūsu dārgumi.

 

Godātie tautieši! Visi Latvijas patrioti!

Latvijas valsts iegājusi otrajā gadu simtā. Kopš neatkarības atjaunošanas aizritējuši 30 gadi. Tas nav garš laiks, ja lūkojamies gadsimtu griezumā, taču gana ilgs, ja vērtējam cilvēka mūžu.

Šodien mūsu lielā bagātība un priekšrocība ir tā, ka esam kopā vairākas paaudzes, kas augušas kopā ar mūsu valsti. Gan Latvijas vienaudži, kas dzimuši reizē ar valsts dibināšanu 1918. gadā, gan jauni cilvēki, kas dzimuši 1990. gada 4. maijā. Četras piecas paaudzes vienuviet, un katrai sava pieredze. Savs stāsts par savu mūžu un Latviju.

Ir izauguši 4. maija bērni, un daudzi jau paši kļuvuši par vecākiem. Vairāki no viņiem atsūtījuši sirsnīgus pateicības vārdus Augstākās padomes deputātiem un savus vēlējumus nākamajām paaudzēm.

Anita Ivčenko rakstīja: “Mans novēlējums ir mīlēt un novērtēt Latviju. No ārzemēm atgriezos atpakaļ ar citu skatījumu uz mūsu valsti. Pēkšņi ieraudzīju šeit visu īpašo, kā nav cituviet. Mums ir daudz, par ko būt pateicīgiem. Novēlu gan šai, gan nākamajām paaudzēm dzīvot ar pozitīvu skatu sirdī un kopīgiem spēkiem turpināt attīstīt mūsu valsti..”

Visi kopā un katrs ar savu pieredzi un zināšanām mēs darām un darīsim gaišāku katru nākamo dienu.

Sirsnīgi sveicu visus un ikvienu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā!

Lai visiem daudz spēka, sirdsgudrības un lai visiem laba veselība.

Mīlēsim Latviju!

Dievs, svētī Latviju!