“Mūsu kopējais mērķis ir un paliek Latvijas neatkarības nostiprināšana. Tas nozīmē apņēmīgu darbu Latvijas drošības stiprināšanā, prasmīgu interešu pārstāvību Eiropas Savienībā un mērķtiecīgu ārējās ekonomiskās sadarbības attīstīšanu,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ceturtdien, 24.janvārī, ikgadējo Saeimas ārpolitikas debašu laikā.
Jaunajā parlamentā ir pārliecinošs atbalsts nemainīgam un stingram Latvijas eiroatlantiskajam kursam. Mūsu spēks ir NATO vienotībā, sacīja I.Mūrniece, atzinīgus vārdus veltot Kanādas lēmumam turpināt vadīt NATO kaujas grupu Latvijā līdz 2023.gadam. I.Mūrniece pateicās ne vien Kanādas, bet arī Albānijas, Čehijas, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas sabiedrotajiem par dalību NATO kaujas grupā Latvijā, kā arī valstīm, kuras regulāri patrulē Baltijas gaisa telpā.
Latvijai ir jāturpina arvien vairāk ieguldīt aizsardzībā, lai tās finansējums pakāpeniski sasniegtu 2,5 procentus no iekšzemes kopprodukta, sacīja I.Mūrniece. Līdzās cīņai pret tradicionālajiem drošības riskiem ir jāmazina hibrīdapdraudējums. Latvijas pieredze, ar mērķtiecīgu darbu nepieļaujot ārēju iejaukšanos 13.Saeimas vēlēšanu norisē un cīnoties pret dezinformāciju, ir noderīga arī pārējām ES un NATO valstīm.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra transatlantiskās sadarbības nozīmi Baltijas reģiona drošībai. “Mēs turpināsim aktīvu un uz uzticēšanos balstītu parlamentāro dialogu ar ASV Kongresu, stiprinot kopīgu izpratni par drošības apdraudējumiem, transatlantiskajai aliansei turpmāk darāmo un ASV militārās klātbūtnes nepieciešamību mūsu reģionā,” sacīja I.Mūrniece.
Ārpolitikas debatēs Saeimas priekšsēdētāja kā svarīgu nacionālās drošības jautājumu uzsvēra finanšu sektora sakārtošanu, kas prasa neatliekamu un mērķtiecīgu jaunās valdības darbu. 13.Saeima, strādājot īpašai apakškomisijai, neatlaidīgi sekos līdzi MONEYVAL rekomendāciju īstenošanai Latvijā.
Latvijas intereses ir vislabāk pārstāvētas tad, kad Eiropa ir vienota. “Demokrātiskajām vērtībām un likuma varai ir jābūt tam pamatam, uz kura balstāmies, definējot savas intereses un nostāju,” teica I.Mūrniece.
Eiropas Savienībā Baltijas valstu integrācija ir veiksmīgs reģionālās sadarbības piemērs. Šogad Latvijai kā prezidējošai valstij Baltijas Asamblejā - Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcijā -, ir lielākas iespējas proaktīvi strādāt pie transporta, enerģētikas un digitālās savienojamības attīstīšanas reģionā.
Viens no svarīgākajiem šī gada uzdevumiem ir panākt vienošanos par nākamo ES daudzgadu budžetu. Saeimas priekšsēdētāja aicināja Eiropas lietu komisiju turpināt sekot līdzi, lai šo sarunu rezultāts ļautu Latvijai gudri piesaistīt ES finansējumu Latvijas izaugsmei. Mūsu uzmanības centrā – Latvijas interesēm atbilstoša vienošanās par Latvijai pieejamo finansējumu Kohēzijas politikas īstenošanā un taisnīgiem tiešmaksājumiem.
Saistībā ar gaidāmo Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES I.Mūrniece uzsvēra Latvijas valstspiederīgo interešu nodrošināšanu un apliecināja, ka, balstoties uz savstarpējības principu, tiek plānots saglabāt pašreizējās tiesības tiem Lielbritānijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā.
Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja ciešo Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentāro sadarbību, izceļot, ka šo reģionu raksturo spēcīga parlamenta loma sabiedrībā un dziļas parlamentārās diplomātijas tradīcijas.
Runājot par diasporas politiku, Saeimas priekšsēdētāja aicināja darīt visu iespējamo, lai sekmētu tautiešu atgriešanos Latvijā. Kā nozīmīgu soli I.Mūrniece izcēla 12.Saeimā pieņemto Diasporas likumu, kas jau šobrīd sniedz reālu atbalstu reemigrācijas veicināšanā.
Saeimas Preses dienests