Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. 

Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli atbalstīja Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likuma projektu. 

Lai ieviestu vienotu reģistrācijas procesu gan būvniecības uzsākšanai un būves reģistrācijai, gan arī būves īpašumtiesību nostiprināšanai, Saeima ceturtdien, 13.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamām atzītās izmaiņas Būvniecības likumā. 

Rīt, 14.novembrī, Saeimas namā pulcēsies parlamentāriešu delegācijas no Baltijas valstīm, lai ikgadējā Baltijas Asamblejas sesijā pārrunātu mūsu reģionam būtiskus jautājumus, tostarp spriestu par transporta savienojamību kā reģionālās vienotības, ekonomiskās attīstības un drošības garantijas pīlāru.

Laikā no šī gada aprīļa beigām līdz septembrim pie administratīvās atbildības saukti seši 14.Saeimas deputāti. Par to ziņojumu Saeimai ceturtdien, 13.novembrī,  sniedza Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto informāciju. 

Dzīvokļu īpašnieku kopībām pašām būs tiesības no kredītiestādēm saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai. To noteic Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. 

Saeima ceturtdien, 13.novembrī, turpinās izskatīt 23.oktobra un 30.oktobra sēžu darba kārtības, kā arī lems par rītdienas Saeimas sēdē iekļautajiem jautājumiem.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12.novembrī, aicināja Izglītības un zinātnes ministriju pilnveidot vadlīnijas par mācību stundu sākuma laiku skolās.  Lai nodrošinātu bērniem pilnvērtīgu miegu un veselīgu dienas režīmu, tajās būtu vēlams norādīt vēlamo mācību sākuma laiku, akcentēja komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima. 

“Mūsdienu sarežģītās krīzes prasa ne tikai efektīvus risinājumus valsts līmenī, bet arī sabiedrības kopējo gatavību un spēju rīkoties. Cik esam gatavi dažādu krīžu pārvarēšanai, ko vēl mums ir nepieciešams uzlabot, kādas mācības varam gūt no notikumiem Ukrainā un kā stiprināt Latvijas iedzīvotāju kopējo gatavību – šie ir svarīgi jautājumi mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē,” to akcentēja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica otrdien, 11.novembrī, atklājot ekspertu diskusiju par gatavību krīzēm Latvijā valsts un sabiedrības līmenī un Ukrainas pieredzi.