VideoGalerie
“Uzticēšanos veido daudzi un dažādi faktori. Tas ir mūsu kopējais darbs, un to veidojam mēs paši. Kā puzles gabaliņus, saliekot kopā dotos solījumus un padarītos darbus. Tas arī veido to, kāpēc cilvēki uzticas, tostarp valsts varai,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, piektdien, 27.oktobrī, atklājot konferenci "Uzticēšanās sabiedrībā un uzticēšanās valsts varas institūcijām Latvijā".
“Uzticību var pazaudēt vienā mirklī, bet to atgūt ir ļoti grūti. Tiklīdz neesam atklāti un nespējam skaidrot savus lēmumus, tas rada aizdomas, ka mēģinām kaut ko noklusēt vai nepateikt līdz galam. To jūt. Tāpēc mums pie cilvēkiem jāiet ar tīru sirdsapziņu,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Raksturojot Saeimas darbu, D.Mieriņa atzīmēja, ka uzticības līmenis parlamentam ir zems, ko ietekmē arī tas, kā skaidrojam savus lēmumus: “Likumus raksta juridiski, terminoloģiski pareizi, bet cilvēkus tas neinteresē. Tāpēc ir saprotami un vienkāršiem vārdiem cilvēkiem jāstāsta, kas un kā pēc mūsu lēmumiem mainīsies viņu dzīvē”.
Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētāja pieskārās arī dezinformācijas tēmai. “Dezinformācija, kas sociālajos tīklos cilvēkus uzrunā kā skaisti iepakota dāvana, ir graujoša. Tas ir valsts drošības jautājums, un jādomā, ko tai likt pretī. Ne tikai to, kā mēs katrs sevi pasniegsim, bet gan, kā mēs visi kopā – kā valsts – varam pasniegt savus labos darbus,” sacīja D.Mieriņa un uzsvēra, ka arī pozitīvas ziņas var būt populāras, taču tās ir grūtāk pasniegt, bet vienlaikus tās ceļ mūsu pašapziņu.
Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, konferencē uzrunājot klātesošos, norādīja uz zemo sabiedrības uzticēšanos valsts varas institūcijām. “Iemesli, protams, tam ir dažādi. Mēs nereti deputātus saucam par tautas kalpiem, tomēr, salīdzinot ar mācītājiem, kuru darbs ir kalpot cilvēkiem, mums dažkārt līdz šādai izpratnei vēl ir ļoti tālu. Tāpēc nav jābrīnās par sabiedrības reakciju, kad cilvēki pēkšņi uzzina par jaunajiem sadales tarifiem vai prasībām aizpildīt ienākumu deklarāciju. Paziņojumi, kuri nav izsvērti, rada dažādas emocijas,” sacīja O.Burovs.
“Šobrīd mēs runājam arī par dziļu birokrātiju, un Valsts pārvaldes komisija ir uzsākusi aktīvu darbu birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanai. Tāpēc mūsu plānā ir vēl viens dialoga aplis – būtiski uzlabot parlamenta sadarbību ar izpildvaru, lai tiešām kaut ko mainītu. Tas nebūs viegli, bet šis process ir jādara,” pauda komisijas priekšsēdētājs.
“Mūsu darba kārtībā ir arī pašvaldību referendumi, ko, visticamāk, no nākamā gada nebūs iespējams rīkot, jo valsts to rīkošanai nav gatava. Domāsim, kā šo savstarpēji atrisināt. Tāpēc aicinu nevalstiskās organizācijas, iedzīvotājus izmantot likumā doto iespēju pašvaldībā vērsties ar kolektīvajiem iesniegumiem un veidot iedzīvotāju padomes,” sacīja O.Burovs.
Konferenci "Uzticēšanās sabiedrībā un uzticēšanās valsts varas institūcijām Latvijā" organizēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Valsts kanceleju un biedrību “Latvijas Lauku forums”. Tā organizēta, lai diskutētu par sociālo uzticēšanos, kas Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteikta kā viens no četriem Latvijas stratēģiskajiem mērķiem.
Valsts kanceleja šī gada augustā sadarbībā ar biedrību “Latvijas Lauku forums” uzsāka sarunu ciklu, kurā ar iedzīvotājiem diskutē par uzticēšanos, izmantojot Somijā plaši izmantoto “dialoga apļu” metodi. Sarunas tika rīkotas visā Latvijā, un patlaban sagatavotais šo sarunu kopsavilkums ir šīs konferences darbakārtībā.
Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720312237621
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesības
Saeimas Preses dienests