Līdzšinējās izmaiņas vecāku pabalsta sistēmā, kas no 2014.gada oktobra bērnu vecākiem dod iespēju izvēlēties vecāku pabalsta saņemšanas periodu līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam un pabalstu saņemt strādājošiem vecākiem, ir vērtējami atzinīgi, taču sistēmā ir nepieciešami pilnveidojumi. To otrdienas, 29.marta, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē sacīja komisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. 

Kā vienu no risināmajiem jautājumiem I.Parādnieks minēja pilna sociālā nodrošinājuma trūkumu māmiņām bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kad netiek veiktas pilnas sociālās iemaksas no saņemamā pabalsta pensiju kapitālā, kā rezultātā daudzbērnu vecāki zaudē līdz pat 12% no savas nākotnes pensijas. 

Tāpat apakškomisijā rosināts apsvērt, vai nebūtu lietderīgi mainīt vecāku pabalsta aprēķināšanas kārtību gadījumos, kad vecāku pabalsta saņēmējs bērna kopšanas atvaļinājuma laikā atsāk darba gaitas. “Patlaban tas no vecākiem, kurš aiziet strādāt, vecāku pabalstu saņem tikai 30 procentu apmērā. Tas nav īsti pareizi, un šāda kārtība turklāt veicina nelegālo nodarbinātību, jo vecāki zemo ienākumu dēļ ir spiesti piepelnīties,” pauda komisijas priekšsēdētājs. 

Vēl viens no aspektiem, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir tas, ka saskaņā ar pašreizējo kārtību vecāku pabalsts nepienākas tiem vecākiem, ar kuriem vēl pirms vecāku pabalsta pieprasīšanas ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. “Šādos gadījumos varētu būt noteikts, ka vecāku pabalstu var saņemt, ja līdz maternitātes perioda iestāšanās laikam nav pagājuši, piemēram, vairāk kā divi mēneši. Salīdzinājumam – bezdarbnieki pat vēl trīs mēnešus pēc tam, kad vairs nav darba, var pieteikties pabalstam, ko aprēķinās, ņemot vērā iepriekš veiktās sociālās iemaksas,” situāciju iezīmē I.Parādnieks. 

Savukārt attiecībā uz vecāku pabalsta apmēru I.Parādnieks tā aprēķinā rosina ņemt vērā abu vecāku iemaksu algas, turklāt neatkarīgi no tā, kurš no viņiem ikdienā rūpējas par bērnu. Tāpat izvērtējama būtu vecāku pabalsta piešķiršanas kārtība, ja ģimenē ienāk vēl kāds bērniņš. Trīs bērniem dzimstot ar nelielu starpību, vecāku pabalsts par trešo bērnu var netikt aprēķināts vispār, un apakškomisijas priekšsēdētājs kā risinājumu piedāvā noteikt, ka vecāku pabalsta apmērs nevar tikt samazināts par katru nākamo bērnu, ja tas piedzimst līdz pirmā vai otrā bērna trīs gadu vecumam. 

“Ir virkne vēl citu jautājumu, kam nepieciešams risinājums, piemēram, par minimālā atbalsta palielināšanu līdz bērna 1,5 gada vecumam, kas šobrīd ir 171 eiro, un arī par to, ka nepieciešams noteikt maksimālo vecāku pabalsta izmaksas apmēru. Tāpat jāpārskata bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtība gadījumos, kad otrais bērns piedzimst ātrāk, nekā ir beidzies pirmā bērna kopšanas atvaļinājums. Par visiem šiem jautājumiem plānots diskutēt jaunveidojamajā Demogrāfisko lietu centrā, un tā darba aktualitāte būs arī daudzbērnu ģimeņu atbalsta pilnveidošana,” informē apakškomisijas priekšsēdētājs I.Parādnieks. 

Raksturojot līdzšinējo vecāku pabalstu sistēmu, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vadītāja Jana Muižniece deputātus informēja, ka vecāku pabalsta saņēmēju skaits kopš 2014.gada oktobra ir pieaudzis, un šobrīd to saņem 21,3 tūkstoši personu. Ģimenes pārsvarā izvēloties pabalstu saņemt līdz bērna pusotra gada vecumam, savukārt iespēju vecākiem strādāt un vienlaikus saņemt arī pabalstu lielākoties izmanto bērnu tēvi. 

Saeimas Preses dienests