Kanādā un ASV dzimušie latviskas izcelsmes jaunieši pārceltos uz Latviju, bet trūkst informācijas

(09.03.2016.)

Vismaz 57 Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Kanādā dzīvojoši latviskas izcelsmes jauni cilvēki vēlētos pārcelties uz dzīvi Latvijā. Būtiskākais kavēklis - informācijas trūkums par reemigrāciju un iespēju iegūt dubultpilsonību. To apliecina trešdien, 9.martā, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā prezentēts pētījums.

Pētniece Ieva Birka ASV Jeilas Universitātē veikusi pētījumu par ASV un Kanādā dzimušo latviešu reemigrācijas potenciālu, aptaujājot 770 latviskas izcelsmes cilvēkus.

“Šie latviskas izcelsmes jaunieši, kuri izrādījuši vēlmi pārcelties uz dzīvi Latvijā, mums ir vajadzīgi. Mums ir jādara viss, lai šī iespējamība pārvērstos realitātē,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Viņš norāda, ka pētījumā noskaidrotie kavēkļi nav nepārvarami un ir pat salīdzinoši sīki, tāpēc komisija rūpēsies, lai pētījumā rosinātais sasniedz adresātu – atbildīgos darītājus.

Daļa potenciālo reemigrantu nezina par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, turklāt liela daļa ASV un Kanādā dzīvojošie latviskas izcelsmes cilvēki nezina par iespēju iegūt Latvijas pilsonību, neatsakoties no ASV vai Kanādas pilsonības, kas būtiski atvieglotu pārcelšanos uz Latviju, pētījumā secinājusi I.Birka.

Viņa arī norādīja, ka informācija par reemigrācijas atbalsta pasākumiem ir sadrumstalota un grūti atrodama, turklāt atsevišķās Latvijas vēstniecību mājaslapās informācija pieejama tikai par repatriāciju. Pētījumā arī secināts, ka ir nepieciešams izveidot īpašu interneta vietni ar informāciju par dzīvi Latvijā un repatriācijas iespējām, proti, Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā paredzētā vienas pieturas aģentūra, kas joprojām nav izveidota, ir patiešām nepieciešama.

I.Birka arī sacīja, ka tie diasporas pārstāvji, kuri jau pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, ir izrādījuši interesi palīdzēt citiem potenciālajiem reemigrantiem, tāpēc Latvijā ir nepieciešams izveidot reemigrantu nevalstisko organizāciju.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības deputāti šodienas sēdē arī nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, rosinot paplašināt personu loku, kam ir iespēja mainīt savu tautības ierakstu uz tautības ierakstu “latvietis”. Grozījumi likumā nepieciešami, jo komisija ir konstatējusi gadījumus, kad ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi rodas problēmas reģistrēt Latvijas pilsonību. Piemēram, komisija ir saskārusies ar gadījumu, kad personai, kuras abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un viens no viņiem ir latvietis, spēkā esošais regulējums neļauj nedz iegūt Latvijas pilsonību, nedz mainīt tautības ierakstu uz “latvietis”.

Komisija rosinās noteikt, ka persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir tiesīga mainīt tautības ierakstu pret tautības ierakstu “latvietis” vai “lībietis (līvs)”, ievērojot “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” noteikto.


Fotogrāfijas no sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157664965527589
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

 


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt