Juridiskā komisija noslēdz darbu pie izmaiņām Kriminālprocesa likumā

(09.02.2016.)

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 9.februārī, noslēdza darbu pie Kriminālprocesa likuma grozījumiem, kas paredz uzlabot noziedzīgos nodarījumos cietušo personu aizsardzību un pilnveido tiesisko regulējumu attiecībā uz izdošanas apcietinājuma piemērošanu un kontroli. Likumprojekts arī paredz pienākumu norādīt drošības naudas izcelsmi.

Ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem tiek ieviesta Eiropas Savienības (ES) direktīva, visās dalībvalstīs paredzot cietušajām personām vienotu minimālo garantiju līmeni. 

Kriminālprocesa likumā paredzēts ieviest īpaši aizsargājamā cietušā jēdzienu. Īpašu aizsardzību nodrošinās nepilngadīgajiem, dzimumnoziedznieku un cilvēktirdzniecības upuriem, personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, kā arī vairākām citām personu grupām. Par īpaši aizsargājamu atzīstams arī cietušais, kas noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojams un nav pasargāts no atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības.

Īpaši aizsargājama cietušā pratināšana tiks veikta atsevišķā, tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes. Attiecībā uz iztiesāšanu īpaši aizsargājamiem cietušajiem jābūt iespējai nesatikt pāri darītāju aci pret aci un iespējai tikt uzklausītam tiesas zālē ar komunikācijas tehnoloģiju palīdzību. Tāpat jāveic pasākumi, lai nepieļautu nevajadzīgu pratināšanu par cietušā privāto dzīvi, kas nav saistīta ar noziedzīgo nodarījumu, kā arī jābūt iespējai, ka lietu skata slēgtā tiesas sēdē.

Kriminālprocesā paredzēts ieviest līdz šim nebijušu principu, ka īpaši aizsargājamiem cietušajiem ir tiesības lūgt un saņemt informāciju par apcietinātās vai notiesātās personas, kura radījusi viņam kaitējumu, atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, lai cietušais tiktu brīdināts par to, ka persona vairs neatrodas ieslodzījuma vietā, un pēc iespējas novērstu atkārtota apdraudējuma iespējamību.

Likumā plānots noteikt pienākumu fiksēt nepilngadīga cietušā pratināšanas norises gaitu skaņas un attēlu ierakstā. Tas nebūs obligāti, taču būs jādara, ja ieraksta veikšana ir nepilngadīgā labākajās interesēs un tas nepieciešams kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. Ja nepilngadīgais cietis no vardarbības ģimenē, cilvēktirdzniecības vai dzimumnoziegumā, pratināšanas norise būs jāieraksta vienmēr, izņemot atsevišķus gadījumus. Šīs prasības būs spēkā no 2017.gada 1.janvāra.

Likumā tiks noteiktas pamattiesības, kas cietušajam piemīt neatkarīgi no kriminālprocesa stadijas. Starp tiesībām, kas patlaban likumā nav skaidri definētas, ir tiesības saņemt informāciju par kompensāciju pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem, par pasākumiem personas un tās tuvinieku aizsardzībai apdraudējuma gadījumā, par procesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību, kā arī kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu. Cietušajam paredzētas tiesības saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību, kā arī tiesības piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu.

Lai uzsāktu kriminālprocesu par izvarošanu, seksuālu vardarbību vai tīšu vieglu miesas bojājumu izdarīšanu, vairs nebūs obligāti nepieciešams pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.

Personai, kura veikusi drošības naudas iemaksu, noteikts pienākums procesa virzītājam iesniegt rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi. Tajā jāiekļauj ziņas par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai.

Likumprojekts paredz aizdomās turētajiem un apcietinātajiem plašākas tiesības saņemt advokāta palīdzību un sazināties. Personai, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, plānots noteikt tiesības sazināties ar tuviniekiem, mācību vai darba vietu. Patlaban likums paredz tiesības pieprasīt, lai šīm personām tiek paziņots par aizturēšanu vai apcietināšanu. Savukārt ārvalstniekiem būs tiesības sazināties ar diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību.

Likums paplašinās izņēmumu attiecībā uz tikšanās un saziņas ierobežojumiem apcietinājuma laikā. Plānots noteikt, ka ārvalstniekam nevar ierobežot tikšanās un saziņu ne tikai ar advokātu, bet arīdzan ar viņa valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu tiesību ārvalstij izdodamajai personai – pieteikt lūgumu, lai tiktu iecelts advokāts Eiropas apcietināšanas lūgumu pieņēmušajā valstī. Tādējādi persona varēs pilnvērtīgi realizēt savas aizstāvības tiesības valstī, kas lūgusi tās izdošanu.

Tāpat, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Čalovskis pret Latviju, Kriminālprocesa likumā piedāvātas izmaiņas, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu attiecībā uz izdošanas apcietinājuma piemērošanu un kontroli. Likumprojekts paredz iespēju piemērot izdodamajai personai ar brīvības atņemšanu nesaistītu līdzekli. Tāpat plānots noteikt, ka gala lēmumu par personas izdošanu ārvalstij pieņems ģenerālprokurors, nevis Ministru kabinets. Viņa lēmumu varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Tādējādi process būs daudz ātrāks, cilvēktiesības mazāk ierobežojošs, efektīvāks, un tam nebūs politisks raksturs, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 29.martā