Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 9.decembrī, skatīs likumprojektu, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmu, ieviešot tā dēvēto apbūves tiesību. Civillikuma izmaiņas regulēs personas tiesības uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi. 

„Pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Ir gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves,” norāda par likumprojekta virzību atbaidīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. 

Komisija otrdien sāks skatīt Civillikuma grozījumu otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Darbu pie šī likumprojekta uzsāka jau parlamenta iepriekšējais sasaukums, bet 12.Saeima nolēma turpināt šī likumprojekta izskatīšanu. 

Ar apbūves tiesības ieviešanu plānots nodrošināt regulējumu situācijās, kad uz citai personai piederošas zemes tiks būvētas nedzīvojamas ēkas vai inženiertehniskas būves. Persona varēs iegūt zemes apbūves tiesības, piemēram, komercdarbības veikšanai. Apbūves tiesība būs mantojama un atsavināma lietu tiesība. 

Apbūves tiesību varēs nodibināt tikai uz līguma pamata, un šī tiesība būs jānostiprina zemesgrāmatā. Apbūves tiesība būs terminēta, un līguma termiņš nevarēs būt īsāks par 10 gadiem no apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā. 

Līdzīgs apbūves tiesības institūts pastāv vairākās citās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, Vācijā, Austrijā un Šveicē, norāda Tieslietu ministrijā.   

Saeimas Preses dienests