Saeimas Eiropas lietu komisija: ES tirdzniecības nolīgumi ar ASV un Kanādu jāratificē dalībvalstu parlamentos

(12.06.2014.)

Ņemot vērā, ka sarunu procesā esošais Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) brīvās tirdzniecības nolīgums, kā arī nolīgums ar Kanādu skar jomas, kas ietilpst ES un dalībvalstu dalītā kompetencē, šī nolīguma ratifikācija jāveic arī ES dalībvalstu parlamentos. To ceturtdien, 12.jūnijā, pieņemtajā viedoklī secinājusi Saeimas Eiropas lietu komisija, pilnvarojot komisijas priekšsēdētāju parakstīt ES nacionālo parlamentu vēstuli Eiropas Komisijai, kurā aicināts palielināt nolīgumu leģitimitāti, tos ratificējot arī dalībvalstīs.

„Veicot šī jautājuma padziļinātu izpēti, secinājām, ka nolīgumu skarto jomu loks pārsniedz Eiropas Savienības ekskluzīvo kompetenci un tādēļ šo nozīmīgo līgumu ratifikācija būtu veicama arī nacionālajos parlamentos,” pauž Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Komisijas priekšsēdētāja norāda uz potenciālajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, kādus dotu ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana, atceļot dažādās tirdzniecības barjeras un radot pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu. „Tomēr vienlaikus ņemot vērā, ka līgums var skart arī tādus sabiedrībā sensitīvus jautājumus kā ģenētiski modificētie organismi, nanotehnoloģijas un privātuma tiesības, tad līguma ratifikācija dalībvalstu parlamentos būtiski palielinātu tā demokrātiskās leģitimitātes līmeni,” uzsver Z.Kalniņa-Lukaševica.

Saeimas Eiropas lietu komisijas pieņemtajā viedoklī norādīts, ka jau iepriekš ES tirdzniecības nolīgumi ar trešajām valstīm, piemēram, Dienvidkoreju, Peru un Kolumbiju, ratificēti dalībvalstīs, tāpēc grūti saskatīt iemeslus, kādēļ šāds režīms nebūtu piemērojams arī attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar ASV un Kanādu. „Nolīgumu jautājumu loks skar jomas, kas ir ārpus kopējās tirdzniecības politikas un tādējādi ietilpst Eiropas Savienības un dalībvalstu dalītā kompetencē. Tādi ir jautājumi, kas saistīti, piemēram, ar transporta pakalpojumiem, intelektuālā īpašuma krimināltiesiskajiem aspektiem, un ar investoru un valstu strīdu izšķiršanu. Ievērojot visu iepriekš minēto, Eiropas lietu komisija uzskata, ka brīvās tirdzniecības līgumi ar Kanādu un ASV ietilpst Eiropas Savienības un dalībvalstu dalītajā kompetencē,” teikts komisijas viedoklī.

Sarunas par ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (Transatlantic Trade and Investment Partnership (TTIP)) tika sāktas 2013.gadā. Ar nolīgumu iecerēts novērst tirdzniecības šķēršļus - tarifus, nevajadzīgus noteikumus, ierobežojumus ieguldījumiem - dažādās ekonomikas nozarēs, lai atvieglotu preču un pakalpojumu tirdzniecību starp ES un ASV. Paredzēts, ka sarunas tiks pabeigtas līdz 2015.gada beigām. Vienlaikus daudzās ES dalībvalstīs iedzīvotāji pauduši bažas, ka nolīgums varētu likt pazemināt standartus un tāpēc apdraudēt Eiropā sasniegto vides drošības un sociālās aizsardzības jomās.

Savukārt sarunas par ES un Kanādas Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības līgumu (Comprehensive Economic and Trade Agreement (CETA)), kuram ir līdzīgi mērķi, tika sāktas 2009. gadā un patlaban jau tuvojas noslēgumam.

ES ekskluzīvā kompetence nozīmē, ka šajās jomās likumdošanas funkciju īsteno tikai ES, bet dalītas kompetences jomās juridiski saistošus aktus pieņem ES un dalībvalstis kopā.

 

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 29.martā