„Latvija investīciju, ārpolitiska atbalsta un drošības ziņā ir daudz saņēmusi no Eiropas Savienības. Tagad mūsu valsts pienākums ir sniegt labāko iespējamo ieguldījumu Eiropas Savienības darbā - šajā gadījumā tā ir profesionālākā kandidāta izvirzīšana eirokomisāra amatam. Par Valda Dombrovska kā iespējamā eirokomisāra augsto profesionalitāti un spējām vislabāk liecina viņa darbs Ministru prezidenta amatā kopš 2009.gada, kad Latvijai izdevās pārvarēt finanšu un ekonomikas krīzi un pievienoties eirozonai.” To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ceturtdien, 29.maijā, komisijai uzklausot Valdi Dombrovski kā iespējamo Latvijas pārstāvi Eiropas Komisijas (EK) jaunajā sastāvā.

„Tieši Dombrovska vadībā Latvija ne tikai spēja pārvarēt vienu no smagākajām finanšu un ekonomikas krīzēm Eiropā, bet arī atgriezties pie izaugsmes. To apliecina straujais mūsu valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums. Turklāt šo izcilo veikumu ir augstu novērtējuši eksperti un politiķi Eiropā,” sēdē sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica, atzīmējot, ka EK veidošanas procesā ir virkne nerakstītu kritēriju komisāra amata kandidātiem, uz kuriem sarunu laikā rūpīgi skatās arī Eiropas Parlaments (EP). To starpā ir profesionālā kompetence, laba reputācija, svešvalodu prasmes un specifiskas zināšanas Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī pieredze un demokrātiskā leģitimitāte, kuru V.Dombrovskis ieguvis, nupat aizvadītajās EP vēlēšanās ar pārliecinošu Latvijas sabiedrības atbalstu, sacīja komisijas priekšsēdētāja.

Arī EP iepriekš aicinājis dalībvalstis virzīt kandidātus no EP ievēlēto deputātu vidus.

Komisijas priekšsēdētāja arī sacīja, ka V.Dombrovskis kā bijušais Latvijas valdības vadītājs, regulāri piedaloties Eiropadomes samitos, ieguvis gan lielisku kompetenci par ES lēmumu pieņemšanu, gan arī personīgus kontaktus visaugstākajā politiskajā līmenī. Tas ir būtiski, lai Latvijas pārstāvis EK iegūtu iespēju strādāt kādā no svarīgākajām politikas jomām.

Eiropas lietu komisijas deputāti, iztaujājot V.Dombrovski, interesējās par viņa redzējumu vairākos jautājumos, tostarp ES federalizāciju un attieksmi pret ES līgumu grozījumiem, kā arī ieilgušo diskusiju par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Baltijā.

Paužot savu redzējumu par EK veicamajiem darbiem nākamajos piecos gadus, V.Dombrovskis uzsvēra – atšķirībā no Latvijas, Eiropa tikai patlaban ir uz finanšu un ekonomikas krīzes pārvarēšanas sliekšņa, tāpēc turpmākajos gados ir jākoncentrējas uz ES ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu un jaunu darbavietu radīšanu. Ilgtspējīgas izaugsmes atslēga ir konkurētspēja, un pie tās ir jāstrādā, tostarp stiprinot ES iekšējo tirgu. Tāpat ir jāveicina starptautiskā tirdzniecība, kas ietver arī virzīšanos uz priekšu ar ES brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu ar ASV un Japānu. ES ekonomikas konkurētspējas kontekstā V.Dombrovskis minēja arī ieguldījumu paaugstināšanu zinātnē un inovācijās, kā arī digitālā tirgus potenciāla izmantošanu.

V.Dombrovskis arī akcentēja, ka ES ir jāņem vērā situācijas Ukrainā sniegtās mācības un jāstrādā pie kopējās ārējās un drošības politikas stiprināšanas.

Ārlietu ministrijas pārstāve, informējot par nākamajiem soļiem šajā procesā, sacīja – vispirms Eiropadomei ir jāizvirza jaunais EK prezidents, ņemot vērā EP vēlēšanu rezultātus. Jauno EK prezidentu apstiprina EP. EK prezidents no dalībvalstu virzītajiem kandidātiem veido un apstiprināšanai EP virza jauno EK sastāvu jeb komisāru kolēģiju. Lēmums par jauno EK kolēģiju tiek pieņemts kopumā, nevis atsevišķi par katru kandidātu.
Sēdes noslēgumā Z.Kalniņa-Lukaševica vēlēja Latvijai V.Dombrovska personā iegūt ietekmīgu komisāra portfeli finanšu un ekonomikas jomā, un akcentēja, ka sēdē neizskanēja kritika par V.Dombrovska kompetenci.

Pašreizējās EK pilnvaru termiņš ir līdz 31.oktobrim. Jaunas EK neapstiprināšanas gadījumā tas var tikt pagarināts.

Saeimas Preses dienests