Strādājot pie izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas, svarīgi ir  izvērtēt katras skolas nozīmi pašvaldībā un reģionā, turklāt būtiska ir Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbība ar citām nozaru ministrijām, piemēram, attiecībā uz ceļu tīklu, lai nodrošinātu izglītības pieejamību. Par to trešdien, 9.aprīlī, vienisprātis bija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

„Plānojot skolu tīklu, mēs nedrīkstam aizmirst par bērniem un to, kā viņi var nokļūt izglītības iestādē. Šeit svarīga ir sadarbība starp vairākām ministrijām, jo Izglītības un zinātnes ministrija nevar risināt tādus jautājumus kā ceļu tīkla attīstība vai pašvaldību un reģionu kopējās attīstības plānošana. Tāpēc būtiska ir ciešāka sadarbība ar Vides un reģionālās attīstības un Satiksmes ministrijām. Vienlaikus rūpīgi jāvērtē katrs gadījums – kā sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas vai profesionālās izglītības iestādes ietekmē konkrētās pašvaldības vai reģiona attīstību,” uzsvēra Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola.

Patlaban ir 827 vispārējās izglītības iestādes un 68 profesionālās izglītības iestādes, kurās attiecīgi ir 210 096 un 31 055 izglītojamie, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija. Ministrijas mērķis ir paaugstināt to jauniešu skaitu, kas izvēlas profesionālās izglītības iestādes, lai nākotnē tā būtu puse no pamatskolu beidzējiem.

Šādu nostāju atbalsta arī D.Reizniece-Ozola: „Ir jāpaaugstina profesionālās izglītības prestižs, lai jaunieši pēc pamatizglītības iegūšanas būtu ieinteresēti iegūt profesiju. Tas veicinās jaunu darbavietu veidošanos reģionos, jo uzņēmējiem izglītots darbaspēks ir ļoti svarīgs.”

Saeimas Preses dienests