„Latvijā vēlas atgriezties - dzīvot un strādāt – ģimenes ar bērniem, taču nepietiekamās latviešu valodas zināšanas tiem neļauj pilnvērtīgi iekļauties mūsu valsts mācību vidē. Pat ļoti gudriem bērniem grūtības sagādā ne tikai valsts pārbaudījumi, bet arī ikdienas mācības. Tādēļ nepieciešams papildu atbalsts ārzemēs uzaugušajiem bērniem latviešu valodas apguvei. Tomēr reemigrācijas programma ir ļoti komplekss jautājums, tādēļ kādā no nākamajām komisijas sēdēm drīzumā skatīsim reemigrācijas programmu plašāk.” To trešdien, 12.februārī, pēc Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdes, kurā deputāti ar nozares ekspertiem diskutēja par latviešu valodas apmācību reemigrācijas programmas ietvaros, sacīja komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete atzina, ka līdzšinējā mācību pieredze vienīgi ārvalstu skolā nereti ir šķērslis reemigrācijai, tādēļ papildu atbalsts ir nepieciešams. Jau vairākus gadus tiek veikti īpaši pasākumi, lai veicinātu latviešu valodas apguvi latviešu diasporā; tāpat tiek izglītoti pedagogi darbam ar reemigrējušiem bērniem, jo viņiem, uzsākot mācības Latvijā, jāsaskaras ne tikai ar mācību valodas, bet arī satura atšķirībām, un bez individuāla mācību procesa neiztikt. Lai tie varētu turpināt mācības Latvijā attiecīgā vecumposma klasē, normatīvo aktu grozījumi jau ir pieņemti. Drīzumā tiks pieņemta arī jauna valsts valodas politikas programma, sacīja ministre.

Komisijas deputāts Kārlis Eņģelis (RP) pauda bažas, ka nepietiekamais atbalsts latviešu valodas apguvei var likt gan cilvēkiem, kas vēlas reemigrēt, gan imigrēt, meklēt veidus, kā pielāgoties dzīvei Latvijā tikai ar angļu vai krievu valodas zināšanām. Deputāts rosināja attīstīt dažādu līmeņu tālmācības vai tiešsaistes kursus latviešu diasporai. 

Deputāts Juris Viļums (RP) akcentēja, ka lielu atbalstu valsts valodas apguvē bērniem var dot arī skolas biedri. Savukārt izglītības un zinātnes ministre akcentēja ģimenes lomu tajā, cik labi bērni apgūst latviešu valodu; vecākiem būtu jānovērtē, ko arī bērna vispārējai attīstībai dod divu vai vairāku valodu apgūšana agrīnā vecumā. Taču kāds piecu bērnu ģimenes tēvs, kurš ar ģimeni atgriezies dzīvot Latvijā, komisijas sēdē vērsa uzmanību, ka, ja tikai viens no vecākiem ir latvietis, tas nevar fiziski nevar pagūt gan nopelnīt ģimenei iztiku, gan iemācīt bērniem latviešu valodu. 

Runājot par valsts pārbaudījumiem, I.Druviete sacīja, ka ministrijai nav padomā veidot atsevišķus variantus reemigrējušajiem bērniem – tā zustu standartizētu valsts pārbaudījumu jēga. Taču reemigrējušās ģimenes tēvs uzsvēra, ka mazākumtautību skolēnu plūsmai, piemēram, latviešu valodas pārbaudes eksāmens atšķiras no latviešu valodas plūsmai paredzētā. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule atzina, ka bilingvālajai mācību programmāi paredzētais latviešu valodas pārbaudījums ir nedaudz vieglāks, taču nav nodoma manīt iedibināto kārtību. E.Papule uzsvēra, ka būtiskāks ir cits jautājums – arī skolām ir paredzēti uzdevumi reemigrācijas plāna īstenošanai, taču tām nepietiek finansējuma. 


Saeimas Preses dienests