Galerie

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 15.oktobrī, iztaujāja ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un atbildīgās ministrijas amatpersonas par plānotajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un grozījumiem „Likumā par ostām”, kas iekļauti nākamā gada valsts budžeta projektā. Sēdē piedalījās arī nozares pārstāvji.

Atbildot uz komisijas priekšsēdētāja Jāņa Ozoliņa jautājumu, ko elektroenerģijas tirgus atvēršana nozīmēs iedzīvotajiem, ekonomikas ministrs sacīja, ka tirgū veidosies lielāka konkurence, iedzīvotājiem būs pieejams plašāks pakalpojumu klāsts un dažādi piedāvājumi, kā arī veidosies caurskatāmāka, saprotamāka un konkurētspējīgāka elektrības cena.

Latvijas uzņemtās saistības noteic, ka elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām pilnībā ir jāatver līdz 2015.gadam. Pakāpeniska tirgus atvēršana Latvijā tika sākta jau 2007.gadā, iesaistot visus komersantus, bet grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz, ka no 2014.gada 1.aprīļa arī visas mājsaimniecības varēs pirkt elektroenerģiju brīvajā tirgū. Tas nozīmē, ka patērētāji varēs izvēlēties savu elektroenerģijas piegādātāju un noslēgt ar to līgumu.

Ņemot vērā, ka būtiski pieaugušas izmaksas par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumiem, ministrija sagatavojusi arī priekšlikumus izmaksu turpmākam pieaugumam. Tiks izveidots elektroenerģijas lietotāju fonds, kas visiem patērētājiem kompensēs OIK izmaksu pieaugumu virs esošā 1,89 santīmu par kilovatstundu līmeņa. Fonda finansēšanai plānots uz trim gadiem ieviest subsidēto enerģijas nodokli elektroenerģijas ražotājiem. Nodoklim paredzētas trīs likmes – 15 procenti dabasgāzes stacijām, 10 procenti atjaunojamo energoresursu stacijām un 5 procenti ražotājiem, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.

No šī fonda ieņēmumiem paredzēti arī papildu līdzekļi sociālajam atbalstam, lai mazturīgajām mājsaimniecībām kompensētu elektroenerģijas cenu izmaiņas, jo brīvā tirgus apstākļos starta un pamata tarifi nepastāvēs. Tāpēc mazturīgāko mājsaimniecību atbalstam nākamgad plānots novirzīt papildu 2,7 miljonus latu, bet nākamgad un aiznākamgad vēl 3,6 miljonus latu.

Tautsaimniecības komisijas deputāti atbildīgajām amatpersonām arī vaicāja, kā notiks iedzīvotāju informēšana par tirgus atvēršanu, kā praktiski tiks veidots elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds un vai šāda fonda izveide ir saskaņota ar Eiropas Komisiju (EK). Tāpat deputāti interesējās, kad valdība izstrādās universālā pakalpojuma noteikumus mājsaimniecībām, kuras nākamgad nebūs izvēlējušās savu elektroenerģijas piegādātāju.

D.Pavļuts deputātiem atbildēja, ka sabiedrības informēšanas darbs jau ir sācies, taču aktīva kampaņa sāksies tiklīdz būs pieņemts budžets. Tāpat sarunas ar EK par īpašā fonda izveidi ir sāktas, un tas tiks veidots akciju sabiedrības „Latvenergo” meitas uzņēmuma paspārnē, sacīja ekonomikas ministrs, piebilstot, ka noteikumus par universālo pakalpojumu mājsaimniecībām ministrija jau ir izstrādājusi. 

Komisijas deputāti šodien arī noskaidroja, ka plānotā ostu maksas ieviešana paredz, ka Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām valstij būs jāmaksā par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu. Šim maksājumam būs jābūt vienādam ar ostu iemaksām pašvaldības speciālajā budžetā, kas ir desmit procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.


Saeimas Preses dienests