Galerie
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 4.septembrī, izbraukuma sēdē Rīgas ūdensapgādes muzejā ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem diskutējot par tiešo maksājumu ieviešanu par komunālajiem pakalpojumiem, aicināja gan siltuma, gan ūdens piegādātājus uz konstruktīvu sadarbību samilzušās komunālo pakalpojumu parādnieku problēmas risināšanā. Nepastarpinātas norēķinu sistēmas ieviešanu, kas risinātu parādnieku problēmu, paredz Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.
„Šodien no komunālo pakalpojumu sniedzējiem dzirdējām neapmierinātību ar esošo situāciju un daudz kritikas par likuma grozījumiem, bet parādu problēmas risinājumu nesaklausījām. Tāpēc pirms vērtēt likumprojekta trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus gan siltuma un ūdens piegādātājus, gan arī atkritumu izvešanas un kanalizācijas nodrošinātājus aicinājām uz konstruktīvu sadarbību likumprojekta pilnveidošanā,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
Komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka likumprojektā paredzētā iespēja iedzīvotājiem par siltumenerģijas vai ēkas apkurei nepieciešamās dabasgāzes vai ūdens piegādi, kā arī par kanalizācijas, atkritumu izvešanas pakalpojumu un koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamai mājai norēķināties tieši, bez mājas pārvaldnieka starpniecības, būtu viens no parādnieku problēmas risinājumiem. „Iedzīvotāji slēgtu tiešos līgumus ar pakalpojumu piegādātājiem un vairs nebūtu spiesti maksāt par tiem, kuri neuzskata par vajadzīgu norēķināties par siltumu, ūdeni un citiem pakalpojumiem,” akcentē S.Dolgopolovs.
Komisijas deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) aicināja analizēt iemeslus, kāpēc iedzīvotāji neveido dzīvokļu īpašnieku biedrības, kas uzņemtos rūpes gan par norēķiniem, gan mājas apsaimniekošanu. „Tā ir ļoti būtiska problēma, jo iedzīvotāji nevar vienoties par mājas pārvaldīšanu tikai tāpēc, ka liela daļa cilvēku neiesaistās māju pārvaldīšanas procesos,” pauda deputāts Viktors Valainis. Savukārt deputāts Raimonds Vējonis (ZZS) norādīja, ka „tiešos norēķinus varētu noteikt kā obligātus tiem, kuriem ir vienalga, kas notiek ar viņu māju”.
Šodienas komisijas sēdē deputāti iepazinās arī ar siltuma un ūdens piegādātāju informāciju par iedzīvotāju norēķiniem par saņemtajiem pakalpojumiem Rīgas pilsētā un uzklausīja bažas, vai, ieviešot tiešos maksājumus, ir iespējams būtiski samazināt parādnieku skaitu.
Uzņēmuma „Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa deputātiem uzsvēra, ka galvenie parādnieki par piegādāto ūdeni ir daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji un patlaban nav efektīvu instrumentu iekrāto parādu piedziņai. Savukārt tiešo norēķinu ieviešana varētu ievērojami sadārdzināt pakalpojumu, jo iedzīvotāji būtu spiesti maksāt arī, piemēram, par rēķinu sagatavošanu.
Iespējamo pakalpojuma izmaksu palielinājumu, ieviešot tiešos norēķinus, Valsts pārvaldes komisijai minēja arī uzņēmuma „Rīgas siltums” valdes locekle Biruta Krūze, jo, palielinoties klientu skaitam, pieaugs arī administratīvās izmaksas. Savukārt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāve Indra Dreika akcentēja, ka, ieviešot tiešos norēķinus, tiks mazināta pārvaldnieka loma mājas apsaimniekošanā.
„Komisija darbu pie likumprojekta trešajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem sāks nākamnedēļ, un līdz tam gaidām konkrētus priekšlikumus no pakalpojumu nodrošinātājiem. Noteikti organizēsim arī tikšanos ar dzīvojamo māju pārvaldniekus pārstāvošajām organizācijām,” informē komisijas priekšsēdētājs S.Dolgopolovs.
Fotogrāfijas no komisijas sēdes pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/with/9669226753/
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests