Šogad brīvdiena pēc Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma būs tikai svētku dalībniekiem. To paredz priekšlikums, ko trešdien, 12.jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti atbalstīja, strādājot pie Dziesmu un deju svētku likuma grozījumu otrā lasījuma redakcijas.
Vienlaikus deputāti bija vienisprātis, ka vēl rūpīgi jāstrādā pie regulējuma, kā pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma nodrošināt brīvdienu ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā. Tādēļ komisijas deputāti vienojās uzdot Ministru kabinetam līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu risinājumu brīvdienas (svētku dienas) piešķiršanai saistībā ar Dziesmu un deju svētku noslēgumu.
Šodien komisijā atbalstītais priekšlikums noteic, ka darba devējam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma - 8.jūlijs – jānosaka par brīvdienu. Darbiniekam līdz šī gada 15.jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte.
Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju svētku dalībnieks un izmantojis šo apmaksāto brīvdienu, nenostrādātās darba stundas nostrādā citā laikā tā paša mēneša ietvaros, bet summētā darba laika nodarbinātajiem – pārskata perioda ietvaros. Šis darbs netiks uzskatīts par virsstundu darbu.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji norādīja, ka jau pašlaik vairāki darba devēji praktizē pārceltās darba dienas principu.
Iepriekš komisija atbalstīja redakciju, lai šogad dienu pēc Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta – 8.jūliju - noteiktu par brīvdienu visiem, un tā būtu jāatstrādā 23.novembrī. Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka šāda redakcija radītu dažādus sarežģījumus, piemēram, atsevišķi darbinieki jūlijā saņemtu mazāku mēnešalgu, tiktu ietekmēti jau piešķirtie atvaļinājumi un vajadzētu grozīt arī citus likumus, kā arī tiktu pārkāpts tiesiskās noteiktības princips un notiktu iejaukšanās jau nodibinātajās darba devēja un darbinieka tiesiskajās attiecībās.
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kuros šogad paredzēti vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku, tradicionāli noslēdzas ar plašu svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos, kas ilgst līdz rītam. Sadziedāšanās pasākums iespēja ir arī iespēja gan noslēguma koncerta un sadziedāšanās skatītājiem, gan svētku dalībniekiem pakāpeniski atstāt Mežaparka lielo estrādi un dalībnieku transportam pakāpeniski izbraukt no Rīgas pilsētas, informē likumprojekta autori.
Likumprojektam piešķirta steidzamība, un galīgajā lasījumā to paredzēts skatīt 13.jūnija Saeimas sēdē.
Saeimas Preses dienests