Darba grupai mēneša laikā jārod risinājums strīdīgajām Aizsargjoslu likuma normām, kas paredz mežu īpašniekiem piešķirt tiesības prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nocirstos kokus, kā arī to, ka nocirsto koku atpirkšanas kārtību nosaka valdība. To otrdien, 6.martā, lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, gatavojot likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai.
Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka šodien komisijas sēdē atbildīgie ierēdņi un nozares pārstāvji vienojās strādāt darba grupā un rast labāku risinājumu strīdīgajām normām aizsargjoslu regulējumā. „9.aprīļa komisijas sēdē aicināsim darba grupu nākt klajā ar risinājumu un pieņemsim lēmumu par pieņemamāku Aizsargjoslu likuma grozījumu redakciju,” uzsvēra V.Dombrovskis.
Deputātiem šodien diskutējot par nocirstajiem kokiem aizsargjoslās, deputāts Edvards Smiltēns (Vienotība) sacīja, ka jābūt noteikumiem, kas nocirstos kokus ļautu izvest par pieņemamām cenām. E.Smiltēns vērsa uzmanību, ka Latvijas Valsts meži aizsargjoslu koku atzarošanu un nokraušanu pašlaik veic par 7 latiem kubikmetrā, bet Latvenergo tos pašus darbus dara par 15 latiem kubikmetrā.
Komisijas sekretārs Jānis Tutins norādīja, ka Ministru kabinetam likumā jādeleģē uzdevums noteikt konkrētus kritērijus, kā notiktu nocirsto koku atpirkšana. Arī deputāts Ingmārs Līdaka (ZSS) uzsvēra, ka kritēriji nocirsto koku atpirkšanai jānosaka valdībai, vienlaikus norādot uz jautājumu, vai meža īpašniekam jārūpējas par sev nepiederošas infrastruktūras drošību.
Savukārt deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) uzsvēra, ka aizsargjoslu tīrīšana no kokiem ir sabiedrības interesēs, tāpēc prioritātei šajā regulējumā jābūt elektroenerģijas drošībai.
Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Kristīne Jaunzeme deputātus šodien informēja, ka likums nodots otrreizējai caurlūkošanai, jo pieņemtais regulējums ir neprecīzs un neskaidrs, kā arī rada izņēmumu attiecībā uz meža īpašniekiem, lai gan apgrūtinājumi aizsargjoslās ir arī konkrētai infrastruktūrai. Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis informēja, ka darba grupa risinās šo jautājumu un tajā strādās atbildīgo ministriju un nozares pārstāvji.
Grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz elektrolīniju īpašniekiem atvieglot objekta uzturēšanu un novērst drošas elektroapgādes apdraudējumu. Tieši krītoši koki mežos rada nozīmīgākos kaitējumus elektrolīnijām, tādēļ grozījumi precizēs gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslu platumu. Grozījumi paredz, ka aizsargjoslām būs divas daļas - trase, kas jāuztur tīra no kokiem un krūmiem, un josla, kurā atļauta bīstamo koku ciršana. Grozījumi precizēs, kādi koki uzskatāmi par potenciāli bīstamiem elektrolīniju nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Šādu koku izciršana tiks veikta pēc situācijas novērtēšanas jau laikus, lai nepieļautu to uzkrišanu elektrolīnijām. Tāpat grozījumi precizēs apdraudošo koku ciršanas kārtību elektrolīniju aizsargjoslās, ārpus tām, kā arī ārkārtas situācijās. Paredzēts pagarināt termiņu meža īpašnieku informēšanai par nocirstajiem kokiem.
Kā iepriekš norādīja likumprojekta autori, krītošu koku izraisīta elektrolīniju bojājumu novēršana gadā izmaksā vidēji no 10 līdz 12 tūkstošiem latu, kā arī vidēji reizi piecos gados īpaši nelabvēlīgu dabas apstākļu dēļ nodara zaudējumus vēl 90 tūkstošu latu apmērā.
Saeimas Preses dienests