Latvijas līdzšinējā attieksme pret nodokļu politikas izmaiņām Eiropas Savienības (ES) līmenī bijusi rezervēta, taču arī Latvijai ir jāpiedalās tās izstrādē, lai kompetenti un pilnvērtīgi iesaistītos diskusijā par potenciālām izmaiņām ES nodokļu politikā un spriestu par to ietekmi. Par to Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti bija vienisprātis, tādējādi iebilstot Finanšu ministrijas nostājai šajā jautājumā.

Eiropas lietu komisija diskutēja par Latvijas nacionālo pozīciju „Par Priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību finanšu darījumu nodokļu jomā”.

„Vienpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstis ir izteikušas vēlmi ciešāk sadarboties finanšu transakciju nodokļa izstrādē. To starpā Latvijas šobrīd nav. Lai arī mūsu valsts nav šī nodokļa ieviešanas entuziaste, arī Latvijai ir jāiesaistās ciešākas sadarbības grupā, tādējādi jau sākotnēji piedaloties eventuālā nodokļa nianšu izstrādē un diskusijā. Tas Latvijai neuzliek par pienākumu ieviest finanšu transakciju nodokli," sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica un kā piemēru minēja Latvijas kaimiņvalsti Igauniju, kas izvēlējusies šādu stratēģiju.

Ciešākas sadarbības mehānisms ļauj grupai, kurā ir vismaz deviņas ES dalībvalstis, izstrādāt un virzīt iniciatīvu, ja visas ES dalībvalstis nevar panākt vienošanos.

Arī komisijas deputāti vērsa uzmanību ne tikai uz jaunu banku nodokli pēc būtības, bet arī uz dažādiem blakus efektiem. Deputāti Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) un Lolita Čigāne (Vienotība) norādīja, ka šāds nodoklis varētu ietekmēt arī nerezidentu noguldījumus, savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš pauda, ka nodokļa ieviešana varētu ietekmēt ES budžeta apmēru.

Saeimas Preses dienests