Ārlietu komisijā diskutē par nepieciešamību izstrādāt Latvijas ilgtermiņa ārpolitikas stratēģiju

(16.01.2013.)

Vai Latvijā nepieciešama ārpolitikas ilgtermiņa stratēģija? Par to Saeimas Ārlietu komisijas deputāti ar ārlietu ekspertiem diskutēja, trešdien, 16.janvārī, gatavojoties ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm.

„Vai Latvijā ir vienota izpratne par mūsu valsts ārpolitikas prioritātēm un vai Ārlietu ministrijas definētie Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni 2013.gadam ir pareizi? Šie ir jautājumi, kas aktualizē diskusiju par nepieciešamību izstrādāt Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa stratēģijas dokumentu, kurā noteikti prioritārie ārpolitikas virzieni un mērķi, kā arī definēti uzdevumi to īstenošanai. Ārpolitiku īsteno ne tikai Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija un Satiksmes ministrija, bet arī Saeima. Šāds dokuments ļautu ministrijām un Saeimai īstenot vienotu ārpolitiku,” norāda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

Latvijā netiek izstrādāts ilgtermiņa ārpolitikas dokuments, un līdz ar to nav definēti ārpolitikas mērķi turpmākajiem pieciem vai desmit gadiem, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas vadītājs Jānis Tomels. Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos definēti Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni 2013.gadā, taču Latvijas ārpolitikas īstenošanu atvieglotu ilgtermiņa — desmit gadu mērķu definēšana, sacīja J.Tomels. Tāpat arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors norādīja, ka Latvijā vairs netiek izstrādāts konceptuāls ārpolitikas dokuments.

Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds norādīja, ka nepieciešams plānot un domāt stratēģiski, taču vienlaikus atzina, ka pasaule mainās ļoti strauji. Līdz ar to ideja par pāriešanu uz situatīvu izvērtēšanu ir adekvātāka, protams, saglabājot stratēģiskumu. Tāpat A.Sprūds pauda viedokli, ka vienotas valsts ārpolitikas nevar būt, jo mūsdienās to īsteno ne vien Ārlietu ministrija, bet arī pašvaldības un uzņēmēji, piemēram, ar savu ekonomisko darbību. Arī A.Kudors pauda viedokli, ka ārpolitikas īstenošanas decentralizācija ir pasaules tendence, taču Ārlietu ministrija pilda koordinējošu funkciju.

Savukārt politologs Ivars Ījabs norādīja uz nepieciešamību šādus stratēģiskus dokumentus izstrādāt saskaņā ar Latvijas finansiālajām iespējām īstenot ārpolitiku, kā piemēru minot, ka tāds mērķis kā attīstības sadarbība izmaksā dārgi.


Saeimas Preses dienests

Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde