VideoGalerie

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES) 2015.gadā ir mūsu valsts iespēja tikt pamanītai un īstenot savas intereses, nosakot ES darbakārtību. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, trešdien, 9.maijā, Saeimā atklājot izdevumu „Latvijas intereses Eiropas Savienībā”, kas veltīts mazo valstu iespējām tikt sadzirdētām un ietekmēt lēmumus ES līmenī.

S.Āboltiņa pauda gandarījumu, ka diskusija par mūsu valsts interešu pārstāvniecību ES notiek tieši Eiropas dienā – dienā, kad pirms 62 gadiem ielikts pirmais pamatakmens Eiropas Savienības izveidei: „Miers, solidaritāte, vienotība, cilvēktiesības un pamatbrīvības mūsdienās šķiet pašsaprotamas, taču pirms sešdesmit gadiem Eiropas integrācijas idejiskie tēvi to piedāvāja kā nebijušu vīziju, kura nozīmēja lielas paradigmu maiņas.” Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka mūsu valstij arī šodien nepieciešama drosmīga vīzija un ambiciozi mērķi, lai spētu sekmīgi īstenot savas intereses ES.

Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka jautājums par to, vai nepazaudēsim savu identitāti un varēsim sekmīgi aizstāvēs savas intereses, bija īpaši aktuāls pirms iestāšanās ES. „Šobrīd varam teikt – tas nav viegli. Tas, vai Latvija kā maza valsts būs pamanāma un sadzirdēta Eiropas Savienībā, ir atkarīgs no mums pašiem,” sacīja S.Āboltiņa, uzsverot, ka ir svarīgi savlaicīgi sākt darbu pie prezidentūras sagatavošanas.

Latvijai kā prezidējošajai valstij būs ne tikai jāpierāda sava profesionalitāte un varēšana, bet arī citiem jāatgādina, ka ES ir mūsu pašu – eiropiešu – radīts projekts, kas balstās uz spēcīgu vērtību kopumu, kas 1950.gadā nostiprināts Šūmana deklarācijā - uz mieru, drošību un tiesiskumu, norādīja S.Āboltiņa.

„Nenoliedzami, Eiropas Savienības prezidentūras lielāko smagumu iznesīs valdība. Taču parlaments savā darbībā var būt daudz brīvāks un radošāks. Arī šodienas diskusija var kļūt par aizsākumu stratēģisku debašu forumam, kurā ne tikai apmainīties ar skatījumiem par Eiropas Savienības prezidentūru, bet arī veidot daudz plašāku domu par Eiropas Savienības nākotni un Latvijas vietu tajā,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Šodien Saeimā prezentētā izdevuma zinātniskā redaktore, profesore Žaneta Ozoliņa pauda gandarījumu, ka pasākums tiek rīkots tieši parlamentā. No visām varas struktūrām tā ir vispiemērotākā vieta, lai apmainītos ar drosmīgām un pat riskantām idejām, no kurām vēlāk rodas politiski lēmumi, atzina Ž.Ozoliņa.

Savukārt Latvijas Universitātes docents Toms Rostoks, savā prezentācijā pievēršoties mazo ES valstu iespējām un izaicinājumiem, uzsvēra iespēju izmantot „gudras valsts” stratēģiju. Tās pamatā ir prasme sadalīt spēkus un fokusēties uz nozīmīgākajām prioritātēm, iemaņas izvēlēties piemērotāko brīdi lēmuma pieņemšanas procesa ietekmēšanai, prasme darboties saskaņoti un izmantot ietekmes kanālus visos līmeņos, kā arī spēja pārmērīgi atklāti neaizrauties ar savu nacionālo interešu aizstāvēšanu.

Foto no pasākuma:  https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157629648636206/
Video no pasākuma: https://www.youtube.com/watch?v=uQuRpWRUV74
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!

Saeimas Preses dienests