VideoGalerie

Sekmīgā Latvijas interešu aizstāvēšana pret Baltkrieviju vērsto Eiropas Savienības (ES) sankciju jautājumā apliecināja, ka Saeimas deputātiem ir labas iespējas starptautisko parlamentāro kontaktu ietvaros ietekmēt ārpolitiku. To, vērtējot Saeimas Ārlietu komisijas darbu parlamenta ziemas sesijā, uzsver komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.  

„Jau Saeimas ārpolitikas debatēs janvāra beigās uzsvēru, cik liela varētu būt Saeimas deputātu loma ārpolitikā, ka arī deputāti ir diplomāti. Šajā ziemas sesijā labi redzējām, kā Saeimas Ārlietu komisija, Eiropas lietu komisija un deputāti kā tādi var ietekmēt ārpolitiku. Mums ir trīsstūris – prezidents, valdība un Saeima, kas kopā veido ārpolitiku,” norāda O.Kalniņš, kā spilgtu piemēru minot deputātu aktīvo Latvijas interešu lobēšanu pret Baltkrieviju vērsto sankciju jautājumā.

Komisija vairākās sēdēs skatīja šo jautājumu, uzklausot Ārlietu ministrijas un ekspertu sniegto informāciju par iespējām ietekmēt ES lēmumu, lai sankciju ieviešanas gadījumā pēc iespējas mazāk ciestu Latvijas tautsaimniecība.

Komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka komisijas deputāti pēc tam aktīvi iesaistījās Latvijas interešu lobēšanā parlamentārajā līmenī. „Man bija iespēja marta sākumā piedalīties Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu ārlietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē Kopenhāgenā, kur es tieši šo jautājumu pacēlu gan sarunā ar Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāju Eštoni, gan Dānijas ārlietu ministru. Līdz ar to Eiropas Savienība dzirdēja arī Saeimas viedokli šajā jautājumā, ne tikai ārlietu ministra un diplomātu viedokli,” video intervijā stāsta O.Kalniņš. 

O.Kalniņš norāda, ka marta beigās Eiropas Savienības pieņemtais lēmums liecina, ka Latvija ir uzklausīta. „Mēs panācām kompromisu, varbūt ne par 100 procentiem izdevīgu, bet tomēr daudz labāku, nekā bija iepriekš cerēts. Domāju, ka tas bija tikai pateicoties tam, ka Brisele no visām Latvijas amatpersonām dzirdēja saskaņotu un koordinētu ziņu,” uzsver O.Kalniņš.
 
Tāpat komisijas priekšsēdētājs norāda, ka komisija cenšas pēc iespējas savlaicīgāk prognozēt aktuālos jautājumus, tos izskatot komisijas sēdē.

„Piemēram, dzirdot pretrunīgos viedokļus par ACTA nolīgumu, vēl pirms šī līguma nonākšanas Saeimā mēs par to rīkojām diskusiju, pieaicinot gan Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, gan nolīguma ratifikācijas pretiniekus. Līdz ar to bija pirmā iespēja sabiedrībai iepazīties ar šo starptautisko līgumu, kas pagaidām ir iesaldēts uz kādu laiku,” skaidro O.Kalniņš.

Komisijas priekšsēdētājs arī pauž gandarījumu par to, ka komisijas deputāti vienprātīgi atbalstīja  likumprojektu, ar kuru Latvija ratificē Līguma par ES darbību jeb tā dēvētā Lisabonas līguma 136.panta grozījumus, kas paredz Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi eirozonas finanšu stabilitātes nodrošināšanai. „Grozījumi Lisabonas līgumā bija nepieciešami. Lai arī Latvija vēl nav eirozonā, tomēr ar šiem grozījumiem mēs ļaujam eirozonas valstīm izveidot stabilizācijas mehānismu. Man ir gandarījums par to, jo iepriekš šis jautājums tika atlikts, tomēr tagad to pieņēmām vienbalsīgi,” uzsver O.Kalniņš.

Video interviju ar Ojāru Kalniņu iespējams noskatīties šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=ZccYUE767rU
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimu Kanceleju obligāta

Saeimas Preses dienests