Saeimas komisijā diskutē par uzlabojumiem speciālajā izglītībā

(21.02.2012.)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 21.februārī, pārrunāja iespējas uzlabot kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām.

„Lai sakārtotu speciālās izglītības jautājumus, nepieciešamas izmaiņas vairākos normatīvajos aktos. Taču vienlīdz svarīga ir skolotāju attieksme un vēlme ņemt vērā bērnu speciālās vajadzības, kā arī pielāgotu mācību materiālu lielāka pieejamība,” raksturo komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Mācību procesā redze ir vadošā cilvēka maņa, un tieši ar redzi cilvēki iegūst 75 procentus no informācijas, pauda Strazdumuižas internātvidusskolas - attīstības centra vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem direktore Lilita Ģeida. Lai bērniem ar redzes traucējumiem nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, ar viņiem jāsāk strādāt jau no mazotnes un jānodrošina pielāgotu pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība, uzsvēra skolas direktore. Tāpat viena no speciālās izglītības problēmām ir vienotas uzskaites sistēmas trūkums par bērniem ar speciālajām vajadzībām.

Latvijā ik gadu piedzimst 20 – 30 neredzīgu vai vājredzīgu bērnu. Bieži vien šiem bērniem ir augsts intelektuālais potenciāls, ko kvalitatīva izglītība spēj atraisīt un ļauj viņiem pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, komisijas sēdē akcentēja speciālās izglītības speciālisti.  

Likums šiem bērniem paredz tiesības mācīties dzīvesvietai tuvā skolā un skolai nosaka pienākumu gan pielāgot pedagoģisko plānu mācību vielas apguvei, gan noskaidrot šo audzēkņu speciālās vajadzības. Taču realitātē vispārizglītojošās skolas bērnus ar speciālām vajadzībām neuzņem vai arī šādiem audzēkņiem nepievērš pienācīgu uzmanību, atzina L.Ģeida.

Saeimas deputāti pagājušā gada nogalē klātienē apmeklēja Strazdumuižas skolu un atzinīgi novērtēja skolas pedagoģisko darbu vājredzīgo un neredzīgo bērnu izglītošanā un audzināšanā. Skolas speciālisti ir gatavi cieši sadarboties ar vispārizglītojošajām skolām gan metodiskajā darbā, gan arī nepieciešamo palīglīdzekļu izvēlē, lai skolas varētu veiksmīgi integrēt šādus bērnus.

Patlaban tiek izstrādātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka, lai sagatavotos bērna ar speciālām vajadzībām uzņemšanai, skola uzņemšanu var atlikt uz sešiem mēnešiem. Deputāti atbalstīja speciālistu viedokli, ka uzņemšanu nevajadzētu atlikt uz tik ilgu laiku, tā vietā bērnam jāsāk mācības, un paralēli jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi. Tāpat normatīvajos aktos būtu jāvieš lielāka skaidrība par tehniskajiem palīglīdzekļiem, kas nepieciešami bērniem ar dažādām īpašajām vajadzībām.

Viena no aktuālākajām problēmām speciālajā izglītībā ir piemērotu mācību grāmatu trūkums, īpaši trūkst grāmatas Braila rakstā neredzīgajiem bērniem. Tāpēc Saeimas komisija vērsīsies pie mācību grāmatu izdevējiem, aicinot skolām atļaut lietot izdoto mācību materiālu elektroniskās versijas.

 


Saeimas Preses dienests

Otrdien, 6.jūnijā
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde
09:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola tikšanās ar Armēnijas Republikas ārlietu ministra vietnieku Paruyr Hovhannisyan
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:00  Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāta Gunāra Kūtra tikšanās ar Armēnijas Republikas ārlietu ministra vietnieku Paruyr Hovhannisyan
12:00  Saeimas priekšsēdētāja V.E. Edvarda Smiltēna dalība Šveices Konfederācijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā V.E. Martin Xavier Michelet organizētajās darba pusdienās ar ārpus Eiropas Savienības esošu valstu vēstniekiem
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:30  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola tikšanās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Anatolii Kutsevol
13:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Dombravas un komisijas deputātu tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga G10 komisijas deputātiem
14:00  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa tikšanās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Aurélie Royet-Gounin
15:00  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa un komisijas deputātu tikšanās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieci Baibu Braži