VideoGalerie

11.Saeimas pirmajā darba sesijā Saeimas Juridiskā komisija ir uzsākusi intensīvu darbu pie vairākām tieslietu sistēmas modernizācijas reformām, atzīst Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

„Mūsu darba kārtībā ir vairāki likumprojekti, kas piedāvā nozīmīgas, sistēmiskas reformas. Būtiskas izmaiņas būs Krimināllikumā – beidzot paredzēts atbrīvoties no padomju laika mantojuma, mazināt sodus par mantiskiem noziegumiem un plašāk ieviest brīvības atņemšanai alternatīvus sodus. Komisijas deputāti ir atbalstījuši arī administratīvo sodu reformas nepieciešamību – tā paredz būtiski paātrināt un efektivizēt administratīvo sodu piemērošanu,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja.

Turpināsies arī pagājušajā Saeimā aizsāktais darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem, kas risinās vairāk nekā desmit gadu laikā sakrājušās problēmas, norāda I.Čepāne.

Starp nozīmīgākajiem likumprojektiem minami arī grozījumi Civillikumā, ar kuriem paredzēts atteikties no līdzšinējās rīcībspējas atņemšanas prakses, kas bija pretrunā gan Satversmei, gan starptautiskajām konvencijām. Personu ar garīga rakstura traucējumiem rīcībspēju varēs ierobežot tikai tādā apjomā, kādā šī persona nespēj apzināties un vadīt savu rīcību. Likuma grozījumi paredz atcelt arī vairākus citus ierobežojumus, tostarp aizliegumu personām ar garīga rakstura traucējumiem slēgt laulības.

Izmaiņas gaidāmas arī Saeimas darba organizācijā – otrajā lasījumā atbalstīta atteikšanās no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, tiks pārskatīts arī Saeimas komisiju saraksts. Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī iniciatīvu, kas paredz tiesības ne mazāk kā 5000 Latvijas pilsoņu iesniegt Saeimā kolektīvu iesniegumu.

Aizvadītajā sesijā Saeima jau pieņēmusi vairākus komisijas virzītus likumus. Galīgajā lasījumā pieņemta likumprojektu pakete, kas no mūsu valsts krimināltiesību sistēmas pilnībā izslēdz nāves sodu. Tādējādi Latvija ir izpildījusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteikto un atteikusies no nāvessoda piemērošanas arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā. Šis bija pēdējais solis uz konvencijas normu izpildi, jo jau kopš 1996.gada Latvijā nāvessods netiek piespriests un izpildīts nevienam notiesātajam.

Galīgajā lasījumā pieņemti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kuriem no 2013.gada vairākkārt būs palielināts naudas sods par meža neatļautu atmežošanu gan fiziskajām, gan juridiskajām personām.

Komisijas deputāti ir nolēmuši pārņemt izskatīšanai 10.Saeimā nepabeigto Oficiālo publikāciju likumu, kas paredz atteikties no oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” izdošanas papīra formātā. Oficiālā publikācija elektroniskajā formā būs lietotājam ērtāka un arī plašāk pieejama, kā arī ļaus ietaupīt resursus, ko prasīja laikraksta drukāšana.

Komisija ir uzsākusi darbu arī pie jauna Parāda atgūšanas likuma, kas reglamentēs parādu atgūšanu ārpustiesas procesā. Likuma mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas prakses, veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kā arī dot iespēju potenciālajiem aizdevējiem novērtēt personas iespējas izpildīt uzņemtās saistības.

Juridiskā komisija kopumā strādā pie vairāk nekā 30 likumprojektiem, kas tai nodoti izskatīšanai kā atbildīgajai komisijai.

Saeimas Juridiskajā komisijā strādā desmit deputāti. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas – Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju un Tiesu politikas apakškomisiju.

Videointervija ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Ilmu Čepāni pieejama šeit: https://www.youtube.com/user/SaeimaSAB#p/u/1/zHYd9b9JYKw
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.


Saeimas Preses dienests